Agate Bankava

Rudens izskaņa ir laiks, kad jāsāk domāt par dāvanām. Gadu atpakaļ ap šo laiku nolēmu, ka sev ko dāvināšu. Ko praktisku, lietderīgu, patīkamu un nepieciešamu manam ķermenim, kā arī profesijai. Ilgi nebija jādomā – laikmetīgās dejas nometne vai festivāls. Vēlams, pēc iespējas intensīvāks, ar daudz izrādēm un meistarklasēm. Šajā reizē mana acs krita uz festivālu “Deltebre Dansa 2018” Katalonijā. Visu mācību laiku Latvijas Kultūras akadēmijā biju dzirdējusi par šo pasākumu, kuru jāapmeklē vismaz vienu reizi dzīvē. Gluži kā viena no nedaudzajām dejotāju mekām. Šāds prieks nav lēts, tāpēc man jāpateicas Valsts kultūrkapitāla fondam par atbalstu. 

Kopumā klasēs piedalījās 140 dalībnieki, 70 meitenes un 70 zēni no 54 pasaules valstīm. Kā uzzināju vēlāk, uz “Deltebri” var doties arī uz nedēļu, ja finanses neļauj šeit būt pilnā apjomā. Dienas ritms stingrs – no 8:00 līdz 13:00 rīta meistarklašu posms, tad pusdienu pauze, no 14:30 līdz 18:00 vakara meistarklases, pēc tam vakariņas un ap 21:00–22:00 izrādes. Es izvēlējos darboties pie šiem pasniedzējiem: Martin Kilvady, Rakesh Sukesh, Alleyne Dance, Alex El Greco, Erick Jimenez, Edivaldo Ernesto, Alexander Vantournhout, David Zambrano.

Pirmās nedēļas favorīts un atklājums man – Martins Kilvadijs (Martin Kilvady). Viņš piedāvā jaunu ķermeņa iesildīšanas un atsildīšanas tehniku, ko pats izveidojis savas garās mākslinieka karjeras laikā. Viņa vadmotīvs – kādēļ dejotājs pats nespēj sadziedēt savu ķermeni, kādēļ tam nepieciešami dažādi terapeiti, masieri? Kādēļ mēs sevi mokām, negūstot vēlamo rezultātu? Kilvadijs piedāvā pilnīgi jaunu izpratni par to, kā sevi sagatavot darbam un kā savu ķermeni atgriezt pēc fiziski smagas darba dienas. Kāds putniņš man pačukstēja, ka Martins drīzumā varētu būt Rīgā. Ja ir laiks, noteikti nepalaidiet garām šo iespēju – gan ķermenis, gan mākslinieks jūsos būs dziļi pateicīgs.

Pēc visiem priekšrakstiem manam favorītam vajadzēja būt Deividam Zambrano. Tomēr viņš tieši tajā laikā gatavojās sava mākslas centra “TicTac art centre” atvēršanai, un saspringtā darba grafika dēļ Zambrano man paliks atmiņā kā lādzīgs, talantīgs mākslinieks, kas ir mazliet saguris no visa, kas notiek viņam apkārt.

Negaidīti par manu otru favorītu kļuva Aleksandrs Vantaurnhauts (Alexander Vantournhout). Akrobātika nav mana stiprā puse, bet šis mākslinieks to spēj pasniegt tik meistarīgi un gudri, ka jebkurš triks kļūst par tīru baudu.

Paralēli meistarklašu programmai katru vakaru bija iespēja redzēt vismaz divas izrādes laikmetīgās dejas, cirka vai multidisciplinārā estētikā. Jāatzīst, ka cirka šī gada programmā bija ļoti daudz, dejas mazāk, un, atskaitot pāris izņēmumus, tā nebija īpaši aizraujoša. Vai patiešām ir pienācis laiks, kad laikmetīgajai dejai būs jānoiet malā un jādod vieta cirkam? Šādu attīstību nepavisam negribētos piedzīvot. Novēlu šīm abām nozarēm draudzēties un papildināt vienai otru, nevis apēst. Cirka izrādēm, ko šeit redzēju, bija vienkāršs stāsts, tiešas zīmes, nekādas daudzslāņainības, maz abstrakcijas – viss pretēji tam, ko sižeta ziņā parasti piedāvā laikmetīgās dejas izrādes. Un, protams, triki trika galā. Tik dejot un ļauties sava ķermeņa kustībām vairs neprot, bet stāvēt uz galvas virs pieciem cilvēkiem – tīrais nieks.

Tomēr vēlos atzīmēt pāris dejas izrādes, kas lika manai elpai aizrauties. Sitas Ostheimeres kompānijas izrāde “Molimo” tiek pieteikta kā mistiska tikšanās ar spēkiem, kas veido mūsu visumu. Tas ir kustību radīts ceļojums cauri visiem zināmiem mītiem un leģendām. Sita Ostheimere ar savu individuālo, izkopto un neparasto kustību valodu skatītājus ieved citā dimensijā. Jūsu priekšā ar kustību palīdzību patiešām rodas pārcilvēcīgi ķermeņi, kas ved mītiskā ceļojumā tikpat veiksmīgi kā kino grāvēji, kas balstīti mītos.

Horeogrāfa Sidi Larbi Cherkaoui (Sidi Larbi Cherkaoui) vārds zināms ikvienam horeogrāfam, viņu šeit pieminēt pat liekas mazliet neērti, tomēr jāatzīmē viņa kopdarbs ar Damienu Žalē (Damien Jalet) – izrāde “Sin”. Duets pēta sadursmi starp Erosu un Tanatosu, starp dzīvības un nāves instinktu pāra attiecībās. Daži horeogrāfi vienkārši ir dieva kustību “īpašnieki”. It kā mūzika vienkārša, kustības arī, bet salikums, kompozīcija, bilde kopā rada brīnumu, un tu droši vari teikt, ka tavā priekšā ir, iespējams, viens no talantīgākajiem laikmetīgās dejas nu jau klasiķiem.

Trešais, ko vēlos izcelt, ir jau iepriekš minētais Aleksandrs Vantaurnhauts ar izrādēm “Bowling, object as projectile” un kopdarbs ar Bauki Līvensu (Bauke Lievens) “Aneckxander”. Aleksandrs ir mākslinieks, kas šobrīd apvieno tās kvalitātes, kas arī mani saista mākslā. Augsts tehniskais izpildījums apvienots ar gudru un inteliģentu domu, lai radītu pilnvērtīgu, smalki izstrādātu mākslas darbu, nezaudējot sadzīves raupjumu.

Esmu laimīga, ka pirms gada pieņēmu lēmumu meklēt sev šāda veida dāvanu. Tā sniedza man gan fizisku, gan garīgu, gan profesionālu piepildījumu. Māksliniekiem arī pēc skolu un augstskolu beigšanas ir jāturpina sevi pulēt – protams, tas ne vienmēr ir viegls ceļš un pieprasa kā laiku, tā arī līdzekļus. Tomēr jāpiekrīt Vimam Vandekeibusam (Wim Vandekybus) – horeogrāfi, tāpat kā festivālu kuratori, meklē īpašo, interesanto un unikālo, jo visu pārējo var dabūt tikpat vienkārši kā ūdeni veikalā. Tādēļ tikai nebeidzami meklējumi sevī un sev apkārt dos iespēju gūt no savas profesijas radošu un patīkamu piepildījumu.

Dažas vietas, kur pulēties:
Riga ON: https://www.facebook.com/riga.on/
TicTac art centre: http://tictacartcentre.com/
DAR (Dance academy Russia): https://daronline.danceacademyrussia.com/darfestival
Deltebre Dansa: https://www.deltebredansa.cat/en
Impulstanz: https://www.impulstanz.com/en/
P.A.R.T.S. summer school: https://www.parts.be/summer-school
Kibbutz summer school: http://www.kcdc.co.il/en/summer-intensive-dance-program/
Yasmeen Godder summer intensive: http://www.yasmeengodder.com/workshops/summer-intensive-workshop-2018
Vilnius summer dance school: http://dance.lt/new/en/summer-dance-school/sds-2018/
Dansez Maintenant: http://www.festivaldansezmaintenant.com/
b12: http://www.b12.space/b12-2018/landing-page-en.html
reves: https://www.revescr.com

Titulattēls: izrādes “Aneckxander” publicitātes foto, fotogrāfs Bart Grietens