Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibināto Cimzes balvu izcilākajiem kultūrizglītības skolotājiem 2017. gadā saņems Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) skolotāja Regīna Kaupuža un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas skolotājs Gunārs Kļaviņš. Cimzes balvas ieguvēju godināšana notiks 27. aprīlī plkst. 12 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kopā ar Kultūras ministrijas apbalvojuma pasniegšanu kultūrizglītības nozares talantīgākajiem audzēkņiem un viņu skolotājiem.

Cimzes balvas piešķiršanas mērķi ir novērtēt pedagogus par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, kā arī stiprināt kultūrizglītības jomas pedagogu profesijas prestižu. Balva nosaukta pedagoga, tautas dziesmu vācēja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas izglītības aizsācēja Jāņa Cimzes (1814–1881) vārdā. J. Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J. Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju.

Regīnas Kaupužas profesionālā meistarība balstās 42 gadu pedagoģiskā pieredzē un nemitīgā sevis pilnveidē dejas jomā. R. Kaupužas pedagoģisko darbību raksturo dinamika, milzu enerģija, radošums, fantāzija, empātija, iejūtība, draudzība un gudrība.

30 darba gados RHV R. Kaupužas vadībā 7 izlaidumos absolvējuši 40 audzēkņi. To vidū Latvijas Nacionālās operas un baleta primabalerīnas Jūlija Gurviča un Margarita Demjanoka, Budapeštas Nacionālā baleta primabalerīna Dace Radiņa, vadošās solistes un daudzu nacionālo un starptautisko prēmiju laureātes Agnese Andersone, Diāna Manceviča, Rita Lukašēvica, kā arī baleta mākslinieces, dejas pedagogi, kultūras darbinieki un studenti. R. Kaupužas darba augsto pedagoģisko līmeni apliecina 2015. gadā piešķirtā Pedagogu profesionālās darbības 5. kvalitātes pakāpe.

Regīna Kaupužas aktīvā darbība Latvijas Republikas Dejas un Kultūrizglītības padomēs ir ietekmējusi procesus kultūras un radošās industrijas izglītības politikas īstenošanā un sekmējusi šo jomu attīstību kopumā. R. Kaupužas ilggadējā pedagoģiskā darbība un lielais izcilo audzēkņu skaits nodrošina profesionālu dejotāju un pedagogu pārmantojamību nākotnē un apliecina sasniegumus Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā.

Līdzās savam pedagoģiskajam darbam R. Kaupuža veic nenogurstošu organizatorisko darbību RHV audzēkņu un pedagogu profesionālās pilnveides veicināšanai. Kopš 2006. gada dažādu starptautisku projektu ietvaros viņa regulāri organizē meistarklases un vasaras kursus ar pasaulē atzītu, izcilu klasiskās dejas pedagogu līdzdalību. Meistarklasēs audzēkņi mācās apzināt savas vērtības, attīsta profesionālās un saskarsmes prasmes, kļūst radošāki un draudzīgāki. Kā izcilākās jāmin 2013. gada meistarklases A. Vaganovas Baleta akadēmijā Sanktpēterburgā, kurā divdesmit RHV audzēkņi vienas nedēļas ietvaros piedalījās akadēmijas mācību procesā. 2014. un 2017. gadā īstenotie vasaras kursi sadarbībā ar baleta fondu “Atklātā pasaule” tika augsti novērtēti un atzīti.

Milzīgs ir R. Kaupužas baletmeistares veikums, un prasme iedvesmot ir veidojusi audzēkņu motivāciju profesionālai izaugsmei un izpratnei par klasiskā baleta būtību un jēgu. Daudzi LNOB vadošie solisti – E. Leimane, R. Martinovs, Z. Kirilko, A. Sokolovs, S. Guravska, B. Kokina, I. Puhova, J. Lubēja, A. Prudāne, I. Rācene, J. Brauere, A. Osadčijs, A. Kopštāle, L. Paiķe – savus pirmos nozīmīgos panākumus ir kaluši R. Kaupužas īstenotajās baleta horeogrāfijās un iestudējumos. Ar RHV audzēkņiem iestudēts A. Levenšelda balets “Silfīda”, G. M. Pedersena balets “Tauriņi”, U. Prauliņa balets “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Kopā ar savu audzēkni un kolēģi A. Andersoni iestudējusi Bruno Skultes baletu “Koklētājs un velns”.

Pateicoties R. Kaupužas organizatoriskajam talantam un uzņēmībai, ir īstenoti neskaitāmi radoši projekti, kas veicinājuši RHV starptautisko atpazīstamību. Skolas audzēkņi piedalījušies nacionāla un starptautiska mēroga koncertos, festivālos un viesizrādēs Rīgā, Liepājā, Igaunijā, Spānijā, Krievijā, Horvātijā, Nīderlandē, Baltkrievijā, Izraelā.

Kaupuža sadarbībā ar savu audzēkni Marinu Seiko ir Latvijā Pirmā profesionālā Starptautiskā Baltijas baleta konkursa (International Baltic Ballet Competition) dibinātāja. Šobrīd ir īstenoti jau 3 konkursi – 2013., 2014. un 2016. gadā.

Kaupuža aktīvi iesaistās skolas audzēkņu karjeras izaugsmes projektos. Viņa ir motivējusi savus audzēkņus pievērsties dejas pedagoģijai un virsnormatīvu projektu īstenošanai ar mērķi izpētīt un pilnveidot klasiskās dejas pasniegšanas nosacījumus. Līdzdarbojusies starptautisku karjeras projektu īstenošanā: 2012. gadā “Nordplus” projektā “Karjeras mērķi. Veiksmīga izglītība – pamats un atsperes punkts nākotnes karjerai”, 2016. gadā Kultūras ministrijas Radošās partnerības programmas “RaPaPro” ietvaros tika realizēts sadarbības projekts “Kaimiņu būšana”, kurā RHV un Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienību “Vita” un “Ziemeļi” audzēkņi un pedagogi iestudēja un nodejoja kopēju izrādi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem. Šajā projektā RHV audzēkņi mācījās empātiju un saskarsmi, paplašināja un dažādoja izpratni par karjeras izvēles iespējām dejas jomā.

Kaupuža ir nodrošinājusi RHV pedagoģisko kadru pārmantojamību un veic nemitīgu monitoringu jauno pedagogu kvalitātes pilnveidei. Viņa sagatavo jaunus klasiskās dejas pedagogus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un nepagurstoši seko arī savai pašizaugsmei. Jau šobrīd RHV strādā 10 viņas bijušie audzēkņi, JVLMA bakalauri un maģistri. 27 no R. Kaupužas RHV absolventiem turpina studijas un strādā kultūras vai kultūrizglītības jomā.

 “Ne tas, ko viņš var, bet kā viņš to var,  padara skolotāju par meistaru savā amatā.”

/Jānis Cimze/

Ziņu sagatavojusi Gunta Bāliņa

Titulfoto: Reinis Oliņš