Baiba Ķestere*

Lietuvas Dziesmu un deju svētki ir aizvadīti – mūsu kaimiņu piecgades lielākais kultūras notikums šogad noritēja simtgades zīmē, tāpēc jo īpaši izceļams. Līdzīgi kā Latvijā, pasākumu klāstā lielākās norises bija deju lielkoncerts un noslēguma koncerts, tomēr, atšķirībā no latviešu kolektīvu kopienas, lietuvieši var lepoties ar Valsts ansambli “Lietuva”. Šajā svētku gadā VA “Lietuva” izveidoja koncertprogrammu “Pāri laikiem”, īpaši atzīmējot Dziesmu un deju svētku simtgadi Lietuvā, un ar to devās koncerttūrē pa visu valsti. 

1940. gadā Viļņā dibinātais Valsts ansamblis “Lietuva” ir šobrīd Baltijā vienīgais šāda veida ansamblis, kura sastāvā darbojas gan profesionāli dejotāji, gan tautas instrumentu orķestris un koris. Ansamblis “Lietuva” ir ar augstu profesionalitāti raksturojams kolektīvs, kas katru gadu iestudē dažāda veida koncertprogrammas, tajā skaitā gan tautas dziesmas un dejas, gan tautas mākslas stilizācijas, kā arī oriģināluzvedumus un izrādes. Šogad, atzīmējot Lietuvas Dziesmu un deju svētku simtgadi, ansamblim tapa koncertprogramma “Pāri laikiem”, ko tas veda pie skatītājiem visā Lietuvā. 

Jau tas apstāklis, ka VA “Lietuva” koncertuzvedums būs skatāms uz dažādām Lietuvas skatuvēm, radīja sajūtu, ka izrāde dodas pie skatītājiem un veido ievadu Lietuvas Dziesmu un deju svētku kulminācijai. Patīkami, ka arī tālākajos Lietuvas reģionos skatītājiem interesē un ir pieejams profesionālo mākslinieku radītais. Koncertuzveduma galvenā doma ir salīdzinoši vienkārša un jau nosaukumā atklāta – dažādu paaudžu skatītajiem saprotama. Skatītāju rindās bija visu vecumu cilvēki, ieskaitot pusaudžus un seniorus.

Koncertuzvedumā redzamas un dzirdamas visas VA “Lietuva” sastāvu grupas – koris, orķestris un dejotāji. Visiem darbojoties nepārtrauktā stāstā, kas ved cauri Lietuvas vēstures lokiem, uzveduma dalībnieki raiti nomaina cits citu. Šķiet, par stāstnieka lomu uzvedumā nav bijis vajadzības domāt, jo notikumi laiku lokos izvēlēti ar diezgan lieliem “lēcieniem”, tomēr iezīmētie periodi spilgti atpazīstami arī lietuviešu valodas nepratējam. Katru no laikiem gan izdzied, gan izdejo. 

Ļoti spilgts ir vīriešu dejotāju sniegums stilizētos arheoloģiskajos tērpos ar klasiskajai dejai piederošām kustībām – tiek izdejots stāsts par karotājiem zirgu mugurās – senatnes aina. Skaidri jaušama bravūra un tēvzemes aizstāvju tēla iznešana. Nenoliedzams šajā dejā ir fakts, ka klasiskās dejas bāze šiem dejotājiem ir tas, uz kā veidota horeogrāfija, jo kustībās neatrast robustumu un piezemētību, kas, iespējams, būtu tuvāki šī laikmeta atklāsmei. 

Kā nākamo posmu uzvedumā dejotāji izceļ laiku pirms neatkarīgas Lietuvas valsts rašanās. Deju, kurā saskatāma tautas dejas vienkāršība gan soļos, gan zīmējumos, izdejo meitenes ar baltiem nēzdodziņiem rokās. Profesionālais dejotāju izpildījums piešķir dejai ēteriskumu – soļos jūtams vieglums, ķermeņu pastieptība un plastika parāda klasiskās dejas bāzi, izpildījuma dabiskums un nesamākslotība rada baudu skatītājiem. Tikai dejas zinātājs sapratīs, cik daudz prasmju ir aiz šādas dejas “iznešanas”. Pie šī paša laikposma tiek izdejota puišu deja uz koka ķekatām, kas tradīciju ziņā sasaucas arī ar latviešu skatuviskajām dejām. Puišu sacensības motīvs un savu spēju pierādīšana kā pamats dejai atrodams daudzām tautām. Un nemaz tālu nav jāmeklē – mums pašiem latviešu skatuviskajā tautas dejā ir vismaz divas horeogrāfijas, kur puiši dejo uz un ar ķekatām: Jāņa Purviņa “Bij’ man vienas rozes dēļ” un Agra Daņiļeviča “Miķelis”. Nenoliedzami redzams “Lietuvas” puišu enerģiskums un sāncensības azarts, kā izpildot solo, tā dejojot unisonā. 

Ar dejām viskuplāk pārstāvētais Padomju Lietuvas laiks spilgti sasaucas ar Padomju Latvijas laika dejām, kurās jaušama milzīga enerģija, traukšanās un spēju pierādīšana. Izteikti stieptās pēdas, roku pozīcijas un deju tempi, šķiet, abu kaimiņvalstu dejās kļūst par prasību un, jāatzīst, arī par nākotnes deju pamatu. Neiztikt bez klasiskās dejas bāzes, sarežģītām tehniskām detaļām un kustībām, kā arī orķestra muzikālā pavadījuma. Pretstatā Latvijas dejas nozarei, Lietuvā vēl daudzviet kolektīviem ir saglabājušās kapelas, šajā gadījumā – orķestris, kas katram atainotajam laikposmam pielāgo skanējumu. Dejas krāšņas, ar sarežģītām soļu kombinācijām, cēlieniem. Tautas deja ar koka tupelēm “Klumpakojis” puišu izpildījumā šajā reizē ieguvusi sižetiskas dejas veidolu – komiska un asprātīga. 

Īpaši cēla un skaista ir kāzu deju svīta, kurā triju deju ietvaros tiek izdejoti precību rituāli un jaunā pāra mīlestība. Vienlaikus horeogrāfiskie paņēmieni nezaudē “padomiskumu”, kamēr izpildījuma maniere ir tuvāka mūsdienām. Deju zinātāji varēs saskatīt līdzības ar horeogrāfiskajiem paņēmieniem, kas izmantoti arī latviešu skatuvisko tautas deju horeogrāfijās, pat ļoti precīzus kustību atdarinājumus. Tas liek pārdomāt – vai tiešām domājam tik lidzīgi un vai tas nav kas vairāk, kā sakritības? 

Mūsdienas īsi iezīmē trīs solo pāru dejojums ar klasiskās dejas manierē izdejotu mūsdienīgu horeogrāfiju, ietverot tikai dažus tautas dejas horeogrāfiskos elementus. Tērpu stilizācija ļoti sasaucas ar mums atmiņā labi esošo izrādes “No zobena saule lēca” dejotāju ietērpu – lina tērpi ar dažām papildu detaļām. Vai no šīm horeogrāfijām varētu noprast, kāda pašlaik Lietuvā ir skatuviskā tautas deja? Noteikti nē. Vai šo deju izpildītāji drīzāk atainoja kādus iedomu tēlus – cerību, laimi, ticību? Iespējams, tā ir tikai mana asociācija. Bet, ja tā, tad dejotāju sniegums un emocionalitāte bija bauda skatītājiem. 

Skaists un nesarežģīts bija VA “Lietuva” koncertuzvedums, kas skatītājus veda cauri gadsimtiem – pāri dažādiem laikiem. Vienkāršība un lielāko kultūras vērtību iekļaušana koncertprogrammā bija atslēga uz skatītāju sirdīm, jo līdzi jušana publikā bija teju taustāma jau sākumā, un koncerta noslēgumā tā kulminēja ar celšanos kājās un kopdziedāšanu. Emocionāli, pacilāti un apmierināti skatītāji nemaz nesteidzās ārā no zāles, it kā vēl kādu brīdi gribētos paildzināt kopābūšanas sajūtu. Kaut krietni mazākā apmērā, tomēr tas sasaucās ar mūsu Dziesmu un deju svētku koncertu nobeigumiem, kad nekas nevar beigties. Un tā, šķiet, ir atslēga, kāpēc mēs joprojām šo visu darām – dziedam, dejojam un spēlējam. Tā mēs esam kopā, tā mēs kopā turpināmies – pāri laikiem! 

Foto:  VA “Lietuva” publicitātes foto

*Dance.lv skatuviskās tautas dejas nozares galvenā redaktore