Adelīna Kalniņa*

Reizi gadā Latvijas Nacionālajā operā virmo īpaši elektrizēta un svinīga gaisotne. Šķiet, Rīgas Baleta skolas izlaiduma koncerts šeit ir viens no retajiem pasākumiem, kura viesi ieradušies ar sapņainām gaidām un tālredzīgu skatu nākotnē. Teju katra skatītāja acīs redzams lepnums, kurā nolasāms, ka atnākušais pats daļēji jūtas kā koncerta dalībnieks.

Šogad Rīgas Baleta skolu absolvē sešpadsmit audzēkņi: klasiskās dejas izglītības programmu Ritas Harlapas vadībā beidz Darja Orlova, Zlata Goniaeva, Gundega Guna Reinika, Taisija Jansone un Aleksandra Treimane, Mariana Butkeviča vadībā – Kirils Solovejs, Genādijs Eisaks un Emīls Jānis Ungurs, savukārt laikmetīgās dejas izglītības programmu Sandras Lapiņas klasē absolvē Anna Butenko, Inniga Krista Gerdena, Elizabete Ļaksa, Marta Elizabete Mulareka, Marana Pujēna, Leonilla Upeniece, Samanta Rakovska un Neringa Harmsa.

Audzēkņus atbalstīt ieradušies draugi, vecāki, brāļi, māsas, skolotāji un citi dejas līdzjutēji. Arī šoreiz, kā ik gadu, daži skatītāji īpaši dedzīgi steidzas dāvāt audzēkņiem godam pelnītos aplausus, kas robežojas ar nepieklājību pret citiem klātesošajiem un galvenokārt pret topošajiem māksliniekiem. Kāda dāma baleta “Parīzes liesmas” pas de deux tehniski grūtāko kustību izpildījuma laikā bija nolēmusi plaudēt tik neritmiski un nevietā, ka neviļus radās jautājums – vai viņa audzēkņus tiešām ieradusies atbalstīt vai varbūt apzināti pārbauda dejotāju apgūto prasmi tikt galā ar neērtām un negaidītām situācijām? Protams, koncerta laikā atskaņoto klasisko mūziku papildināja arī telefona zvana signāls.

Neskatoties uz jau ierasto un nemainīgo kņadu skatītāju zālē, skolas sniegums šogad atstāja ļoti profesionālu iespaidu. Pirmo reizi skolas izlaiduma koncerts bija konceptuāli askētisks, elegants, eiropeisks, nepārsātināts un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šoreiz tikai nedaudz par garu.

Koncertu atklāja grand pas no baleta “Pahita” – lieliska izvēle izlaiduma koncertam, jo ar daudzajām variācijām sniedz plašas iespējas katrai klasiskās dejas izlaiduma kursa audzēknei iejusties solistes lomā, tomēr, kā jau “tīrā klasika”, tā pieprasa tehniski precīzu izpildījumu un neļauj noslēpt kļūdas. Tādēļ grand pas vakara pirmajā daļā, kurā audzēkņi vēl nebija pieraduši pie lielās skatuves un izpārdotās skatītāju zāles pilnajām rindām, viņos neapšaubāmi izraisīja papildu satraukumu. Par spīti tam, vadošie solisti Gundega Guna Reinika un Emīls Jānis Ungurs izskatījās patiesi skaisti, Gundegai vizuāli teju iemiesojot Sūzenas Farelas aprakstīto Džordža Balančina “ideālo” balerīnu.

Pirmajā daļā lielisku iespaidu atstāja solistes Taisija Jansone un Aleksandra Treimane. Taisija skatītājus apbūra ar pārliecinošu un unikālu pozu izjūtu, šarmantām roku kustībām jeb port de bras un dziļu mieru, savukārt Aleksandra – ar virtuoziem griezieniem, spēcīgiem un augstiem lēcieniem un izkoptu kustību tehnisko izpildījumu.

Par šī vakara kulmināciju kļuva koncerta otrā daļa, kas bija veltīta abu deju programmu izlaiduma kursu audzēkņiem. Klasiskās dejas priekšnesumi mijās ar laikmetīgās dejas programmas absolventu un viņu skolotāju horeogrāfijām. Katram izlaiduma kursa audzēknim bija iespēja parādīt savu meistarību un stipro pusi tieši viņam piemeklētā priekšnesumā. Klasiskās dejas pārstāvēm, cita starpā, bija izvēlētas laikmetīgā baleta horeogrāfijas, kuru dinamiskās dejas soļu kombinācijas ir vieglāk izpildāmas, rezultējoties patiesi nobriedušā un profesionālā dejojumā.

Laikmetīgās dejas programmas audzēkņu priekšnesumi skatītājus pārsteidza ar interesantiem gaismu risinājumiem, aizkustinošām horeogrāfijām, dejotāju ekspresiju un atlētismu. Elizabetes Ļaksas izpildītā Aigara Larionova horeogrāfija “Tāpēc jau” savā nedaudz skumjajā vieglumā mani burtiski hipnotizēja, liekot apziņai sekot līdzi uz skatuves notiekošajam, bet zemapziņai – nostalģijā atcerēties kādas tikpat viegli skumjas pagātnes ainas. Līvas Apšenieces un Emīlijas Bergas horeogrāfija “Atvadas” Innigas Kristas Gerdenas izpildījumā atkausēja nedaudz vēso klasiskās dejas atbalstītāju pulku, liekot arī viņiem pievienoties vētrainajiem aplausiem. Koncerta otro daļu noslēdza Sandras Lapiņas horeogrāfija “Esības vieglums”, kurā uz skatuves beidzot satikās abu programmu izlaiduma kursu audzēkņi. Absolventi simboliski nodeva savas kūniņas pirmās baleta klases audzēkņiem un pārtapa par skaistiem taureņiem – profesionāliem dejotājiem. Apcerīgi vēroju šo priekšnesumu un domāju, cik skaisti savijas šī koncerta daļa ar nākamo – viencēlienu “Bal(e)ts”, kurā būsim liecinieki šo kūniņu attīstības tālākajam posmam. Diemžēl tā pēcgarša vairs nebija tik gaiša un apcerīga, bet gan pretrunīga.

Horeogrāfes Elzas Leimanes un komponista Reiņa Sējāna viencēliens “Bal(e)ts”, kas veltīts Rīgas Baleta skolas klasiskās dejas audzēkņiem un viņu izaugsmei, manuprāt, ir patiesi skaists un aizkustinošs darbs ar daudzām atsaucēm uz skolas svarīgākajiem notikumiem un profesionālajiem un emocionālajiem pārdzīvojumiem. Tāpat, man šķiet, ka šāda veida viencēliens ir lielisks veids, kā organiski iekļaut visu skolas audzēkņu dalību koncertā, nepadarot to haotisku vai smacējoši nogurdinošu. Tomēr jocīgi, ka izlaiduma koncerta trešajā daļā, kurai būtu jābūt vakara kulminācijai, dejoja visi, izņemot laikmetīgās dejas programmas, tostarp izlaiduma kursa, audzēkņus. Savādā atmosfēra lēnām ieskāva arī skatītāju rindas, kuras uz koncerta trešo daļu, iespējams, klusā protestā, bija kļuvušas krietni tukšākas.

Koncerta noslēgumā radās sajūta, ka skola vēl ir identitātes meklējumos par to, kā klasiskās dejas un laikmetīgās dejas programmām cieņpilni pastāvēt līdzās. No vienas puses, veidojot kopīgu izlaiduma koncertu un horeogrāfijas, tiek pausta vēlme sadarboties. No otras, tiek skaidri parādīts, ka ne viena, ne otra programma tam nav gatava – koncertā bija neproporcionāls klasiskās dejas pārsvars, un daļa skatītāju demonstratīvi vai intereses trūkuma dēļ uz koncerta trešo daļu nepalika. Izjūtot šo saspīlēto gaisotni, radās jautājums – kāpēc, līdzīgi kā tas ir daudzās citās deju skolās un augstskolās, arī pie mums abas programmas nav pilnībā atdalītas? 

2023./2024. mācību gada izlaiduma koncerta svaigā un mūsdienīgā koncepcija ir skaists solis skolas attīstības virzienā. Novēlu turpmākajos gados skolai izveidot skaidru indentitāti un iekļaujošu un vienlīdzīgu vidi visiem tās audzēkņiem.

Šīgada izlaiduma audzēkņi paliks atmiņā kā tehniski spēcīgi dejotāji ar ļoti atšķirīgām un unikālām mākslinieciskajām īpašībām, kuras novēlu katram lolot un turpināt attīstīt. Kad lielākā daļa ikdienas pavadīta skolā, savu dzīvi pilnībā veltot dejas mākslas apguvei, izlaidums var šķist kā grandioza posma noslēgums un radīt maldinošu priekšstatu, ka virsotne šajā mākslā un profesijā jau ir sasniegta. Novēlu visiem skolas absolventiem vienmēr paturēt prātā, ka šis ir tikai sākums!

Titulfoto autore: Marta Ozoliņa

*Mācījusies Latvijas Kultūras akadēmijā, interesējas par dažādu žanru deju.