1. novembrī Latvijas Nacionālajā operā šogad pēdējo reizi notiks baleta izrāde ANNA KAREŅINA, kurā galvenās lomas dejos Jūlija Gurviča (Anna), Ringolds Žigis (Kareņins) un Sergejs Neikšins (Vronskis).

Iestudējumu ANNA KAREŅINA veidojis horeogrāfs Boriss Eifmans, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu mākslinieks Vjačeslavs Okuņevs un gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis. Pie diriģenta pults būs Farhads Stade.

Šajā sezonā baleta izrāde būs aplūkojama vēl tikai vienu reizi – 2013. gada aprīlī.

Baleta izrādes ANNA KAREŅINA horeogrāfs Boriss Eifmans kopš 1977. gada ir Sanktpēterburgas Valsts Akadēmiskā baleta teātra veidotājs, mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs. Sākotnēji tas radās kā viena horeogrāfa autorteātris, kas tolaik bija unikāla parādība. Borisa Eifmana baleta teātris iekarojis pasaules atzinību, viesojoties Eiropas, Āzijas, Amerikas un Āfrikas valstīs.

Iestudējuma ANNA KAREŅINA pasaules pirmizrāde notika 2005. gadā – Borisa Eifmana dibinātajā un vadītājā Sanktpēterburgas Valsts Akadēmiskajā baleta teātrī. Pirmizrāde Rīgā notika 2007. gada 23. novembrī.

Baleta izrāde ANNA KAREŅINA iemieso labākās Borisa Eifmana rokraksta īpašības. Tas ir talantīgs Ļeva Tolstoja romāna pārlikums horeogrāfiskos tēlos, izmantojot baletmeistara iecienītā komponista Pētera Čaikovska mūziku un reducējot romānu līdz Annas, Vronska un Kareņina attiecību trijstūrim un jutekliskai mīlas drāmai.

Par baleta izrādi

Kareņinu ģimenes dzīve rit lēni un nesteidzīgi. Anna ir uzticīga sieva un mīloša māte, līdz viņas sirdī pēkšņi iekvēlo kaisle, kas sagrauj ikdienas rutīnu un sadzīves harmoniju. Anna ļaujas Vronska valdzinājumam, pamet ģimeni un karsti mīlēto dēlu. Tomēr laimīga viņa nav… Ko darīt? Pakļauties sabiedrības spiedienam un saglabāt jūtu harmonijas ilūziju? Vai ļauties patiesai kaislei?

Izrāde saņēmusi „Latvijas Gāze” gada balvu kā 2007./2008. gada sezonas labākais jauniestudējums skatītāju balsojumā.

Baletdejotāji izrādē ANNA KAREŅINA

Jūlija Gurviča

Jūlija Gurviča 1991. gadā absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, tajā pašā gadā kļūstot par Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieci. Sergeja Djagiļeva jauno baleta mākslinieku konkursa diplomande (1992), Latvijas labākā baleta soliste (par tiltullomu baletā „Silfīda”, 1995), „Aldara” Gada balvas operai laureāte (2000), Lielās mūzikas balvas laureāte (2001), Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas laureāte (2005), LNO patrona AS „Latvijas Gāze” Gada balvas laureāte (2010), „Spēlmaņu nakts” balvas laureāte kā gada baleta māksliniece par Auroras lomu baletā „Apburtā princese” (2010).

Nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā Gada baleta māksliniece par Marijas lomu baletā „Bahčisarajas strūklaka” (2008).

Jūlija Gurviča piedalījusies viesizrādēs Francijā, Itālijā, Izraēlā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Portugālē, Skotijā, Somijā, Vācijā.

Sergejs Neikšins

Sergejs Neikšins 1994. gadā absolvējis Novosibirskas Valsts Horeogrāfijas skolu Vladimira Vladimirova klasē. Dejojis Jekaterinburgas operas un baleta teātrī (1994-1999) un Jurija Grigoroviča baleta trupā (1999-2000).

Ieguvis 2. vietu „Viskrievijas baleta konkursā” (1994). Projekta „Eiropas Jaunais balets” dalībnieks (1996, 1998). Ieguvis titulu „Jaunais dejotājs” (Krievija, Jekaterinburga, 1997, 1999).

LNO baleta solists kopš 2000.gada. AS „Latvijas Gāze” Gada balvas operai laureāts kā labākais baleta solists (2006).

2009. gada pavasarī Sergejs Neikšins absolvējis Sanktpēterburgas Valsts Konservatoriju baletmeistara-repetitora specialitātē pie profesores Gabrielas Komļevas.

2011. gada maijā Sergejs Neikšins un Margarita Demjanoka uzstājās izrādē „Gulbju ezers” Sobina baleta festivālā Saratovā.

Ringolds Žigis

Ringolds Žigis 1995. gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu Valentīna Bļinova klasē. LNO baleta trupā – kopš 1994. gada.

Piedalījies Bartolinas Starptautiskajā baleta seminārā (Dānija) un LNO viesizrādēs Rietumeiropā, Ķīnā un Izraēlā.

Nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai par Tibalda lomu Sergeja Prokofjeva baletā „Romeo un Džuljeta”. 2010. gadā nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai kā gada baleta mākslinieks par darbu dejas izrādē „Aplam”.

Plašāka informācija par baleta izrādi ANNA KAREŅINA, baletdejotājiem un iestudējuma veidotājiem:

http://www.opera.lv/lv/iestudejumi/repertuara-izrades/baleti/anna-karenina