Inta Balode

Martā vidū Latvijā viesojās pasaulē atzītais amerikāņu horeogrāfs Moriss Kozijs (Maurice Causey), lai izvēlētos dejotājus savai izrādei „Kauciens” (Howl). Iestudējuma, kas tapis kā kopprojekts ar komponistu Gabrielu Prokofjevu, Latvijas pirmizrāde notiks jaunās Vidzemes koncertzāles „Cēsis” atklāšanas dekādes ietvaros 2014. gada 13. jūnijā, un “Kauciens” būs pirmajā dejas izrādē, kas “kāps” uz jaunās koncertzāles skatuves. Dejotāju atlase norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas telpās 17. un 18. martā, un tajā piedalījās galvenokārt Olgas Žitluhinas jaunizveidotās laikmetīgās dejas mākslinieku apvienības „Ārā” dejotāji; atlasē izvēlēti 15 dejotāji.Horeogrāfa Morisa Kozija un komponista Gabriela Prokofjeva kopdarbu iedvesmojuši pēdējo gadu sociālpolitiskie nemieri pasaulē. “Kauciens” ir abu mākslinieku skatījums uz TV ekrānos vērojamajiem protestiem, cīņām un revolūcijām, izmisīgajiem centieniem izmainīt represīvās valsts iekārtas. Pētot plašāk sacelšanās tēmu, Moriss Kozijs nonāca pie bītu paaudzes ASV dzejnieka Alena Ginsberga slavenās poēmas „Kauciens”, no kuras tika ņemts arī izrādes nosaukums. Gabriela Prokofjeva muzikālā partitūra balstīta elektronikas un datortehnoloģiju izmantojumā.

Gabriels Prokofjevs ir Sergeja Prokofjeva mazdēls. Komponists ir mūzikas žanru robežpārkāpējs – viņa radošā darbība balstās uz Rietumu klasiskās mūzikas pamatiem, taču šos ietvarus talantīgais mūziķis drosmīgi lauž un sintezē ar elektronisko mūziku un dažādiem populāriem underground mūzikas stiliem. Pēc paša vārdiem, viņa darbība vērsta uz jaunas publikas piesaisti klasiskajām koncertzālēm, uzrunājot jauniešu auditoriju, kurai akadēmiskā mūzika ir jauna pieredze.

Iespēja redzēt dejas valodā interpretētu Gabriela Prokofjeva mūziku Latvijas skatītājiem bijusi jau 2008. gadā tapušajā Olgas Žitluhinas Dejas kompānijas izrādē „Dances of the Lost” jeb “Zūdības dejas”. Izrāde tapa profesores Dainas Teters iniciētās zinātniski mākslinieciskās konferences „Metamind” ietvaros, un ir izrādīta Rīgā D FAB, Rīgas Mākslas telpā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, festivālos Lietuvā un Igaunijā. Interesanti, kā šīs izrādes un visas 2008. gada konferences tēma bija pēdas, ēnas, atspulgi, atbalsis un metaforas. Varbūt tieši dzīve šo netiešo zīmju pasaulē ir viens no sacelšanās variantiem vai arī varbūt tās ir sekas neveiksmīgam dumpim?

Ieskats izrādē “Dances of the Lost”

Horeogrāfs Moriss Kozijs ir ASV dzimis un Eiropā rezidējošs laikmetīgā baleta horeogrāfs. Baletu sācis apgūt 15 gadu vecumā un prasmes pilnveidojis prestižās baleta skolās Ņujorkā (American Ballet Theatre School), Pensilvānijā (Central Pennsylvanie Youth Ballet) un Teksasā (Joffery pre-professional program). Kozijs bijis vadošais dejotājs slavenajā Viljama Forsaita (William Forsythe) baleta trupā un šobrīd strādā kā horeogrāfs un laikmetīgā baleta repetitors daudzviet pasaulē. Moriss Kozijs ir piedalījies neskaitāmos dejas projektos, radošajās darbnīcās, televīzijas šovos un 2011. gadā, sadarbībā ar Londonā dzīvojošo vizuālās mākslas meistaru Mihailu Karkisu (Mikhail Karkis), radījis filmu „Xenon”. Moriss Kozijs ar savu radošo darbību ir plaši pazīstams pasaulē un radījis oriģinālu horeogrāfiju tādiem deju projektiem kā Northwest Dance Project, Prism Dance Theatre, Company C, O Dance u.c.

Maija beigās sāksies izrādes “Kauciens” mēģinājumi. Gaidot horeogrāfu ierodamies Latvijā, DANCE.LV žurnāls jautāja:

 Inta Balode: -Kur, kad un kā dzima ideja par izrādes „Kauciens” iestudēšanu jaunajā Cēsu koncertzālē?

 Moriss Kozijs: -Vispirms jau koncertzāle plāno koncertu, teju vai veselu komponista Gabriela Prokofjeva festivālu. Un, kā es sapratu, tad Inese Zagorska (Vidzemes koncertzāles „Cēsis” direktore) nesen kādā festivālā satika Gabrielu un sarunas gaitā abi aizrunājās arī par deju, un, tā kā Gabriels nesen bija komponējis mūziku manai dejai izrādei „Kauciens”, Inese par to ieinteresējās. Viņš parādīja fragmentus no izrādes un tā arī dzima ideja par to, ka šajā festivālā jābūt arī manam darbam „Kauciens” ar Gabriela Prokofjeva mūziku. Man šķiet, tā ir lieliska ideja!

 -Ko jūs sagaidāt no pieredzes, strādājot Latvijā, strādājot ar Latvijas dejotājiem ar izrādi „Kauciens”, strādājot pavisam jaunā ēkā?

 -Ko sagaidīt? Es centīšos strādāt bez īpašām gaidām. Šī būs pirmā reize, kad Latvijā rādīšu savu darbu, tāpēc man nav ar ko salīdzināt. Bet pati ideja par to, ka tieši mans darbs būs pirmā dejas izrāde, kas tiks izrādīta šajā jaunajā ēkā Cēsis, ir ļoti aizraujoša, un es esmu pateicīgs par iespēju Latvijas skatītājiem piedāvāt ieskatu laikmetīgās dejas eklektiskajā pasaulē, piedāvājos jau atkal kādu citu garšu.

 -Kas varētu būt lielākais izaicinājums?

 -Lielākais izaicinājums, ar ko saskaršos, ir laika trūkums (2-3 nedēļas), lai iestudētu šo 23 minūtes garo darbu, atrodoties rezidencē Latvijā un strādājot ar dejotājiem, kuri tehniski nav tik sagatavoti, kādi bija dejotāji trupā, kurai darbs tika oriģināli radīts (Lucernas Dejas teātris Šveicē). „Kauciens” tika veidots cita tipa trupai, daži no Latvijas dejotājiem vēl ir studenti, daži jau ir profesionāli, arī tas būs gana liels izaicinājums darbā. Mans stils viņiem būs jaunums, un lielais ātrums, ko tas prasa, varbūt var radīt arī zināmas problēmas ar izturību? Es plānoju darīt visu, ko varu, lai iestudētu savu izrādi ar Latvijas dejotājiem, kurus esmu saticis tikai trīs stundas atlases/meistarklases laikā. Tas ir ļoti īss laiks, lai izdarītu izvēles, kurus dejotājus izvēlēties un kurus – nē. Lai gan man ir diezgan laba acs un tas ir mans darbs, tāpēc es zinu, kur ir jāveic kādas izmaiņas horeogrāfijā un kur jāuzsver kādi aspekti, kas vislabāk piestāv tieši šiem dejotājiem. Man nav ne mazāko šaubu, ka dejotāji var to paveikt. Izrāde ir sacelšanās, sava veida dumpis, un tā prasīs no dejotājiem raksturu. Man būs īpaši intriģējoši un aizraujoši atklāt, kā viņi tiks galā ar saturu un tā laulību ar jaunu horeogrāfiju.

Ieskats Morisa Kozija izrādē “Kauciens” (dejo Lucernas Dejas teātris):