Jaunajā 2025./2026. gada sezonā Latvijas Nacionālā opera un balets aicina uz jauniestudējumiem, izcilu solistu koncertiem un izrādēm ar spožu operzvaigžņu dalību.
“Šī intensīvā sezona ir izveidojusies pašapziņas zīmē – ar ambīciju, mērogu un lepnumu par mūsu cilvēkiem, kuri gan mūsu Baltajā namā, gan ārpus tā ar pašcieņu veido šodienas un nākotnes operas un baleta mantojumu. Izaicinošos laikos nekas nav svarīgāk, kā turēt taisnu muguru, un šai sezonā mēs atgādināsim gan paši sev, gan pasaulei par patiesi vērtīgo – mēs esam kultūras tauta, un klasiskā mūzika tam ir labākais pierādījums,” saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.
Sezonas jauniestudējumi
Baleta jauniestudējumi “Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)” un “Kaktusi” no 13. novembra aicinās vienā vakarā iepazīt gan 20. gadsimta baleta klasiku, gan mūsdienu horeogrāfijas spilgtu meistardarbu. Amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa (1918-1998) balets “Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)” ir 1956. gadā tapusi komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem. Savukārt zviedru jaunā horeogrāfa Aleksandra Ekmana (1984) laikmetīgais balets “Kaktusi”ir veltīts mākslas kritikai un katra skatītāja tiesībām mākslu interpretēt un pieredzēt tā, kā tas vēlas.
17. februārī notiks Pjetro Maskanji operas “Zemnieka gods” un Rudžero Leonkavallo darba “Pajaci” pirmizrāde Aika Karapetjana režijā un AJ Vaisbārda vizuālajā risinājumā. Operas “Zemnieka gods” darbība notiek kādā sicīliešu ciematā, kura idillē ieskanas nodevības un greizsirdības tēmas. Savukārt operā “Pajaci”, kuru režisors Aiks Karapetjans Latvijas Nacionālajā operā inscenēja jau 2019. gadā, mīlestība un nodevība caurauž gan klejojošo komediantu sniegtās izrādes, gan arī viņu privātās dzīves norises.
Sezonas noslēdzošais jauniestudējums būs Džakomo Pučīni opera “Bohēma”, kas pirmizrādi piedzīvos 3. jūnijā. Šī opera ir romantisks un traģisks stāsts par pārejošo jaunību, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību, kas dāvā cerību. Operas “Bohēma”jauniestudējumu veido režisore LAURA (Laura Groza) un viņas radošā komanda.
Spoži koncerti ar pasaules zvaigznēm
Latvijas Nacionālajā operā jaunajā sezonā gaidāmi vairāki izcili koncerti ar pasaules mēroga māksliniekiem: 13. un 14. septembrī Latvijas Nacionālajā operā diriģenta Tarmo Peltokoski muzikālajā vadībā izskanēs Gustava Mālera monumentālā Astotā simfonija – viens no iespaidīgākajiem vokālsimfoniskajiem darbiem mūzikas vēsturē. Tās atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, astoņi starptautiski atzīti solisti – Čena Reisa, Silja Ālto, Annija Kristiāna Ādamsone, Justīna Gringīte, Zanda Švēde, Tuomass Katajala, Rinalds Kandalincevs un Ains Angers, kā arī Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālās operas koris un Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”.
Pēc septiņu gadu pārtraukuma 21. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā ar solokoncertu uzstāsies pasaulslavenais latviešu soprāns Marina Rebeka. Koncertu rīko Andreja Žagara kultūras attīstības centrs.
Pasaulslavenais franču tenors Benžamēns Bernhaims atgriežas Rīgā, lai 22. janvārī Latvijas Nacionālajā operā pirmo reizi sniegtu solokoncertuLatvijas Nacionālās operas orķestra pavadībā diriģenta Jāņa Liepiņa muzikālajā vadībā.
Decembrī pirmo reizi Latvijā solokoncertos viesosies divas operas superzvaigznes – amerikāņu tenors Maikls Spairss un gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelišvili. Abi koncerti notiks ar klavieru pavadījumu pie nolaista dzelzs priekškara.
Pavasarī ar svinīgu koncertu piecdesmit gadu darba jubilejā tiks sumināts Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Šis vakars būs aizkustinošs ceļojums cauri viņa radošajam mūžam – no spilgtākajām lomām uz skatuves līdz nozīmīgākajiem horeogrāfijas darbiem.
Operzvaigznes repertuāra izrādēs
Šosezon Latvijas Nacionālās operas skatītājiem būs unikāla iespēja repertuāra izrādēs baudīt spožu viesmākslinieku sniegumu. Jau 5. septembrī Džakomo Pučīni operas “Turandota” izrāde izskanēs par godu ievērojamā latviešu tenora Aleksandra Antoņenko jubilejai. Dziedātājs šajā izrādē atveidos Kalafa lomu, bet viņa skatuves partnere titullomā būs meistarīgais latviešu soprāns Liene Kinča. Izrādi diriģēs lietuviešu maestro Ģintars Rinkevičs.
Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” izrāde 1. novembrī priecēs ikvienu operas gardēdi. Čo-Čo-sanas lomu atveidos spožā latviešu operdīva Kristīne Opolais, Pinkertona lomā būs pasaulslavenais ukraiņu tenors Dmitro Popovs, bet Suzuki lomu dziedās starptautiski atzītā latviešu soliste Zanda Švēde. Šī izrāde skanēs par godu Latvijas Radio simtgadei.
Zanda Švēde atveidos titullomu Žorža Bizē operas “Karmena” izrādēs 18. septembrī, 10. decembrī un 7. martā.
Gaetāno Doniceti operas “Mīlas dzēriens” izrādēs 17. oktobrī un 27. novembrī Nemorīno lomu dziedās viens no pasaules spilgtākajiem jaunās paaudzes belkanto tenoriem, Latvijas opermīļiem jau pazīstamais Levijs Sekgapane.
Riharda Štrausa operas “Salome” izrādē 17. janvārī titullomu atveidos izcilais lietuviešu soprāns Vida Miknevičute. Pirmo reizi uz mūsu operas skatuves būs ievērojamais vācu dramatiskais tenors Marko Jenčs, kurš dziedās Hēroda lomu.
Īpašs notikums gaidāms 15. un 17. martā, kad spožākās latviešu operzvaigznes Marina Rebeka un Elīna Garanča mirdzēs Aīdas un Amnerisas lomās Džuzepes Verdi operā “Aīda”. Radamesa lomā šajās izrādēs būs skanīgais tenors Iraklijs Kahidze. Izrādi diriģēs talantīgais jaunās paaudzes itāļu diriģents Lorenco Paserini, kurš Latvijā uzstāsies pirmo reizi.
Šī sezona sola atkal satikšanos ar jaunās paaudzes lieliskajām latviešu solistēm Anniju Kristiānu Ādamsoni (“Hofmaņa stāsti” 21. un 22. novembrī) un Ļubovu Karetņikovu (“Mīlas dzēriens” 27. novembrī).
Decembrī spožs solistu ansamblis priecēs Georga Frīdriha Hendeļa operas “Flavio, langobardu ķēniņš” skatītājus – spoži kontrtenori Makss Emanuels Cenčičs un Remī Bress Feijē, jaunās latviešu solistes Katrīna Paula Felsberga, Anna Amanda Stolere un citi.
Džakomo Pučīni operas “Toska” izrādēs pie diriģenta pults stāsies ievērojami Baltijas diriģenti – Aivis Greters (24. septembrī), Jānis Liepiņš (10. oktobrī) un Modests Pitrens (26. februārī).
Sezonas tradīcijas
Arī šajā sezonā LNOB skatītājus priecēs īpaši iemīļotie Gadumijas koncerti no 27. decembra līdz 3. janvārim, kā arī Rīgas Operas festivāls jūnijā. Visas sezonas garumā gaidāmas operas un baleta solistu debijas nozīmīgās lomās. Pēc ilgāka pārtraukuma repertuārā atgriezīsies Franča Lehāra operete “Jautrā atraitne” un Frančesko Čilea opera “Adriāna Lekuvrēra”, bet pēdējo reizi tiks izrādīta Leoša Janāčeka opera “Jenūfa”, Džordža Balančina balets “Serenāde” un Georga Frīdriha Hendeļa opera “Flavio, langobardu ķēniņš”. Šosezon LNOB arī kļūst par pilntiesīgu “Opera Europa Next Generation” programmas dalībnieku, atbalstot topošo un jauno mākslinieku izaugsmi un talantu attīstību, pateicoties atbalstam no ES programmas “Radošā Eiropa”.
Opera un balets viesizrādēs
Šajā sezonā plānotas vairākas viesizrādes. Latvijas Nacionālais balets jau decembrī dosies uz Itālijas pilsētu Turīnu, kur dejos deviņas baleta “Gulbju ezers” izrādes. Pavasarī baleta mākslinieki dosies uz Budapeštu ar “Ņižinski”, savukārt Viļņas un Tallinas opernamos izrādīs “Esmeraldu”. Opera dosies uz Tallinu ar “Hofmaņa stāstiem” un Bidgoščas festivālā Polijā sniegs “Salomes” viesizrādi.
Tuvplānā: kamermūzikas koncerti
2025./2026. gada sezonā Beletāžas zālē izskanēs četri dažādas noskaņas kamermūzikas koncerti. Koncertā “Sasaukšanās” 11. oktobrī latviešu komponistu vokālo kamermūziku atskaņos solisti Inga Šļubovska-Kancēviča, Irma Pavāre, Artjoms Safronovs un Edgars Ošleja, kā arī pianiste Ilze Ozoliņa. Koncertā “Dvēseles frekvence: Šopēns” 29. novembrī dziedātāji Brigita Reisone un Mihails Čuļpajevs, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianists Edgars Tomševics tiksies Friderika Šopēna mūzikā. 8. decembrī, atceroties lielisko pianistu Mārtiņu Zilbertu, viņa draugi un domubiedri aicina uz īpašu koncertu “Pianistam Mārtiņam Zilbertam dzimšanas dienā. Turpinājums”. Valentīndienā, 14. februārī, uz koncertu “Romantisma serenādes” aicinās dziedātāji Ilze Grēvele-Skaraine un Rihards Millers, kā arī pianiste Ērika Millere.
Arī šajā sezonā Latvijas Nacionālo operu un baletu atbalsta banka “Citadele”.
Foto: Oļegs Zernovs