Anna Pierhuroviča

Popkultūras sižetu variācijas mūsdienu deju kombinācijās, kas papildinātas ar teatrāliem elementiem, dejotāju drosme lidināties no vienas skatuves malas uz otru, akrobātisku triku sekvences un skatītāju provocēšana ar skandalozu tērpu izvēli – tās ir dažas no būtiskām šova sastāvdaļām. Bet ziniet, kas vēl ir sasodīti efektīgs šovs? Gaumīgi horeografēta deja ar tehniski spēcīgiem dejotājiem, kuri ir vienotā enerģijā!

2022. gada 14. maijā Rīgā, mūsdienīgajā, multifunkcionālajā pasākumu norises vietā “Fantadroms”, notika starptautiskās horeogrāfu sacensības Best Show 2022. Organizācijas Best Show mērķis ir radīt spilgtus un iespaidīgus dejas un skatuves mākslas notikumus. Tā ne vien dod iespēju horeogrāfiem un dejas māksliniekiem parādīt savus iestudējumus, bet arī veicina profesionālo portfolio veidošanu ar augstas kvalitātes foto un video meistariem. Kā galvenie vērtēšanas kritēriji konkursa mājaslapā norādīti – tehnika, dejošana un šovs. Šajā konkursā Pro un Adults kategoriju Grand Prix ieguvējiem tika piedāvātas izteikti vilinošas balvas – gan nauda, gan dalība vienā no lielākajiem vasaras hip-hop deju notikumiem Eiropā Hyper Week Itālijā. Konkursā piedalījās vairāk par 1500 dalībniekiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

Best Show komanda izprot, kā likt katram dalībniekam justies īpašam jau no reģistrācijas brīža – viss ir sakārtots, katram organizatoram ir savs uzdevums, katrai deju studijai un grupai tiek ierādīta sava telpa vai ģērbšanās vieta. Ieejot “Fantadromā”, sajutu īpašo, deju čempionātiem raksturīgo, atmosfēru – katrā stūrī dejo, kāda grupa slīpē precizitāti, arī ārā pie ieejas kāds atkārto kustības, cits aizskatuvē šuj pēdējā brīdī saplīsušos tērpus, tiek veidotas frizūras un pielabots meikaps. Atmosfēra bija ļoti pozitīvi satraukta un uzlādēta. Organizatori saprot, ka šova dejai ir specifiskas vajadzības, ko nav iespējams realizēt sporta zālēs vai arēnās. Best Show parūpējas, lai dalībniekiem būtu nodrošināta ar baleta linoleja segumu klāta tumša skatuve ar profesionālu apgaismojumu, kā arī iespējām papildināt savu uzstāšanos, piemēram, ar pirotehniku un video projekciju. Tas nenozīmē, ka šovam obligāti jābūt ar uguņiem priekšā un digitālām liesmām fonā, bet horeogrāfiem tiek dota iespēja savu darbu paspilgtināt pēc nepieciešamības.

Kopumā konkursā dažādās vecuma kategorijās sacentās vairāk nekā 160 šovu tādās nominācijās kā Stage, Urban, Experimental un Folk, tos vērtēja starptautiska žūrija. Stage nominācija raksturota kā, tā saucamie, “skatuves deju stili” – klasiskā deja, laikmetīgā deja, modernā džeza deja, pole dance, stepa deja, kabarē un citi stili. Urban nominācijā iedalītas, tā saucamās, “ielu un klubu kultūras dejas”, kā komerciālā horeogrāfija, hiphops, breikings, popings, lokings, house, waacking, dancehall, strip plastika, twerk un arī karsējdejas, kas, manuprāt, būtu atbilstošākas Stage kategorijai, ne ielu un klubu kultūras mantojumam. Eksperimentālā nominācija šajā konkursā ir dažādu deju stilu mikss, kā arī, tā saucamā, “eksperimentālā horeogrāfija”. Pie Folk nominācijas piederēja deju stili, kas reprezentē kādu valsti vai kultūru, piemēram, vēderdejas, Bolivudas dejas, kantrī dejas, arī afro deju stili, salsa, latino, tango un citas dejas. Man patīk, ka organizatori paskaidro katras nominācijas nozīmi šajā konkursā, lai horeogrāfi saprastu, kurai kategorijai konkrētā deja atbilst, jo ne vienmēr tas ir pašsaprotami.

Es apmeklēju pēcpusdienas daļu, kurā redzēju sevi interesējošās kategorijas Adults un Pro. Adults kategorija ir diezgan pašsaprotama, tajā piedalījās dejotāji, kuri pārsvarā bija vecumā no 16 gadiem (“pārsvarā” – tāpēc ka dažos numuros bija arī acīmredzami jaunāki dejotāji). Organizatori bija izvēlējušies ļoti harismātiskus un aktīvus pasākuma vadītājus, kuri cits citu nomainīja pēc katras vecuma kategorijas. Manuprāt, tā ir ļoti laba pieeja pasākuma norisei, jo apšaubu, ka atrastos kāds, kurš varētu ar nezūdošu enerģiju vadīt deju konkursu no deviņiem rītā līdz pusnaktij.

Šajā kategorijā bija aptuveni 50 dažādu šovu Stage, Urban un Experimental nominācijās sajauktā secībā. Pēc pirmajiem 10 numuriem sapratu, ka smadzene netur līdzi, jo tērpi ir spilgti, mirdzoši, dažādi, horeogrāfijām izvēlētā mūzika ir ļoti atšķirīga un skaļa. Atcerējos savu pieredzi deju čempionātos gan Latvijā, gan ārzemēs un ļāvos sentimentam, ka 16 gadu vecumā arī es vilktu šos tērpus un stundām ilgi krāsotu acis (ko uz skatuves bieži nepamana), un izlādētos uz skatuves. Žēl, ka 2007. gadā nebija Best Show! Bet – nē, nē, nē – šobrīd es tam jūtos par vecu un priecājos būt skatītājas lomā.

Apbrīnoju horeogrāfu ticību sev un spēju pavilkt līdzi dejotājus! Es redzēju šovu par mūķenēm, kas pārvēršas superseksīgās dejotājās. Redzēju deju šovu par Ferrari sacensībām – nav ne jausmas, ko horeogrāfs vēlējās pavēstīt, bet, sasodīts, tas pievērsa manu uzmanību! Redzēju deju par populārā TV seriāla Peaky Blinders tematiku, kā arī vienu no maniem favorītiem Tavo Fortūna (@tavofortuna Instagramā) – kā mani iedvesmoja tieši šī lietuviešu deju studija, jo uzstājās dejotāji, ne jaunāki par 35 gadiem. Viņu enerģija un attieksme visa priekšnesuma garumā ir apskaužama! Lai arī horeogrāfijas bija relatīvi vienkāršas un ar daudziem teatrāliem elementiem, tas bija nenoliedzami efektīgi.

Biju ļoti patīkami pārsteigta par Irmas Sprices horeogrāfiju apvienībai Kdose (@kdose.projects Instagramā), viņu tērpi – radoši, horeogrāfija – sarežģīta, bet pietiekami labi nostrādāta, lai viss kolektīvs to nodejotu gandrīz perfektā sinhronitātē. Diemžēl citas latviešu apvienības un deju grupas mani nepatīkami pārsteidza ar horeogrāfijām 1990. gadu stilā, faktiski – deju stilu mikslī, kurā nav konkrētības, bet visa deja pārsātināta ar nekvalitatīvi izpildītām populārām kustībām no mūzikas klipiem. Man būtu kauns to rādīt uz skatuves, bet izskatījās, ka dejotājas tā nedomā. Diemžēl joprojām ir aktuāls plaģiātisms. Šķiet, ka horeogrāfs dzīvo zem akmens, ja uzskata, ka Ričija Džeksona (Richy Jackson) horeogrāfija netiks atpazīta (galvenais popdziedātājas Lady Gaga horeogrāfs mūzikas video klipiem Telephone, Alejandro ), kā liek domāt tas, ka iekļauti arī citi neoriģināli kustību virknējumi, piemēram, no Lady Gaga dziesmas Applause klipa. Tā nedrīkst!

Igauņu deju kompānijas Black and Brownie (@blacknbrownie), Ian Dance Company (@iandancecompany) Tahtvere Tantsukeskus (@tartutants) burtiski aizlidināja mani citā dimensijā – augsts tehniskais izpildījums, absolūta visu dalībnieku klātesamība šova laikā, fenomenāla enerģija un attieksme. Būtiska atšķirība starp maniem favorītiem un citiem dalībniekiem bija ļoti laba kustību bāze, kas ļauj skaidri atšķirt, kur horeogrāfs vispirms strādājis, piemēram, pie house un hiphopa deju bāzes un kur horeogrāfs uzlicis kustību sekvenci, ko dejotāji nespēj izdejot ar pareizo attieksmi un manieri.

Pro nominācijas nosaukums liek domāt, ka dejo profesionāli dejotāji pie profesionāla horeogrāfa. Tā kā nolikumā nekas cits nav minēts, tas radīja ļoti daudz jautājumu: 1) kurš nosaka, vai dalībnieks atbilst Pro kategorijai?; 2) kāpēc Pro kategorijā bija ievērojami tehniski vājāki šovi nekā Adults nominācijā?; 3) kāpēc radās iespaids, ka dejotāju skaits ir viens no vērtēšanas kritērijiem, lai gan nolikumā tas netika minēts? Mans absolūtais nominācijas favorīts bija Space Crew vairāku Studio Space LV (@studiospacelv) horeogrāfu un dejotāju izpildījumā Urban nominācijā – pirmo reizi latviešu deju apvienības sniegumā redzēju izteikti sarežģītas un detalizētas horeogrāfijas gandrīz perfektu izpildījumu, apbrīnojamu spēju kontrolēt sevi visdetalizētākajās izolācijās, uzlādējošu enerģiju visa šova garumā. Nespēju sagaidīt, ko šī jaunā horeogrāfu paaudze demonstrēs turpmāk, jo sasniegumu latiņa uzlikta ļoti augstu. House of Berries (@houseofberrieslv) Alīnas Mihailovas horeogrāfijā Experimental nominācijā iepriecināja ar unikālu, bet gaumīgu heels (deja augstpapēžu kurpēs) un laikmetīgās dejas apvienojumu, kas noturēja uzmanību visa šova garumā un pārsteidza ar ļoti drosmīgu nobeigumu. Bravo!

Secinājumi – šovu par šovu spēj padarīt gan butaforijas, gan šokējoši (arī vecumam neatbilstoši) tērpi, gan deja stripper (striptīzdejotāju) augstpapēžu kurpēs uz milzu platformas, tāpat arī speciāli gatavota video projekcija, kustīgi spoguļi uz skatuves, LED gaismu šovs… Taču tas viss kļūst bezmērķīgs un lieks, ja dejotājiem nav pārliecības par to, ko viņi dara uz skatuves, un ja horeogrāfam nav skaidra priekšnesuma mērķa.

Titulattēls: deju studija Modus Dance (Lietuva), foto: Oleg Beluosov.