Ar A/S Latvijas Dzelzceļš atbalstu, Latvijas Teātra darbimmnieku savienība organizē Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremoniju. Šogad svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 26. martā plkst. 15:00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.

Ar apsveikuma priekšnesumiem uzstāsies Liepājas teātra aktieri Viktors Ellers un Rolands Beķeris, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas 3.klases audzēknis Ernests Ter-Sarkisovs.

Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Kaspars Znotiņš, Astrīda Kairiša, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktriseLolita CaukaHarija Liepiņa balvu saņems Dailes teātra aktieris ArtūrsSkrastiņš

HELĒNAS TANGIJEVAS – BIRZNIECES BALVU saņems – baletdejotājs, pedagogs-repetitors un horeogrāfs VLADIMIRS CUKĀNOVS.

“Kā dejotājs – aktieriski daudzpusīgs, tehniski perfekts, virtuozs. Kā skolotājs – prasīgs, stingrs un zinošs. Kā cilvēks – sirsnīgs, iejūtīgs un saprotošs”.(Gunta Bāliņa, Baleta māksliniece, horeogrāfe, pedagoģe)

„Spilgts tehnisks dejotājs. Vēlāk izcils pedagogs – repetitors, kurš tika novērtēts ne tikai pie mums, bet „dzelzs priekškara” gados jau veiksmīgi pierādīja sevi daudzās pasaules valstīs. Kopš 1989. gada ar izcilību strādā Vīnē.”(Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, Vladimira Cukānova skolnieks)

V. Cukānovs ir dzimis 1929. gada 25. oktobrī Rjazaņas apgabalā Krievijā. Beidzis Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolu(1947) un Ļeņingradas N.Rimska-Korsakova Valsts Konservatorijas Baletmeistara fakultāti (1970), mācījies pie pedagogiem: N.Sergijevskas, A.Varlamova, N.Tarasova un citiem. Paralēli baletdejotāja darbam ilgus gadus bijis LNO baleta trupas pedagogs.-repetitors (1947-91).1948 – 1976 RHV klasiskās dejas pedegogs. Vadījis baleta semināru Kopenhāgenā (1970), daudz strādājis kā viespedagogs dažādu valstu baleta skolās:Irānā, Dānijā, Austrijā, Turcijā, Ungārijā, Brazīlijā, Šveicē, ilgus gadus vadījis vasaras seminārus Badausē (Austrijā). Strādājis Vīnes Valsts operas baletskolā (1985-88) un kopš 1989.gada Vīnes Valsts operā.

Latvijas Nacionālajā operā iestudētajās baleta izrādēs spēlējis daudzas lomas, to skaitā Nurali (B.Asafjevs “Bahčisaraja strūklaka”, 1946), Zilais putns (P.Čaikovskis “Apburtā princese”, 1948, 1962), Vaņečka, Suns Ava ( I.Morozovs “Doktors Aikāsāp”, 1948), solists Dejā ar lentu, dejā

“Jabločko”, Mazais velniņš (Ā.Skulte “Brīvības sakta”) Nerrs, pas de trois (P.Čaikovskis “Gulbju ezers”, 1951), Nerrs (Č.Punji, R.Drigo, R.Glāzups “Esmeralda”, 1951), Šaitans (F.Jarullins “Šuralē”

Polovciešu kareivis ( Polovciešu dejas no A.Borodina operas “Kņazs Igors”) u.c.

V.Cukānovs arī veidojis horeogrāfiju vairākiem iestudējumiem LNO (F.Šopēns “Revolucionārā etīde” (1961), A.Mačavariani “Atmoda”, J.Štrauss “Nakts Venēcijā” (1975),”, bijušajā Operetes teātrī (J.Štrauss “Sikspārnis,” G.Sviridovs “Dzirksteles” (1963), V.Kollo “Tā mīl amerikāņi” (1971), bijušajā Jaunatnes teātrī (Z.Papernijs “Cilvēks, kas līdzīgs pats sev” 1967.g., A.Lindgrēna “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” 1969.g.), kā arī veidojis horeogrāfiju Rīgas kinostudijas mākslas filmai “Vella kalpi” (1970, rež. A.Leimanis) un filmējies Krogus zēna lomā).

Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā Vladimirs Cukānovs izskalojis spilgtākos vīriešu kārtas baleta māksliniekus, to skaitā – Igors Pavļēņins, Arnis Līcītis, Māris Sveilis, Tālis Sils, Gunārs Anufrijevs, Boris Čuprins, Vladimirs Gelvāns, Vladimirs Diordjevs, Vasīlijs Gončarenko, Māris Retermanis, Valērijs Sevastjānovs, Džons Markovskis, Juris Kaprālis, Gļebs Larionovs, Boļeslavs Adamoks, kā arī Helēnas Tangijevas – Birznieces balvas ieguvējs 2011. gadā – Genādijs Gorbaņovs.

Lilitas Bērziņas balva pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 2009.g.- Valmieras drāmas teātra aktrise Ieva Puķe, 2010. gadā – Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa, bet pagājušajā 2011. gadā – Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska.

Harija Liepiņa balva pirmo reizi tika pasniegta 2005. gadā un to saņēmuši tādi aktieri, kā Uldis Anže (2008.g.),2009.g.- Ģirts Ķesteris, 2010. gadā – Valmieras drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis, bet 2011. gadā – Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.

Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. – Aivars Leimanis, 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa, bet 2011. gadā – Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā, piedaloties trim nozares ekspertiem: Maijai Svarinskai, Edītei Tišheizerei un Vilnim Beķerim.