Laikmetīgās dejas kompānijas SIXTH biedri – Emīlija Berga, Ģirts Dubults un Vladimirs Goršantovs – kopā ar scenogrāfu apvienību 4K ir radījuši trīs īsformāta solo izrāžu vakaru, kas vēsta par cilvēka identitātes meklējumiem un apzināšanos visdažādākajās tās formās.

“Dieviete”
Kustību māksliniece un izpildītāja: Emīlija Berga

Cilvēka psihē femīnā daļa saistīta ar jūtām, emocionalitāti, rūpēm, empātiju, maigumu.
Savukārt maskulīnais aspekts saistīts ar loģiskumu, mērķtiecību, asumu, varu, agresiju.
Femīnā daļa jūt, bet maskulīnā daļa piešķir sajūtām nozīmi. Femīnā daļa rada, kamēr maskulīnā ievieš radītajā struktūras. Femīnais sapņo, taču maskulīnais ievieš loģiku.
Katrā cilvēkā ir daļa femīnā un daļa maskulīnā atšķirīgās proporcijās.

Kustību izrāde “Dieviete” par vizuālu iedvesmas avotu kustību materiālā izmanto sengrieķu dieviešu statujas, kurās femīnas un maskulīnas īpašības ir pārspīlētas. Izrādē redzamā dievietes deja izveidota dekonstruējot dieviešu statuju bildes un iemiesojot tās kustībā.

Kostīmu māksliniece un scenogrāfe: Ieva Stalšene
Skaņu režisors: Edvards Kurmiņš (DJ Puce)

“Nepieciešamība radīt”
Idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs: Ģirts Dubults

Ģirts Dubults ir horeogrāfs, kuru interesē drag kultūra* un līdzjūtība. “Nepieciešamība radīt” ir pirmā Ģirta solo laikmetīgās dejas izrāde, kas tapusi jaunrades mācību programmas ietvaros “La Faktoria” horeogrāfijas centrā Pamplonā, Spānijā. Izrādes iedvesmas avots ir Rainera Marija Rilkes teksts “Vēstules kādam jaunam dzejniekam” un augstpapēžu apavi, kas simbolizē personīgo vēlmi radīt. Mēģinājumu procesā mākslinieks strādāja gan ar popdziesmu, gan ar literāriem tekstiem, kā arī ierakstīja ne tikai savu balsi, bet arī ikdienā dzirdamas skaņas Pamplonas apkārtnē, lai rotaļīgā manierē izzinātu, kā skaņa papildina vai traucē konkrētām kustībām. Līdz ar to izrādes muzikālo noformējumu veido horeogrāfa balss, valoda (latviešu, angļu un spāņu) un ierakstītās skaņas. Ar izrādi “Nepieciešamība radīt” Ģirts negrib skatītājiem pateikt kaut ko konkrētu, bet gan aicināt vērot un līdzdarboties, kamēr viņš mēģina saprast: kāpēc es iederos uz skatuves?

*Drag kultūra – pārspīlētas dzimtes izpausmes performēšana izklaides nolūkos.

Kostīmu māksliniece un scenogrāfe: Madara Mela
Horeogrāfijas konsultante: Laima Jaunzema

“Es arī esmu Latvija”
Idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs: Vladimirs Goršantovs

Latvija ir viena no valstīm, kas pret LGBTQ+ kopienu vēl joprojām mēģina cīnīties. Spilgts piemērs šim ir 2023. gada 9. novembra Saeimas sēde, kurā tika pieņemts Dzīvesbiedru likums. Tajā politiķis Edgars Tavars izteicās, ka “partnerības institūta pamatmērķis ir viendzimuma locekļiem dibināt ģimeni [..], melone nav banāns, ābols nav bumbieris”. Šāds izteikums skaidri norāda uz neizpratni par LGBTQ+ pārstāvjiem, kā arī par bailēm no netipiskas ģimenes – es teiktu, tas kopumā norāda uz vēlmi it visus sabiedrības locekļus “ielikt vienādās kastītēs”. Vēlos atkal atgādināt par sabiedrībā iesakņojušiem stereotipiem par dzimumlomām un LGBTQ+ kopienu. Aizvien nākas dzirdēt, ka LGBTQ+ pārstāvji paši izvēlas savu seksualitāti, jo, piemēram, tas tagad esot stilīgi. Ja jau šādi par šīm tēmām tiek diskutēts Saeimā, kuru ievēl Latvijas sabiedrība, skaidrs, ka par šo tēmu ir aktuāli aizvien runāt. Ar savu darbu vēlos pielikt roku homofobijas samazināšanai Latvijā.

Kostīmu mākslinieks un scenogrāfs: Andris Kaļiņins
Skaņu mākslinieks: Edvards Kurmiņš (DJ Puce)

Vizuālā identitāte un starpbrīži: Katrīna Ieva
Izrāžu vakara producente: Anna Ulberte

Pirmizrāde: 08.08.2024. Tallinas ielas kvartāla koncertzāle ANGĀRS