Laika periods no 1945. gada līdz 1965. gadam ir laiks, kad latviešu baletu, nomainot viens otru, vadīja divi interesanti baletmeistari un lielas personības Helēna Tangijeva-Birzniece un Jevgeņijs Čanga. Šis laiks latviešu baletā ir iezīmīgs ar daudzu oriģinālbaletu, klasisko baletu redakciju un padomju baletu inscenējumiem uz Valsts Operas un baleta teātra skatuves. Tangijeva-Birzniece un Čanga pārstāvēja divas dažādas baleta skolas un divus atšķirīgus virzienus baleta mākslā, tāpēc šis laiks bija interesants dejotājiem un skatītājiem. Tas arī iegājis vēsturē kā periods, kurā notika abu baletmeistaru sāncensība, valdīja nesaskaņas un tika izmantoti dažādi paņēmieni, lai viens otram pierādītu savu profesionālo pārākumu vai taisnību. Vienlaikus šis laika posms repertuārā bija bagātīgi pārstāvēts ar stilistiski dažādu baletu iestudējumiem, kuru kopaina papildināja kā latviešu baleta vēsturi kopumā, tā arī virzīja abu baletmeistaru daiļradi. Tangijeva-Birzniece un Čanga strādāja ar vienu baleta trupu, vieniem un tiem pašiem baleta māksliniekiem, un viņu dažādie rokraksti un atšķirīgie mākslinieciskie uzskati ir bagātinājuši latviešu baleta izpildītājmākslas seju un dejotāju individualitātes. Plašā materiāla dēļ netiek apskatītas visas lomas, kuras Lembergs izpildīja šo baletmeistaru darbos. Referātā apskatei izvēlēti nozīmīgākie iestudējumi abu baletmeistaru daiļradē un interesantākās, svarīgākās lomas Aleksandra Lemberga daiļradē.

Referāts nolasīts konferencē Personība. Horeogrāfija. Laiks. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 2011. gada 28. aprīlī. Citējot un pārpublicējot, atsauces obligātas.

Referātu lasiet šeit