Andžejs Začiņajevs

Ar pirmo soli deju zālē audzēknim skaidri jāsaprot, kā dēļ viņš ir atnācis, ko viņš darīs un kāds ir viņa piepūles mērķis. Ja jaunietis skaidri redz savu mērķi un tas viņam patīk, tad viss treniņprocess būs veiksmīgs, jo visa enerģija būs izmantota produktīvi, norādītajā vektora virzienā.

Jauniešu mērķis breikinga nodarbībās pārsvarā ir, pirmkārt, iemācīties krutus elementus, lai pēc tam pārsteigtu paziņas, un, otrkārt, uzvarēt sacensībās un būt labākajam.

Abu mērķu sasniegšanai nepieciešams trenera plāns ar noteiktiem uzdevumiem audzēkņiem. Svarīgākā sastāvdaļa visā procesā ir sacensību rīkošana, kā arī sacensību apmeklēšana.

Braucot uz sacensībām visā Eiropā un pieredzot visdažādākā līmeņa turnīrus, mēs ar Factory Kingz audzēkņiem definējām noteiktus kritērijus, kuri liecina par labi organizētu pasākumu, kas tiešām sekmē dejotprasmju attīstību.

Augsts dejošanas līmenis pasākumā

Šis ir pirmais un svarīgākais kritērijs, gan rīkojot, gan braucot piedalīties sacensībās. Vai sacensībās būs augsts dejotprasmes līmenis, kurā dejotāji pārbaudīs un salīdzinās savas spējas, iedvesmosies no redzēta, un atgriezīsies treniņzālē motivēti? Ko es kā organizators varu izdarīt, lai celtu dejošanas līmeni savā pasākumā? Vai uzaicināt ārzemju dalībniekus, tiesnešus, dīdžejus? Vai uzlikt augstu naudas balvu vai iespēju uzvarētājam aizbraukt uz citu turnīru Eiropā? Vai turnīrā būs patīkama atmosfēra – daudz skatītāju, gaismas mūzika, ērta telpa? Tie ir faktori, kas var piesaistīt augsta līmeņa dejotājus.

Pirms sacensību rīkošanas organizatoram jāspēj uzdot sev šos jautājumus un jāatbild uz katru no tiem.

Skaidra informācija par pasākumu

Ir otrs kritērijs, pateicoties kuram, var skaidri saprast, kurp mēs dodamies, cik spēcīgi būs dejotāji (dalībnieku saraksts pirms sacensībām), no kādām valstīm, kādās kategorijās mēs piedalīsimies, kāds ir dalībnieku sadalījums pa vecumposmiem, kas tiesās sacensības, kas ir dīdžejs, cikos ir mūsu kategorijas sākums, cik dejotāju no katras kategorijas izies cauri atlasēm uz batliem, cik izgājienu katrā batlā, kāda ir uzvarētāju balva?

Iedomājieties, ka jaunietis brauc uz sacensībām un nespēj atbildēt uz visiem šiem jautājumiem? Pētījumi sportā parāda, ka cilvēks no nezināšanas par tuvākajā laikā gaidāmo patērē divreiz vairāk enerģijas. Līdz ar to jaunietis būs iztukšojis enerģiju jau pirms sacensību sākuma. Pasākuma caurspīdīgums ļauj dalībniekiem saglabāt visu enerģiju tieši deju cīņām. Līdz ar to skatītāji redzēs augstu dejotprasmju līmeni, nevis nogurušu dejotāju neveiksmi.

Mūsdienās sociālie tīkli palīdz organizatoriem kontaktēties ar pasākuma dalībniekiem, viesiem, skatītājiem. Taču reizēm sociālajos tīklos parādās ļoti maz konkrētas informācijas, un dejotāji atbrauc uz pasākumu ar jautājumiem.

Lieliska doma ir arī veikt tiešraides translāciju no turnīra vai publicēt dažus video fragmentus, lai cilvēki, kuri nav pasākumā klātienē, arī varētu sekot līdzi un saprast, kas notiek. Pēc pasākuma obligāti uzreiz jāveido publikācija ar turnīra rezultātiem un dažām spilgtākajām bildēm, kas parāda gan atmosfēru, gan uzvarētājus. Sekotāji ir tava pasākuma topošie apmeklētāji. Vai tu kā organizators ar sociālo tīklu palīdzību spēsi viņus ieinteresēt un iedvesmot atbraukt?

Finansējuma piesaistīšana

Joprojām ir organizatori, kuri nav reģistrēti kā juridiskas personas, līdz ar to, viņi neraksta projektus un nemēģina piesaistīt pašvaldības atbalsta fondus, projektus, Eiropas fondus un citus pieejamos avotus sava pasākuma finansēšanai. Šādos gadījumos pasākuma budžetu veido personiskie resursi, sponsoru nauda, dalības maksa, par kuru nav nevienam oficiāli jāatskaitās. Tās ir neatņemamas pasākumu finansējuma sastāvdaļas, taču grūti runāt par augstu pasākuma līmeni, ja netiek piesaistīts oficiāls juridisko organizāciju finansējums.

Paradoksāli, bet mūsdienās, ja tev kā organizatoram ir labs finansējums un pieredze starptautisko maču rīkošanā, tad pasākums izdosies. Gaismas, mūzika, telpu īre, aparatūra izmaksā ļoti dārgi. Augsta līmeņa ārzemju speciālistu – treneru, dejotāju, tiesnešu – piesaistīšana maksā dārgi. Augsta līmeņa ārzemju dejotāju uzaicināšana uz pasākumu un naudas balvas uzvarētājiem maksa dārgi. Secinājums – par augstu līmeni ir jāmaksā. Bet, ja, būdams organizators, tu domā tikai par ekonomiju, minimāliem izdevumiem un tikai vietējo dejotāju piesaistīšanu – šī “vārīšanās savā sulā” nekad nepacels dejotāju līmeni.

ASV vairākus gadus pēc kārtas notika pasaules diženākais turnīrs Silverback, kurā visiem dejotājiem bija iespēja labi nopelnīt. To sponsorēja divi bijušie dejotāji. Beidzās investīcijas – beidza eksistēt turnīrs.

Eiropā arvien populārāks kļūst enerģijas dzēriens, kurš finansē breikinga turnīrus dažādās valstīs, taču sadarbojas tikai ar juridiskām organizācijām un prasa atskaiti par investīciju izmantošanu.

Arvien populārāks kļūst olimpisko sporta veidu finansējums, vairākas valstis izmanto savu sporta vai deju federāciju naudu breikinga pasākumu rīkošanai. Tas arī ir veids, kā segt visas izmaksas, taču, lai sadarbotos ar olimpiešiem, tev arī jābūt oficiāli reģistrētai organizācijai.

Tātad – labs organizators ir arī labs menedžeris.

Pasākuma reputācija – tika realizēts viss, kas bija plānots un solīts

Plāna izpilde – tā ir atslēga. Visu, ko solīji, izpildīji. Tas veido pasākumam augstu reputāciju, un dalībnieki gribēs uz to braukt. Stabilitāte ir kvalitāte.

Polijā bija moments, kad meitene no citas pilsētas, sociālajos tīklos paskatījusies pasākuma timetable (angļu val. laika grafiks – red.), uz bgirl batliem atbrauca stundu pirms savas kategorijas, lai varētu iesildīties un sakoncentrēties. Kad viņa iegāja zālē, pasākuma vadītājs teica, ka bgirl batli sāksies pēc piecām minūtēm, jo dalībnieku nav tik daudz un batli notiks stundu agrāk, nekā plānots. Meitene stresā, bez iesildīšanās izskrēja deju laukumā. Rezultātā viņa zaudēja pusfinālā un galīgi nebija apmierināta ar savu sniegumu, jo bija braukusi uzvarēt.

Dažreiz dejotāji sūdzas, ka atbrauc uz sacensībām, kurās ir liela naudas balva, uzvar, bet tad organizatori saka, ka diemžēl naudas balva būs mazāka. Reizēm vispār saka, ka solītās naudas balvas diemžēl nebūs.

Reizēm informācijā par pasākumu norādīts, ka būs tiesneši no ārzemēm, bet pirms pasākuma starta izrādās, ka būs vietējie, jo ārzemniekiem nesanāca atbraukt.

Kādā batlā izgāja jaunietis ar mērķi uzvarēt. Organizators pirms batla viņam bija teicis, ka būs viens izgājiens batlā. To vienu vienīgo viņš tad arī bija sagatavojis. Kad batlā pretinieki nodejoja pa vienam izgājienam, vadītājs (MC) kliedza, ka vēl otro jātaisa. Jaunietis pa ceļam kaut ko saštukoja, nodejoja, bet ne tik labi, kā varētu. Atkal faktors, kas pazemina dejošanas līmeni. Ko organizators un vadītājs savā starpā nevarēja sarunāt par izgājienu skaitu batlā?

Citā pasākumā dejotāji iesildījās, jo plānā bija rakstīts, ka viņu kategorija ir plkst. 15.00. Plkst. 15.30 ar kavējumu sākas cita kategorija, pēc tam vēl cita. Dalībnieki iet pie treneriem ar jautājumu, kad viņi dejos, jo ir iesildījušies un jau stundu saglabā ķermeņa gatavību. Treneris to pašu jautā organizatoriem. Organizators atbild, ka vienkārši mainīja vietām kategorijas un pēc stundas sāksies tā, par kuru viņš jautā. Nopietni? Kāpēc par to nebrīdināt pašus dejotājus, lai nevajadzētu jautāt? Kādēļ ir MC uz skatuves? Beigu beigās viss laika plāns un kategoriju secība bija sajaukti. Augsts dejotāju neapmierinātības līmenis bija garantēts.

Pasākuma vadītājs (MC)

Ir labi skolotāji, kas māk visu izskaidrot droši, tieši un interesanti. Skolotāji, kuros gribas klausīties, jo tu saproti visu, ko viņi runā. Pasākuma vadītājs (MC jeb Master of ceremonies angļu val. – red.) ir līdzīgs skolotājam. Arī vadītājs izglīto publiku un dalībniekus. Informē, kas notiek un notiks, kādas ir izmaiņas, kur var apskatīt dalībnieku sarakstu, atlases rezultātus, no kurienes ir dejotāji, no kādām valstīm ir tiesneši un viesi utt.

Kāda turnīra vidū pie manis kā pie trenera pienāca bērna (dalībnieka) vecāki, kuri breika sacensībās bija pirmoreiz, un jautāja: “Kas vispār tiesā, un kādā veidā no 25 dalībniekiem tiek atlasīti astoņi labākie?” Es pastāstīju par katru tiesnesi, parādīju, kur viņi sēž, izskaidroju vērtēšanas kritērijus un punktus, ko viņi liek, kā arī sistēmu, kā bērni izies cauri atlasei… Pagaidiet, vai tad tas nebija jāstāsta pasākuma vadītājam? Turklāt dažādās valodās, respektējot dalībniekus un viesus, kuri atbraukuši no citām valstīm.

Nerunājot nemaz par to, ka pasākumu labi atsvaidzina emocijas, dinamiskas pauzes, konkursi skatītājiem, humors, interesanti fakti par dejotājiem un sportistiem, kā arī iespēja aplaudēt, kliegt un atbalstīt dalībniekus. Vadītājam jāved aiz sevis un jāparāda klātesošajiem metodes un ceļš, kā mums visiem nonākt līdz “super ballei”, kuru gribas baudīt vēl un vēl. Pretējā gadījumā auditorija nogurs, bet dalībnieki iztukšoti gaidīs, lai turnīrs ātrāk beigtos un varētu atpūsties. Atkārtot šādu balli negribēs neviens.

Palīdzība dalībniekiem izdarīt secinājumus

Atgriežoties mājās, dejotāji pa ceļam pārrunā sacensībās notikušo. Izsaka apmierinātību un neapmierinātību ar pasākuma organizatorisko pusi, izvērtē savas dejotprasmes, salīdzinot ar citiem dalībniekiem, izdara secinājumus, ko turpmāk darīt treniņzālē. Visi grib atgriezties ar baudas sajūtu, jo šīs emocijas atdzīvina motivāciju turpināt attīstīties breikā. Ja šī baudas sajūta nerodas, tas var bremzēt gan esošo dejotāju motivāciju, gan jaunu dejotāju parādīšanos breika kultūrā. Tātad mēs kā organizatori esam atbildīgi par breikinga kultūras attīstību sava valstī. Dalībnieka secinājums – vai es turpināšu dejotāja karjeru?

Visi grib zināt savu rezultātu, saņemot vērtējumu no malas. Mēs ka organizatori varam palīdzēt, publiskojot tiesnešu punktus atlases posmā. Tad dejotājs varēs secināt – vai tiesnešu vērtējums sakrīt ar manu pašvērtējumu un cik daudz man pietrūka, lai izietu atlasi?

Var publiskot intervijas ar tiesnešiem, kurās viņi pāris vārdos izsakās par redzēto un kas viņiem iepatikās visvairāk. Līdzīgi kā preses konferencēs pēc sporta mačiem. Secinājums – vai žūrija mani pamanīja un novērtēja manu sniegumu?

Obligāti vajag publiskot pēc iespējas labākas kvalitātes videomateriālus un fotoattēlus, kas parāda atmosfēru. Tad dejotāji varēs redzēt sevi no malas un dalīties ar video un foto sociālajos tīklos, parādot potenciāliem pasākuma apmeklētājiem, kādā veidā viss notika. Secinājums – kā es pats sevi vērtēju, redzot no malas?

Maziem bērniem ir svarīgi kaut ko atvest no sacensībām. Tas arī paaugstinās viņu baudas sajūtu un stimulēs turpināt darboties breikinga kultūras ietvaros. Labi, ja organizatori katram bērnam iesācējam sagatavo diplomu vai medaļu par piedalīšanos. Tas arī palīdz bērnam celt pašvērtējumu un izdarīt secinājumu – bija kruts pasākums, es kaut ko varu, ir vērts piepūlēties, un čakls darbs nes augļus.

Pasākumos, kuros esam piedalījušies daudzviet Eiropā, gandrīz vienmēr tika ņemti vēra visi minētie kritēriji. Šajos pasākumiem mēs gribam atgriezties kā dalībnieki, pat ja, pirmoreiz piedaloties, zaudējām. Mēs esam gatavi tērēt savu laiku treniņzālē, lai sagatavotos šādam turnīram, un pēc tam tērēt savu naudu, lai tiktu uz šo pasākumu. Ir arī pasākumi, kurus mēs vērtējam kā ļoti vājus. Tajos bija pieļautas kļūdas visos kritērijos kopumā. Tajos mēs noteikti negribam atgriezties.

Lai breikinga kultūra dzīvotu un iedvesmotu, nevis aizvainotu tās dalībniekus, mums kā organizatoriem ir jāveicina pasākumu kvalitāte.

Attēls: no Andžeja Začiņajeva personīgā arhīva.