Gunta Bāliņa

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis sadarbībā ar Dzintaru koncertzāli  jau sešpadsmito reizi skatītājiem piedāvāja starptautisko baleta festivālu „Baleta zvaigznes Jūrmalā”. Šogad tā norise tika papildināta ar LNOB viencēlienu programmu „Tango +” un „Marijas sapnis”, uzstājoties atjaunotajā Dzintaru mazajā koncertzālē. Jāsaka, ka tas bija sava veida eksperiments – vai baleta izrādes iespējams rādīt šajā atjaunotajā zālē? Protams, skatuves parametri vairāk ir piemēroti simfoniskās, kamermūzikas un vokālajiem priekšnesumiem, kas neprasa skatuves dekoratīvo noformējumu (tas praktiski nav iespējams, jo skatuves darbības vieta ir stipri ierobežota, trūkst kulišu, arī telpas augstums ir ierobežots), tomēr baleta programmas ar nelielu dejotāju skaitu šeit iespējams rādīt, par to varēja pārliecināties 6. augusta LNOB sniegumā.

Šī bija LNOB pirmā uzstāšanās pēc vasaras atvaļinājuma, tāpēc piedodamas arī dažas tehniskās kļūmes un ne visai sinhronie vīriešu un sieviešu grupu dejojumi programmas pirmajā daļā, ko kompensēja dejotāju emocionālais un azartiskais sniegums. Pārliecinoši sevi pieteica „Tango+” trio Juka Mijake-Sokolova, Elza Leimane-Martinova, Arturs Sokolovs. Tāpat atzinīgi vērtējams arī Baibas Kokinas un Raimonda Martinova sniegums. Programmas otrajā daļā skatītājiem tika piedāvāts horegrāfa Petra Zuskas viencēliena balets „Marijas sapnis”, kas laika gaitā ieguvis lielu skatītāju atsaucību. Kopumā jāatzīmē, ka publika LNOB piedāvāto baleta programmu uzņēma ar ilgiem un vētrainiem aplausiem!

Festivāla otrajā dienā skatītājiem lielajā Dzintaru koncertzālē tika piedāvāta Starptautiskā baleta zvaigžņu Galā programma, ko ievadīja fragments no LNOB iepriekšējās sezonas jaunuzveduma – bruņinieku deja no Sergeja Prokofjeva baleta „Romeo un Džuljeta” (Valentinas Turku horeogrāfija). Siltu publikas piekrišanu saņēma Maskavas K. Staņislavska un V. Ņemiroviča–Dančenko Muzikālā teātra solistu Anastasijas Limeņko (Krievija)un Oleksandra Omelčenko (Ukraina ) sniegums pas de deux no baleta ”Talismans ”(Rikardo Drigo mūzika, Mariusa Petipā horeogrāfija) un pas de deux no baleta ” Arlekināde “( R. Drigo mūzika,M. Petipā horeogrāfija) Jāatzīmē, ka izpildījums izcēlās ar augstu tehnisko līmeni, izteiktu vieglumu un muzikalitāti un, kā raksturīgs krievu klasiskā baleta skolai, ļoti labi nostādītiem augumiem, skaistām, liegām roku kustībām un „izstrādātām” pēdām.
Fragmentu no baleta ”Smilšu vīrs “(Roberta Šūmaņa mūzika.,Kristiana Špuka horeogrāfija) izpildīja LNOB solisti E. Leimane- Martinova un A. Sokolovs. Var droši teikt, ka tas bija viens no pēdējo gadu LNOB repertuāra (diemžēl iestudējums jau ir vēsture) skaistākajiem, emocionālākajiem un muzikāli piepildītākiem duetiem.
Laikmetīgajā dejā spoži sevi pieteica Hamburgas baleta solists Sasha Riva ar diviem trīsdaļīgiem solo numuriem. Gan pirmajā numurā “Walking in me talking” (Natalijas Horecnas horeogrāfija), gan otrajā “Broken memories” (S. Rivas horeogrāfija) dejotājs priecēja ar skaistām ķermeņa līnijām, slaidām, izteiksmīgām rokām un fantastisku plastiku. Diemžēl horeogrāfiskā partitūra abos solo priekšnesumos atstāja diezgan vienveidīgu iespaidu. Dinamisks, ekspresīvs un ritmisks bija duets “Androgynous” (Pavela Gluhova mūzika. Alvas Notto horeogrāfija), kuru izpildīja Marijas teātra solisti Olga Čelpanova, Konstantins Korotkovs.
Kā īpašu pārsteigumu skatītājiem festivāla organizētāji bija sarūpējuši šobrīd pasaulē vienu no talantīgākajiem austrāliešu izcelsmes dejotājiem, vairāku konkursu, tostarp Pekinas Starptautiskā baleta un horeogrāfijas konkursa, kā arī ASV Starptautiskā baleta konkursa “Jackson Misisipi” laureātu Āronu Smitu (Aaron Smyth), kurš dejoja kopā  ar Hjūstonas baleta mākslinieci Āriju Alekzanderu (Aria Alekzander), kura ir latviešu režisora Viļa Lapenieka (uzņēmis filmu “Zvejnieka dēls”) mazmazmeita. Viņu sniegumā redzējām pas de deux no baleta “Parīzes liesmas” (Borisa Asafjeva mūzika,Vasilija Vainonena horeogrāfija).Diemžēl Ārijas Alekzanderes sniegumā bija vērojamas vairākas tehniskās kļūmes (tieši piruetēs), tomēr sniegums bija gana emocionāls, lai saņemtu  publikas atzinību un aplausus. Savukārt Ārona Smita sniegums bija tehniski perfekts.

LNOB solistes Alises Prudānes solo sniegums “Counting”  (Milanas Komarovas horeogrāfija) vēlreiz apliecināja mākslinieces skaitās plastiskās dotības laikmetīgās dejas žanrā.
Koncerta pirmās daļas izskaņā varējām priecāties par augsta līmeņa profesionālo sniegumu  pas de deux no baleta ‘”Esmeralda” (Čezāres Punji mūzika, Mariusa Petipā horeogrāfija), ko izpildīja Olga Čelpanova un Konstantins Korotkovs.
Šajā festivāla programmā īpaši gribētos izcelt  LNOB solistu Baibas Kokinas, Viktorijas Jansones, Ievas Rācenes, Artura Sokolova, Ringolda Žiga, Aleksandra Osadčija sniegumu fragmentā no Elzas Leimanes-Martinovas viencēliena baleta “Tikko” (Kaspara Kurdeko mūzika), kas sezonas izskaņā bija arī E. Leimanes-Martinovas bakalaura darbs, absolvējot JVLMA un iegūstot mākslas bakalaura grādu horeogrāfijas specialitātē. Uz kopējā festivāla fona E. Leimanes-Martinovas horeogrāfija ieguva ļoti pārliecinošu skatītāju atzinību. Arī horeogrāfiskās partitūras ziņā darbs bija interesantu, savdabīgu kustību piesātināts un pārdomāts. Reizēm mēs līdz galam nenovērtējam savus māksliniekus, viņu veikumus un horeogrāfiskos jaundarbus. Lai man piedod festivāla viesmākslinieki, bet tas šajā festivālā bija viens labākajiem modernā baleta sniegumiem.

Galā koncerta finālā (jau tradicionāli) Aivara Leimaņa Grand finale, kurā katrs no festivāla dalībniekiem vēlreiz sevi apliecināja, demonstrējot spožākos un tehniski sarežģītākos dejas elementus. Ar jūsmīgiem skatītāju aplausiem un ziediem noslēdzies sešpadsmitais „Jūrmalas baleta zvaigžnu” festivāls! Uz tikšanos 2016. gadā septiņpadsmitajā „Jūrmalas baleta zvaigžņu” festivālā!