Ģirts Dubults*

2023. gada 19. augustā Aizputē otro reizi notika dejas festivāls “Horos”. “Horos” (aizgūts no grieķu vārdiem χορός un χώρος – deja un telpa) ir 2020. gadā dibinātās biedrības “Tuvumi” iniciēta un vadīta ilgtermiņa dejas apmaiņas programma, kura paralēli festivāla rīkošanai nodarbojas ar mākslinieku rezidenču un viesizrāžu organizēšanu. Biedrībā “Tuvumi” darbojas mākslinieku duets “IevaKrish” un producente Anna Ulberte. Programma “Horos” bija nominēta “Dejas balvai 2021–2022” kategorijā “Uzdrīkstēšanās dejas mākslā”. 

Uz festivālu “Horos” es devos pirmoreiz un tā laikā redzēju gan topošos horeogrāfus, gan jaunos dejas profesionāļus, kā arī pieredzes bagātus dejas māksliniekus. Vienlaikus varu apgalvot, ka redzēju laikmetīgās dejas pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas. Droši varu teikt, ka redzēju dažnedažādu kustību: kopumā aptuveni 140 minūšu garumā. Biļete uz festivālu maksāja tikai desmit eiro. 

Vispirms līdz plkst. 13.00 festivāla apmeklētāji bija aicināti pulcēties Kalvenes ielā 27, kur atrodas A/S “Kurzemes atslēga” vārti. Metāla furnitūras rūpnīca “Kurzemes atslēga” kopš 1960. gada ir daudznozaru uzņēmums, kurā uz vietas ir pieejams pilns ražošanas cikls: detaļu štancēšana, liešana, metināšana, virpošana, frēzēšana, krāsošana, slīpēšana, pulēšana, cinkošana, niķelēšana, hromēšana, montāža un iepakošana. A/S “Kurzemes atslēga” varenās teritorijas telpās, kuras ir pielāgotas minēto darbību veikšanai ikdienā, tika izrādīti Latvijas Kultūras akadēmijas topošo laikmetīgās dejas mākslinieku 2. kursa kompozīcijas darbi. Vispirms skatītāji kluba “Kurzeme” zālē vēroja Poļinas Filippovas darbu “Signāls SOS”, kuru aptuveni desmit minūtes izpilda seši dejotāji – Lelde Kuzņecova, Lauris Limbergs, Mārtiņš Emīls Aržanovskis, Anastasija Čornaja, Rūdis Vilsons un Dita Andersone. Laikmetīgās dejas nozarē un festivālā “Horos” vairāk ir skatāmi solo un dueti, līdz ar to ir atsvaidzinoši uz skatuves redzēt daudz entuziastisku dejotāju. 

Festivālu turpināja laikmetīgās dejas māksliniece un “Horos” rezidente Emīlija Berga. Rezidences laikā Emīlija pētīja ķermeņa iespējas kustībā, veicot iekšēju rituālu un atjaunojot saikni starp fizisko ķermeni un emocionālo pasauli. Skices atrādīšana notika uz kluba “Kurzeme” nelielās skatuvītes ar nodeldēto koka grīdu. Priekškars tika aizvērts, un skatītāji, sēžot gan uz grīdas, gan uz krēsliem, neviļus izveidoja apli. Intīmo noskaņu vairoja blāvā gaisma un hipnotizējošais muzikālais pavadījums. Topošā darba skicē redzēju, ka kustībā Emīliju interesē spēks trauslumā un izpildītāja iekšējā stāvokļa saikne ar kustību. 

Mazliet noburti turpinājām metāla furnitūras rūpnīcas apskati vecajā katlumājā, kur skatītājus sagaidīja Lauris Limbergs un Anastasija Čornaja. Baložu spārnu vēdu pavadījumā dejotāji izpildīja Poļinas Filippovas kompozīciju “Uz sliedēm”. Gan emocionāli, gan fiziski dinamisks un muzikāls dejas darbs, pēc kura dzirdēju skatītājus sakām, ka “šis bija izdevies, te arī sižets un romantika bija”.  Devāmies tālāk uz citu rūpnīcas darba telpu, kur vērojām meditatīvo Rūda Vilsona horeogrāfiju “Saites”, kuru spēcīgi izdzīvoja Mārtiņš Emīls Aržanovskis. Līdzīgi Ditas Andersones horeogrāfiju “elpo, dziļi” izdzīvoja Lelde Kuzņecova rūpnīcas izdedžu telpā. Ar “izdzīvošanu” es domāju izpildītāja dotības radīt noskaņu telpā, kā arī izmainīt apziņas stāvokli, lai rosinātu radošajai iecerei nepieciešamo kustību kvalitāti un nodotu horeogrāfa vēstījumu. Redzu, ka abiem solo darbiem ir potenciāls tapt par performanci. 

Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas studentu darbu skate noslēdzās vienā no A/S “Kurzemes atslēga” vecajām ģērbtuvēm ar Anastasijas Čornajas darbu “Pudelē”, kurā dejoja Lauris Limbergs, Poļina Filippova un Anastasija Čornaja. Lai gan darbs sākās šķirti – ar meiteņu duetu un Laura mazohistisko solo –, nobeigumā dejotāji sakļāvās vienotā kompozīcijā. Finālā šķiet, ka caurspīdīgais un elastīgais audums, kas kompozīcijas laikā pastāvīgi ieskāvameitenes, drīzāk savienoja nevis atdalīja dejotājus. 

Dejas festivāla “Horos” pirmās daļas beigās skatītāji varēja satikt pirmos festivāla ārzemju deju māksliniekus. Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas 3. kursa horeogrāfijas studentes Aiste Kulevičiūte, Aura Šriubšaite un Ugne Lučauskaite dalījās ar 2. kursā izveidoto laikmetīgās dejas darbu “Car.Star.Bar”. Horeogrāfija sākās Instagram Live video, kurā skatītāji varēja vērot, kā meitenes gatavojas iebraukt A/S “Kurzemes atslēga” noliktavā ar auto un izklāt paklāju, lai bezpersonisko rūpnīcas vidi padarītu glamūrīgu. Jaunās mākslinieces noliktavu darīja mirdzošu ne tikai ar ekspresīvu un izaicinošu kustību materiālu, bet arī ar pārmērīgi daudz košiem apģērbiem, apaviem, aksesuāriem, tukšām plastmasas pudelēm, elektroniskajām cigaretēm, skaļruni, kurā iebūvētas led mirgojošās gaismiņas, globusu, kosmētiku, kūku u.c. priekšmetiem. “Car.Star.Bar.” pārsteidza ar studenšu uzdrīkstēšanos un nekaunību, turklāt noskaņā un estētikā saskatīju līdzības ar Vladimira Goršantova diplomdarba izrādi “Mans skābais krējums” (2021, Latvijas Kultūras akadēmija). 

Festivāla “Horos” otrā daļa notika Aizputes Kultūras namā un sākās ar muzikālu pieredzi – zviedru horeogrāfs un festivāla rezidents Eriks Eriksons dalījās ar paša komponētu skaņas fragmentu no topošās solo performances “Knoster”. Kultūras nama zālē tika izslēgta gaisma. Skatītāji sēdēja tumsā un aptuveni piecas minūtes klausījās elektronisko un blīvo mūziku. Pēc festivāla pirmās daļas bija patīkami atpūtināt acis. Vien klausīties. 

Tūdaļ pēc skaņdarba izskaņas sava topošā darba “Oblique” skici rādīja “Horos” kuratori un rezidenti – mākslinieku duets “IevaKrish”. Ciešā sadarbībā ar komponistu Kārli Toni tiek veidots savstarpēji papildinošs māksliniecisks dialogs starp deju un mūziku, kas sevī ietver slīpuma būtību. Oblique burtiski no angļu valodas – netiešs; tāds, kas ir nedz paralēls, nedz perpendikulārs. Darbs pie dueta ir sākts Dejas balvas ceremonijas tapšanas procesā un pēta polifonisko dejošanu. Pateicoties Jūlijai Bondarenko, kultūras nama zālē atkal iedegas gaisma, un divpadsmit minūšu laikā Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants precīzi un iepriekš strukturētā ritmā vairākkārt izdejo sešdesmit četras kustības. Dejotāji aizrauj skatītājus ar neatslābstošo uzmanību, ko paredz kustību spraigums. Ceru, ka “Oblique” no skices taps par laikmetīgās dejas izrādi, un paredzu tai panākumus nākotnē. 

Turpinājumā skatītāji tika aicināti doties uz blakus zāli, kur, kūpot siltai tējai un skanot neuzbāzīgam radio, savu skici prezentēja divas neatkarīgas laikmetīgās dejas mākslinieces Roberta Gailīte un Marija Saveiko. “Horos” rezidences laikā horeogrāfu uzmanība tika pievērsta sieviešu savstarpējām attiecībām un nesteidzīgiem kopā būšanas mirkļiem. Kopīgajā jaundarbā dejotājas par prioritāti uzskata bezmērķīgi pavadītu laiku, nevis produktivitāti un iedvesmu smeļas no franču mākslinieces Frensīnes van Hovas gleznām, ar kurām skatītāji var iepazīties pēc fragmenta noskatīšanās. Es vēroju, kā dejotājas vienmuļi, bet prasmīgi atdod viena otrai sava ķermeņa svaru, un domāju par mākslu kā bezmērķīgu pēc savas būtības. Secināju, ka man ikdienā patīk bezmērķīgi pavadīt laiku, lai gan tas nemaz nav tik viegli. 

Otro festivāla daļu noslēdza laikmetīgās dejas izrāde “Ranunculus”. Nosaukums ir atsauce uz indīgu ziedu, kura valdzinājuma spēku solo darbā iemieso horeogrāfe Daniella Eriksone no Zviedrijas. Vienlaikus Daniella ir “Horos” rezidente un rezidences laikā vēlas “Ranunculus” attīstīt par izrādi ar vairākiem dalībniekiem. Izrādi raksturo pēkšņas pārmaiņas un spēcīgas ķermeņa izteiksmes, sejas grimases un acu skatiens. Izrāde ir kā aicinājums apšaubīt intuitīvās interpretācijas. Māksliniece savā radošajā praksē izaicina skatītājus uzdot jautājumus par to, ko viņi skatās, kad šķiet, ka viņi zina, ko redz. Dejotāja spēja noturēt manu uzmanību nepilnas pusstundas garumā, lai arī dienas laikā esmu vērojis netipiski daudz dejas mākslas un esmu noguris. 

Festivāla noslēgums notika lokālā “Lapka Hemp”, kur paralēli sarunām par pieredzēto “Horos” skatītāji varēja vērot procesuālo foto performanci lietuviešu laikmetīgās dejas mākslinieka Povila Bastis izpildījumā. Reizēm Povils darbojas kā drag queen Miss Plastica, un performancē ir vērojama Miss Plastica ietekme. Tās laikā dejotājs ir ģērbies tikai apakšveļā un sevi izgrezno ne tikai ar spožu vakarkleitu, bet arī ar mirdzošām kaklarotām, jostām, rokassprādzēm, gredzeniem u.c. krāšņiem aksesuāriem. Mākslinieks rada abstraktus vizuālus tēlus, jo ķermeni izmanto drīzāk kā platformu, uz kuras izkārtot minētos objektus, tā vietā, lai uzģērbtu kleitu un radītu ilūziju par “sievieti”. Povils radošajā praksē pēta sava ķermeņa izpausmi fotokameras priekšā. Līdz ar to performances laikā fotogrāfe bez apstājas uzņem fotogrāfijas ar viņu, kuras vienlaicīgi tiek projicētas uz projektora blakus telpā. 

Ir silta vasaras nakts, un es redzu debesīs zvaigznes. Festivāla pirmā diena ir aizvadīta, un, soļojot pēc auto, aptveru, ka šodien esmu redzējis daudz zvaigžņu. Kaut arī “Horos” rūpējas par laikmetīgās dejas nozares attīstību un starptautiskā tīklojuma veidošanos, es skatītāju vidū manīju tikai četrus Latvijas laikmetīgās dejas kopienas pārstāvjus. Uzskatu, ka vietējiem māksliniekiem ir būtiski citam citu atbalstīt un iepazīt gan kolēģus no ārzemēm, gan topošos mākslas darbus un dejas profesionāļus. Tāda izdevība ierasti rodas festivāla “Laiks dejot” ietvaros, kas notiek vasaras sākumā Rīgā. Man “Horos” atklājās kā kvalitatīvs laikmetīgās dejas festivāls, kura apmeklējumu skatītājiem noteikti ir vērts ieplānot. Paldies biedrībai “Tuvumi”, un uz tikšanos nākamajā gadā! 

Titulfoto: “elpo, dziļi”, horeogrāfe: Dita Andersone. Foto autore: Madara Grāpe

*Ģirts Dubults ir Latvijas Kultūras akadēmijas studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” absolvents (2021), skatuves mākslinieks un laikmetīgās dejas apvienības “Sixth” biedrs.