Linda Krūmiņa

Ir pienācis eksāmenu un izlaidumu laiks, kad jāpieliek punkti aizvadītajam mācību gadam un jāveic jaunas izvēles nākotnei. Gan eksāmeni, gan arī jauni profesionālie lēmumi būs jāpiedzīvo Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas bakalaura studentiem.

Kopš 2003. gada, kad LKA pabeidza pirmais laikmetīgas horeogrāfijas kurss, šis būs jau ceturtais. Nav nekāds pārsteigums, ka katrs no šiem kursiem bijis ļoti atšķirīgs cits no cita. Programmas vadītāja Olga Žitluhina, runājot par šī kursa atšķirībām un par to, ko viņa var mācīties no saviem studentiem, stāsta: „Visu laiku mācos. Jau no tā vien, ka viņi visi ir tik dažādi. Gan grupā, gan arī katrā jaunuzņemtajā kursā. Studentus uzņemam ik pēc četriem gadiem, un notiek lielas pārmaiņas paaudzēs. Tāpēc man ir ļoti interesanti – kādi būs nākamie? Bet šis kurss mani pārsteidz ar to, ka viņi spēj atrast komfortu jebkur. Strādājot pie izrādes Ārā, tas bija jāprovocē, jo ideja bija tāda, ka tu dodies ārā – ārā no vietas, kur jūties ērti, komfortabli un droši. Devām visādus uzdevumus un centāmies izvest viņus no komforta ārā, bet viņi to atrada jebkurā pozīcijā, vietā, uzdevumā – uz vai zem galda, vienalga. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet man tas ir interesanti un es no viņiem to arī mācos. Protams, arī atšķirības šajos kursos/ paaudzēs nosaka pārmaiņas, kuras notiek ar mani, Ramonu [Galkinu] un Ilzi [Zīriņu], jauno horeogrāfu skolotājām.” („…un man ir interesanti”, Lindas Krūmiņas saruna ar Olgu Žitluhinu)

2015. izlaiduma gada Laikmetīgās dejas kursam ir vēl divas unikalitātes. Šis ir pēdējais četru gadu laikmetīgās dejas bakalaura kurss (turpmāk būs trīs gadu studijas). Un otra – septembrī pirmo reizi būs iespēja turpināt mācības laikmetīgajā dejā LKA maģistrantūras līmenī – tiesa gan ar daudz teorētiskāku pieeju, nekā bakalaura programmā. 4. jūnijā tika rīkota preses konference, lai prezentētu gaidāmo dejas diplomdarbu skati. Katrs no astoņpadsmit topošajiem absolventiem pāris minūšu laikā, sniedza mazu ieskatu, noskaņu vai ideju savā diplomdarbā. Režisors un pasniedzējs Pēteris Krilovs uzvēra, ka LKA studijās, akcentējot teātra un kino studiju katedras, mērķis tiek vērsts uz mākslas darbu veidošanu. Tātad katrs absolvents, pabeidzot LKA, ir radījis mazu, bet nozīmīgu mākslas darbu. Laikmetīgās dejas studenti savās radošajās vēlmēs nebija ierobežoti (dažkārt, jāatdzīst, tas ir pats grūtākais). Viņi varēja izvēlēties jebkādu tēmu, formu, vietu, dalībniekus un jebkuru mediju,tai skaitā arī video, zīmēšanu, instalācijas utt.

Pēc preses konferences pusotrā stundā redzētā un piedzīvotā, ir grūti spriest par darbiem, kuri turpmākajās dienās būs redzami uz dažādām Rīgas skatuvēm, bet to, ka radusies interese un vēlme redzēt vairāk un pilnīgāk, varu apgalvot gana droši. Tāpat nevar, un pat nevajag atbildēt uz mūžīgo retorisko jautājumu par vistu un olu, arī šoreiz uzburbuļojušais jautājums, kas bija vispirms – doma vai kustība, palika aktīvs un neatbildēts. Tā teikt, lai process neapstājas.

Diplomdarbu prezentācijas atklāja vairākus slāņus autoru attiecībās ar kustību, ideju, telpu, skatītājiem un savu izrādi. Viens uzdevums ir reprezentēt pašu darbu, lai nav pateikts ne par daudz ne par maz, saglabājot gan interesi, gan intrigu. Cits slānis un attiecību kopums ir jautājums par reprezentāciju. Kā lai runā, stāsta par darbu? Kāpēc darbs nevar runāt pats par sevi? Kā lai vēl stāsta par to, kas jau pastāstīts? Studentiem, nu jau drīz absolventiem, nācās atmaskoties divreiz – veidojot pašu darbu atklātu un personisku, un tad šo darbu cenšoties „nopārdot”. Plašs un bagātīgs ir horeogrāfu iedvesmu un ideju avotu loks, tēmas ir personiskas, aktuālas un emocionāli dziļas. Darbos jau ir manāmas horeogrāfu atšķirīgās intereses un rokraksti, kuri noteikti plašāk un smalkāk būs apskatāmi izrāžu pilnajās versijās.

Mēs kā skatītāji nezinām, kas ir vai būs palicis aiz kadra. Pagaidām arī nezinām, kas un kā no prezentētā sasaistīsies diplomdarbu izrādēs. Priekšnojauta vēsta, ka būs gan sieviešu spēka un elegances uznāciens, eksperimenti starp skaņu, zīmēšanu un ķermeni, valodas un vārda nozīme kontekstā un ārpus tā, emociju abstrakti vēstījumi, sapņu un citu realitāšu vizualizācijas, gan arī filozofiskas pārdomas kustībā, un galu galā unisonā tiks pielikts punkts četriem ražīgiem gadiem.

Jauno horeogrāfu izrādes būs skatāmas Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē, Latvijas Kultūras akadēmijā, Zirgu pastā, E. Smiļģa Teātra muzejā un Ģertrūdes ielas teātrī.

Diplomdarbu skate

10., 11. jūnijā 18.30 – Anete Tambaka “Unknown Artist – Track 9”, Latvijas Kultūras akadēmija

Izrāde vēsta par deviņiem jauniešiem, kuri savulaik mācījušies LKA Laikmetīgās dejas horeogrāfu kursā, bet dažādu apstākļu un iemeslu dēļ studijas pārtraukuši. Vai pamest iesākto ir drosmīgs solis, vai tomēr – bēgšana no izaicinājuma? Viņi satiekas šajā daļēji dokumentālajā izrādē, lai dalītos savā pieredzē, sapņos, atmiņās un viedokļos.

11. jūnijā 20.00 – Alise Putniņa “Route 9”, Ģertrūddes ielas teātris

Atrodiet līdzsvaru savā ķermenī, apzināti ieelpojiet dzīvības enerģiju un sajūtiet, kā kopā ar ieelpu, dzīvība ieplūst katrā jūsu šūnā. Dziļi izelpojiet caur sirds centru un ļaujieties nebeidzamai brīvības reibuma garšai. Izelpojiet mīlestību, pateicību vai labvēlību – izvēlieties to, kas tieši šobrīd jūs uzrunā. Atkārtojot šo procedūru ik dienu, jūs liksiet sinoptiķiem arvien biežāk kļūdīties sliktu laikapstākļu prognozēšanā.

11. jūnijā 21.00 –Anne Birthe Nord “Sway”, Zirgu pasts

Izrāde “Sway” pēta dejas un vizuālās mākslas mijiedarbību. Papīrs, kas tiek izmantots gan kostīmos, gan kā materiāls izrādes norisēs, ir kā tilts starp šīm abām pasaulēm, jo tā elastīgums un trauslums ļauj tam kā svārstam “šūpoties”, veidojot pārejas no dejas vizuālajā mākslā un atpakaļ.

12. jūnijā 19.30 – Jānis Putniņs „Par viņu”, LNO Jaunā zāle

Vai ‘sievietes’ ir universāli definējams objekts? Horeogrāfa skatījums uz dzimumu un dzimti mūsdienu izpratnē – jēdzienu “es” un “mēs” iztirzājums.

12. jūnijā 20.00 – Ivars Broničs „Kods”, LNO Jaunā zāle

Izrādes iedvesmas avots ir japāņu rakstnieka Haruki Murakami romāns “Skarbā brīnumzeme un Pasaules gals”. Pusstundu garā izrāde pēta, kā vairākas identitātes spēj sadzīvot vienā cilvēkā.

12. jūnijā 21.30 – Rūta Pūce “Simts vientulības”, Zirgu pasts

Vientulība ir piepildīta ar saldu cukurvati, klusiem čukstiem un nedaudz arī ar skudrām. Var izlikties, ka tā neeksistē, neskatīties uz to un pat aizmirst par to. Tikmēr skudras apēdīs cukurvati, čuksti izdzisīs un nepaliks pāri vairs nekā no tā, kas liek palikt šeit un priecāties.

12. jūnijā 22.15 – Maija Tjurapina “Viens – divi – daudz”, Zirgu pasts

“Viens – divi – daudz” ir par mums visiem. Par vēlmi būt kopā un dalīšanos ar citiem, tajā pat laikā saglabājot vēlmi būt īpašiem un nezaudēt savu individualitāti. Par dabu un prātu. Par tīklu, kas vieno mūs visus, un par varu, kas izceļ dažus. Par skaisto un muļķīgo.

13. jūnijā 15.00 izbraukšana no Elkor Plaza (kopējais garums ~ 2h) – Sandra Lapiņa “Ekskursija”, Lauks Ādažu novadā, aptuvenā adrese – “Eimurlauki”, Ādažu novads

Tu vari būt apceļojis visu pasauli, bet mēs tevi aizvedīsim tur, kur tu vēl nekad neesi bijis. Mēs burtiski dosimies ekskursijā ar autobusu, kurā notiks izrādes pirmā daļa. Un tad nokļūsim vietā, no kuras sāksies ceļojums mūsos pašos ar iespēju apskatīt unikālus, mūžsenus eksponātus, kurus ikdienā izliekamies neredzam.

13. jūnijā 18.00 – Agate Cukura “Andele”, Zirgu pasts

Izrādē pētīts aktuāls mūsdienu fenomens ‘šopaholisms’ jeb pārmērīga tieksme iepirkties, kas aizstāj kādas citas neapmierinātas vajadzības. Īslaicīgs mierinājums un patieso vajadzību kompensēšana ar iepirkšanos pēcāk rada vainas apziņu un vilšanos, kuru atkal tiecamies remdēt kādā veikalā. Vai tas ir nebeidzams cikls?

13. jūnijā 19.00 – Karina Lapšina “Skaitām līdz 100′ – lai nomierinātos”, Zirgu pasts

Četru cilvēku ikdienas skrējiens piepeši apstājas liftā – šaurā telpā starp četrām sienām, no kurām ir viena izeja, patiesībā – bezizeja.

13. jūnijā 21.00 – Rūdolfs Gediņš “Para-doxa jeb pasaka jauktā secībā”, E. Smiļģa Teātra muzejs

No bērnības mums tiek mācīts, ka paradokss ir ārpuskārtas parādība un nestandarta situācija, bet patiesībā tas ir liela daļa no ikdienas. Cilvēks ir nenogurstoša pretrunu, māņu un paradoksu rūpnīca, kas pusi no laika pavada, izdomājot sev principus, bet otru pusi – meklējot ceļus tiem apkārt. Esam sociāli lopiņi, paši to zinām, bet neatzīstam.

13. jūnijā 22.00 – Ģirts Bisenieks “48 Hours Before”, E. Smiļģa Teātra muzejs

Gatavojoties šai dejas izrādei, pieci jaunieši – dejotāji – uzrakstīja pirmsnāves vēstules. Tas bija mēģinājums atbildēt uz jautājumu, kuru iespējams uzdot tikai tad, kad apzināti sasniegtas ceļa beigas. Kas mums katram ir izšķirošais elements, kas var novest līdz lūzuma punktam? Vai ceļa beigas ir atrisinājums vai tomēr – nē? Atbildi mēģinās sniegt paši vēstuļu autori.

14. jūnijā 18.00 – Eva Kronberga “ANANDA”, E. Smiļģa Teātra muzejs

Tev būs pacelties augstāk. Tev būs mērķis. Tev būs sava virsotne. Tev būs nesatricināms pamats. Tev būs mīlestība. “Uz priekšu, sirdis!”

14. jūnijā 19.00 – Anna Novikova “Take Me as a Present”, E. Smiļģa Teātra muzejs

Ar savu valodu varu rīkoties, kā vēlos, bet ne ar savu ķermeni. To, ko spēju noslēpt ar valodu, atklāj mans ķermenis. Es spēju tīši aizturēt vēstījumu, bet ne balsi. Jo manā balsī, lai ko tā teiktu, citi saklausīs, ka kaut kas ar mani nav kārtībā. Nolaidības dēļ esmu mele, nevis aktrise. Mans ķermenis ir spītīgs bērns, mana valoda ir ļoti civilizēts pieaugušais (iedvesmojoties no Rolāna Barta).

14. jūnijā 20.30 – Anastasija Lonšakova “Pazaudēto soļu vieta”, Zirgu pasts

Stāsts par īpašu Starptelpu, kurā es atrodos jau trīs gadus.  Tajā satiekas manis pašas un citu izdomātās robežas. Bet kas vispār ir robeža?

14. jūnijā 21.00 – Rūta Ronja Pakalne “Dance Tranzit” (filma), Zirgu pasts

Filma “Dance Tranzit” stāsta par radošo iedvesmu un kustības meklējumiem ārpus ierastās vides un ļauj paraudzīties uz mācīšanās procesu jaunā, neierastā veidā. Filmas darbība risinās LKA laikmetīgās dejas horeogrāfijas studentu rezidencē Krimā, kurp Olga Žitluhina kopā ar saviem studentiem regulāri devusies desmit gadus.

15. jūnijā 19.00 – Taisija Frolova “Trīs grācijas”, E. Smiļģa Teātra muzejs

Izrāde piedāvā jaunu trīs grāciju redzējumu, kas balstīts šo mitoloģisko dieviešu daudzpusīgās dabas un gadsimtu gaitā uzslāņoto tēlu un nozīmju pētījumā. Trīs dejotājas atklāj haritas kustību un graciozitātes vai, tieši otrādi, nekustīguma potenciālu.

15. jūnijā 20.00 – Mārtiņš Sprūds “Putnu cilvēks”, E. Smiļģa Teātra muzejs

Smeļoties iedvesmu Džeimsa Džoisa romānā “Mākslinieka portrets jaunībā”, izrāde apvieno improvizāciju dejā, dzejā un krāsās. Deja un intuitīvā gleznošana rada mirklīgu mākslinieka pasaules skatījumu.

15. jūnijā 21.00 – Agate Bankava “Rauts”, E. Smiļģa Teātra muzejs

Sociāls pienākums. Stratēģisks lēmums. Brīdis ārpus pienākumiem. Kad nav jābūt nekur citur. Aizmirstas raizes un nedienas. Nav ne garlaicīgi, ne grūti, ne kādā citā veidā pelēki. Vienkārši bauda. Šādi vakari ir negulēšanas vērti. Tie ir MANI cilvēki.

Vairāk informācijas par izrādēm Facebook lapā.

Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Diplomdarbu skati atbalsta: Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja Zirgu Pasts, Latvijas Kultūras akadēmijas E.Smiļģa Teātra muzejs, Ģertrūdes ielas teātris, biedrība Party.