Jaunāko “Horeofones” sezonu atklāj neformāla saruna starp “Dance.lv  Žurnāla” redaktorēm – Intu Balodi, Rūtu Pūci, Annu Pierhuroviču un Lauru Jasmani, kas tapusi žurnāla darba rezidences laikā oktobra sākumā biedrības “LAUKKU” mājā.

Ieraksts tapis atrodoties perifērijā, nākas atkāpties un jautāt: kāda ir mūsu žurnāla un dejas kritikas jēga? Meklējot atbildes caur kolektīvām šaubām, sarunā tiek spriests par dejas kritikas nozīmi sociālo mediju laikmetā. Kā var kļūt par kritķi, vai obligāti jābūt iepriekšējai dejas pieredzei un vai dejas kritiķi ir vienkārši neizdevušies dejotāji? Akcentējot dejas kritiku kā literāru žanru, kam nav jākalpo dejas māksliniekam vai jāceļ kases ienākumi, “Dance.lv Žurnāls” ir platforma dejai kā ne-tekstuālam mākslas žanram, kur tā var tikt sadzirdēta (izlasīta).

Un ko par to visu domā dejas mākslinieki? Kā neaizskart to jūtas, bet palikt uzticīgam redzētajam uz skatuves? Vai pārzinot izrādes tapšanas apstākļus, recenzija būs objektīvāka? Vai vispār vajag objektīvu recenziju? Vai ir jēga sarunāties? Un kam ir vara – dejai vai žurnālam? Ko darīt, ja izrāde nedod barību tekstam?

Laura Jasmane sarunā atgādina: “Bet varbūt mēs iespringstam daudz par daudz? Tev ir tiesības uzrakstīt cieņplinu, kvalitātīvu, labu tekstu [..] labai mākslai ir jāveicina domas process”. Savukārt Inta Balode aicina dauzīties – meklēt vieglumu un prieku gan dejā, gan dejas kritikā.

Raidījuma ierakstu klausies šeit.

Sarunā minēts:

Dejas kritiķis Klements Krisps. Krājums šeit

Larisas Abizovas recenzija par baletu “Apburtā princese” šeit.