Referenduma sakarā viss ir skaidrs, viss beidzies, viss tikai sākas, viss paliek pa vecam? DANCEPUNKC pirms 18. februāra tautas nobalsošanas īsti neatrada, ko teikt, jo bija grūti atrast tur laikmetīgu deju. Pārāk daudz viena vai otra tautiskuma, viss pārāk skaidrs. Kad pati norise jau pagājusi, tad iedvesmas atliku likām. Īpaši oriģināli horeogrāfiski risinājumi dzirdami ārzemēs dzīvojošo tautiešu stāstos.

Ievadam aina Nr. 1 no Rīgas lielveikala iecirkņa. Latviski runājošie ļaudis iecirknī iesoļo staltām mugurām, padod labdienu skaļāk un skaidrāk kā ierasts, tad ar lielu žestu velk PRET krustus turpat pie galda vai, ejot uz urnas pusi. Pa vidu gadījusies dāma kažokā – nodurtu galvu, nesaka ne vārda, aizvelk aiz sevis kabīnes aizkarus, iznāk, iemet kastē neatņemdama urnas sarga sveicienu, aiziet. Tāds mirklis dažādu ķermeņa valodu, un visi jau atkal  turpina iepirkties…

Aina no Vācijas. Kādā pilsētā draudzīgi kopā dzīvo un strādā dažādu tautību Latvijas pilsoņi. Tāpat kā šeit – tautu naids ir tikai politisks jēdziens. Taču pirms referenduma notikusi slepena operācija: braucienam uz tuvāko pilsētu, kur iespējams pildīt savu pilsoņa pienākumu, noorganizēti veseli trīs autobusi. Autobusi pilni, darbs godam padarīts, taču viss noticis tā, lai tie, kas varētu balsot PAR, par autobusiem un kopā braukšanu neko neuzzina. Iestudēts un realizēts tīri un precīzi, kustība gluži kā ultraskaņa sasaukusi tikai tos, kam to jādzird. Var atkal droši strādāt plecu pie pleca.

Vēlēšanu iecirknis Īrijā. Latvieši braukuši labu gabalu, bet tur, kā jau zināms, rindas garu garās. Tomēr valda arī izpratne – ģimenes ar maziem bērniem laiž bez rindas. Mūsu stāsta varoņiem uz trim vai četrām ģimenēm tikai viens bērns. Ko dara atjautīgais latvietis? Aiziet viena ģimene, tad bērnu pārģērbj, un nākamie atkal tiek bez rindas, un tā vēl pāris reizes. Latviešu valoda ir nosargāta, turklāt saudzējot nervus un veselību un izkopjot to attapību, par kuru tik daudz runāts latviešu tautas pasakās.

Tas viss DANCEPUNKC prātā liecina par nācijas dzīvīgumu un kustīgumu. Muguras taisnākas, balsis skaidrākas, spēja plānot un organizēt tā, lai tiem, kam nevajag redzēt, neredz, tāda kā Baltijas ceļā, Turklāt nākamreiz (tpu, tpu, tpu referenduma tēmas sakarā) gan jau katra ģimene sarūpēs līdzi mazu bezrindas tikšanas garantu. Ja vien viss laiks nepaies mēģinot izskaitļot, kas bija tie pieci, kas manā latviskajā ciemā ievilka krustu pie PAR.