Tēti, šo vēstuli es Tev rakstu nevis pēc 17 gadu ilgām vai sentimentalitātes, bet gan jautājumu, atmiņu un dusmu vadīts. Es neatceros Tavu seju, Tavu balsi. Viss, ko es atceros, ir tikai daži miglaini tēli, kuri visdrīzāk tāpat neatbilst patiesībai. Taču es skaidri atceros, kā tas bija – būt ar Tevi, un vēl vairāk es zinu, kā tas ir – augt bez Tevis. Lai gan lielāko daļu no maniem pirmajiem sešiem dzīves gadiem Tu pavadīji ārzemēs vai blakus istabā, tāpat Tu atstāji atmiņas, kas, diemžēl, mani nepamet. Lai gan šo vēstuli Tu nekad nesaņemsi, es tāpat vēlētos izpaust savu neizpratni, dusmas, ko jūtu pret Tevi….”

Horeogrāfs: Artūrs Nīgalis
Dejo: Mārīte Supe, Artūrs Nīgalis
Komponists: Kaspars Niklasons
Gaismu mākslinieks un skaņotājs: Edvīns Klimanovs
Producente: Elza Strazdiņa, LKA Radošās darbības centrs
Izpildproducente: Rēzija Grēta Štrausa