Andžejs Začiņajevs*

Breikinga kustība aizsākās 1973. gadā. Toreiz tās dalībnieki nevarēja paredzēt, ka pēc 50 gadiem breikings kļūs par daļu no Parīzes 2024. gada olimpiskajām spēlēm. Pilotprojekts breikinga iekļaušanai olimpiskajās spēlēs tika uzsākts 2018. gadā Buenosairesā, kur Jaunatnes olimpiskajās spēlēs (U-18) pirmoreiz B-Boys un B-Girls tika dēvēti par atlētiem un profesionāliem sportistiem, breikingu atzīstot par sporta veidu. Kandidātus izvēlējās pēc video pieteikumu atlases un sacensībām Japānā, kur stiprākie sportisti kvalificējās olimpiskajām spēlēm. Jaunatnes olimpiskajās spēlē piedalījās 12 breikeri un 12 breikeres no dažādiem kontinentiem, kur katrai valstij drīkstēja būt viens pārstāvis. Latvijas sportiste Anastasija Solovjova ieguva 8. vietu, bet pirmās vietas izcīnīja japāniete Ramu Kauaī (Ramu Kawai) B-Girl Ram un Sergejs Černiševs B-Boy Bumblebee (Krievija).

Vairāku notikumu rezultātā tika nolemts, ka 2024. gadā Parīzes olimpiskajās spēlēs breikings debitēs kā sporta disciplīna pieaugušo kategorijā. Lai veidotu pasaules reitingu,  sportisti vecuma kategorijā 16+ ar valsts sporta deju federācijas atbalstu reģistrējās World Dance Sport Federation. Sportisti piedalījās oficiālajās kvalifikācijas sacensībās (Eiropas un pasaules čempionātos) piecu gadu garumā, krājot punktus. Kvalifikācijas beigās, mēnesi pirms Parīzes spēlēm, tika noskaidroti labākie 16 B-Boys un 16 B-Girls, kuri piedalīsies vēsturiskajā breikinga turnīrā pieaugušo olimpiskajās spēlēs.

Olimpiskā breikinga turnīra skatītāju rindās bija izcilākie  breikinga pārstāvji no visas pasaules, kuri ievērojami veicinājuši šīs dejas attīstību kopš tās pirmsākumiem. Starp klātesošajiem bija amerikāņu brāļi Kīts un Kevins Smiti, pazīstami kā “Legendary Twins” – pasaulē pirmie atzītie breikeri, 80. un 90. gadu leģendārie dejotāji K-Mel, Ivan, Crumbs, Jeromskee un Salah.

Turnīra laikā skatītāju piepildītās tribīnes radīja īpašu atmosfēru. Vīrieši un sievietes demonstrēja augstākā līmeņa breikingu “viens pret viens” batlu formātā, ko augstu novērtēja arī profesionāļi. Pasākumu caurstrāvoja pozitīva enerģija – vadītāji iedvesmoja publiku, kura ar dejām un aplausiem aktīvi atbalstīja dalībniekus. Britu breikeris Kid Karam (18. vieta reitingā), kurš pasākumu vēroja kā skatītājs, atzina: “Atmosfēra bija tik mājīga un sirsnīga, ka es pat divreiz raudāju.”

Sacensības izraisīja spēcīgas emocijas arī uz skatuves – pēc zaudējumiem, pārtraucot cīņu par medaļām, atlēti reaģēja emocionāli. Kā prognozēts, vīriešu “Top 4” iekļuva favorīti B-Boy Victor (ASV) un B-Boy Phill Wizard (Kanāda), bet sievietes – B-Girl Ami (Japāna), 17 gadus vecā B-Girl Nicka (Lietuva) un B-Girl 671 (Ķīna).

Breikinga iekļaušana olimpiskajās spēlēs sniedza šai disciplīnai plašu starptautisku atpazīstamību, taču Latvijas auditorijai nebija iespējas sekot līdzi batliem televīzijas tiešraidē. Tas rada jautājumu par breikinga nozīmi Latvijas kultūrā un sportā. Tāpat būtisks jautājums ir Latvijas atlētu izredzes kvalificēties nākamajām olimpiskajām spēlēm, īpaši, ņemot vērā pašreizējo finansējuma trūkumu. Kā norāda “Ghetto Games” vadītājs Raimonds Elbakjans, finansējuma ieguldīšana ir būtiska, lai sasniegtu augstākos rezultātus – entuziasms vien nav pietiekams augstu sasniegumu nodrošināšanai. Līdzīga situācija ir arī breikingā, kur atlēti paši sedza izdevumus, piedaloties Olimpisko spēļu atlases posmos. Līdzīgi tas ir arī Igaunijā.

Finansējuma apjoms breikinga attīstībai Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Kamēr Igaunijā situācija ir līdzīga Latvijai, lietuvieši breikingu atbalsta nopietnāk. Latvijas Sporta deju federācija sadarbībā ar Olimpisko komiteju piešķīra apmēram 6000 EUR breikinga atbalstam vienam sportistam gada garumā. Neoficiāla informācija liecina, ka Lietuvā viena čempionāta organizēšanai tiek piešķirti apmēram 40 000 EUR. Lietuvas atlēti saņem līdzfinansējumu arī ceļa izdevumiem un sagatavošanās posmam. Polijā, kur tikai nesen aktivizējās breikinga federācijas darbs, jau izveidota atlētu izlase visos vecuma posmos, nodrošinot treniņnometnes ar ārvalstu speciālistu iesaisti un finansējumu sacensību izdevumiem.

Salīdzinot ar kaimiņvalstu pieredzi, redzams, ka valstis, kas iegulda finansējumu breikingā regulāri, veido stabilu pamatu medaļu iegūšanai nākotnē. Lielvalstis, kā ASV un Ķīna, iegulda jauniešu sagatavošanā, apzinoties, ka šie atlēti būs valsts nākotnes čempioni. Latvijai šobrīd atliek trenēties un turpināt uzrunāt atbildīgās institūcijas, cerot uz stabilāku atbalstu nākotnē, kad, iespējams, atkal breikings tiktu iekļauts Olimpiskajās spēlēs.

*Andžejs Začiņajevs breikinga pasaulē kopš 1999. gada zināms kā bboy An-Juicy. Daugavpils breikinga skolas pamatlicējs (2006. g.) un treneris, viņa vadītā “Factory Kingz” komanda 2019. gadā izcīnīja 1. vietu starp junioriem pasaules prestižākajā turnīrā “Battle of the Year”. Direktores vietnieks Daugavpils valsts poļu ģimnāzijā, starptautisku breikinga turnīru organizators, tiesājis un vadījis meistarklases sešās valstīs.