No 24. jūlija līdz 6. augustam izstādes “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” ietvaros norisināsies horeogrāfes Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas notikums “Subjektīva parādība”.

Izstāde, kas skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā (Mūkusalas ielā 3), iezīmē spilgtu trajektoriju Latvijas avangarda mākslā 20. un 21. gadsimtā – ieskatu eksperimentālākajās un vizionārākajās parādībās un to vēsturiskajās pārmaiņās. Izstādē satiekas septiņi Latvijas mākslinieki – Kārlis Johansons, Gustavs Klucis, Valdis Celms, Jānis Krievs, Artūrs Riņķis, Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons –, kas pārstāv dažādas paaudzes un katrs ir spilgts sava laika mākslas novators. Sarunā starp dažādiem laika periodiem izstāde atsedz paralēles un savstarpējās sakarības mākslas darbos, kuri katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai.

Gluži kā ekspozīcijā pārstāvētie mākslas darbi arī Olga Žitluhina savā daudzstundīgajā klātbūtnē izstāžu zālē skars dažādu laika periodu dejas eksperimentos izmantotos paņēmienus, principus un metodes, kur liela loma ir gan instrumenta (cilvēka ķermeņa) izpētei, gan izmaiņām rādītāja un skatītāja attiecībās.

Vairāk par izstādi:

Agrīnāko paaudzi izstādē pārstāv leģendārākie un pasaulē zināmākie mākslinieki no Latvijas – Gustavs Klucis (1895 – 1938) un Kārlis Johansons (1890 – 1929), kuri 1920. gados piederēja konstruktīvistu grupai Maskavā, radot mākslas darbus, kas šodien ir pasaules avangarda mākslas centrā. Abus māksliniekus interesēja eksperimenti un revolucionāras formas meklējumi, kurus virzīja pārliecība, ka māksla spēs iemiesot jaunu pasauli. Izstādē pirmo reizi Latvijā skatāmas Kārļa Johansona telpiskās konstrukcijas – struktūras, kurās autors atklājis t.s. spriegumintegritātes (tensegrity) principus – universāli pielietojamas konstruktīvas sistēmas, kas formulē potenciālas jauna veida ražošanas struktūras. Līdz šim Kārļa Johansona darbu rekonstrukcijas bijušas skatāmas izstādēs Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un Solomona Gugenheima muzejā Ņujorkā. Rekonstrukcijas, kas skatāmas izstādē Rīgā, veidojis Maskavas mākslinieks Vjačeslavs Koļeičuks sadarbībā ar Kārļa Johansona pētnieku Juri Silu. Savukārt Gustava Kluča darbu izlase no Latvijas Nacionālās mākslas muzeja krājuma izceļ futūristisko un utopisko līniju viņa radošajā domāšanā – abstraktas kompozīcijas kļūst par arhitektoniskām formām un trīsdimensionālām telpiskām konstrukcijām, radot vēl neeksistējošas realitātes un nākotnes pilsētu projektus.

Konstruktīvistu mantojums un futūristiskās idejas jaunu aktualitāti ieguva 1970. gados Valda Celma (1943), Jāņa Krieva (1942) un Artūra Riņķa (1942) darbos. Arī šos māksliniekus saistīja alternatīvas, ideālās telpas konstruēšana – viņi nāca klajā ar pārsteidzošiem priekšlikumiem dzīvojamai videi pilsētā, dabā un pat kosmosā, kas sevī koncentrēja laikmeta problemātiku un reizē novirzījās no reālās sociālās telpas. Izstādē redzami šo autoru veidotie kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t. s. “gaismas glezniecība”, kas saistāma gan ar aukstā kara modernizācijas idejām, gan ar kosmosa ēras romantiku.

Izstādes jaunāko mākslinieku – Ginta Gabrāna (1970) un Voldemāra Johansona (1980) – darbu centrā ir meklējumi, kas vairs netiecas kosmiskos mērogos, bet mikrorealitātēs. Eksponētie darbi radīti speciāli izstādei. Caur nejaušām, organiskām formām un sistēmiskām, ideālām struktūrām mākslinieki interpretē kompleksus redzamās un arī neredzamās realitātes procesus. Šajās struktūrās sintezējas enerģijas kustība un iztēles telpa, atsedzot jaunas vizionārās pasaules.

Izstādi organizē: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku “Rīga 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros

Izstādes kuratore: mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Atbalsta: nodibinājums “Rīga 2014”, Rīgas dome, LR Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālās Mākslas muzejs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, ABLV Charitable Foundation, Arctic Paper,  FineArtPrint.lv, “Rijada”, Lordbaron, Eximus Studio un “Veselības centrs 4”. Informatīvie atbalsītāji: “IR”, “Rīgas Laiks”, “Studija”, “Veto Magazine”, Arterritory.com, “Riga This Week”, Easyget.lv, EchoGoneWrong.com, Clear Channel, EuroAWK.

Izstāde atvērta:
Otrdien: 12.00 – 20.00
Trešdien: 11.00 – 19.00
Ceturtdien: 12.00 – 20.00
Piektdien: 11.00 – 19.00
Sestdien: 10.00 – 17.00
Svētdienās, pirmdienās slēgta

Olgas Žitluhinas “Subjektīvās parādības” norises laiki:

Otrdien: 15.00 – 20.00
Trešdien: 11.00 – 16.00
Ceturtdien: 15.00 – 20.00
Piektdien: 11.00 – 16.00
Sestdien: 11.00 – 16.00

Ieejas maksa (! Pagaidām iespējams norēķināties tikai skaidrā naudā !):
Pieaugušajiem: 3 eiro
Pensionāriem, skolēniem un studentiem: 1 eiro
Pirmskolas vecuma bērniem: bezmaksas