Jānis Hermanis

„Kas ir Zeir?” savu pirmizrādi piedzīvoja 7. jūnija vakarā, iekš Dirty Deal Teatro telpām savācot nelielu saujiņu laikmetīgās dejas entuziastu. Visus mūs bija ieinteresējis jautājums, kas (pie velna) ir Zeir?

Uz skatuves atrodas meitene, puisis un pistole. Intriģējoši, vai ne? Drīz vien atskan ierakstīts pavecas krievu tantes monologs. Mazāk intriģējoši, bet nedaudz smieklīgi.  Tālāk sekojošais, lai paliek noslēpums. Un tas paliks noslēpums pat tad, ja noskatīsieties šo izrādi.

Iestudējuma būtības atstāsts divos vārdos. Atbildes meklējumi uz jautājumu, kurš mums ir zināms jau savlaicīgi. Tas ir atrodams izrādes nosaukumā. Piekritīšu, ka tas skan diezgan klišejiski. Vai tad visi iestudējumi nav uzskatāmi par procesu, kurā tiek meklētas atbildes? Konkrētajā gadījumā situācija ir vēl sarežģītāka un samocītāka. Pats jautājums ir tik neskaidrs, ka centieni rast atbildes kļūst par superfilozofiju. Bet tas ir ceļš uz nekurieni.

Viņa – dejotāja ( Kristīne Vismane ), viņš – horeogrāfs (Rūdolfs Baltiņš ). Izteiksmes veids – deja ( laikmetīgā). Bet kas ir Zeir? Iespējami vienkāršākā atbilde uz šo jautājumu būtu, Zeir ir mākslinieciskā brīvība, mākslas, tajā skaitā laikmetīgās dejas pamatakmens. Vai eksistē kāda neizteikta problēma starp deju un horeogrāfiju? Vai horeogrāfija ierobežo dejotāju? Vai dejotāja pretenzija uz brīvību iet caur improvizāciju? Divu cilvēku dialogs (šķietami improvizēts) pavērs ceļu prāta klejojumiem šajos virzienos.

Kā jau izrādes veidotāji paši atzīst, process ir daudz svarīgāks par rezultātu. Tāpēc nevajag saskumt, ja nesaņemam patiesu atbildi uz jautājumu – kas ir Zeir? Kādā veidā process noved pie neplānotā eksistenciālā jautājuma? To jūs varat redzēt paši, aizejot uz laikmetīgās dejas izrādi „Kas ir Zeir?”.