Baiba Ķestere
Tuvojošos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus noslēgs grandiozs koncerts Mežparka lielajā estrādē jeb Sidraba birzī. Koncertu “Kopā augšup” veido mākslinieciskā komanda1, kas apvieno vairākus latviešu nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju virzienus – korus, pūtēju orķestrus un latviešu skatuvisko tautas deju. Koncertā piedalīsies visu paaudžu latviešu skatuviskās tautas dejas dejotāji – labākie bērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi2.
Koncerta “Kopā augšup” deju virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne stāsta, ka pēc diviem gadiem, kas pavadīti pandēmijā, pēc Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas gaidīti, pārcelti un visbeidzot realizēti attālinātā formātā (Zoom ierakstos, televīzijas tiešraidēs un video koncertos – aut.), šis koncerts iegūst lielāku nozīmi un koncerta ideja spēcīgi simbolizē vēlmi BŪT KOPĀ. “Dziesmu un deju svētki notiks, tikai mums visiem esot kopā, ejot vienotā solī uz kopīgu mērķi,” saka Iveta Pētersone-Lazdāne.
“Šajos svētkos noslēguma koncerts tiek veidots atšķirīgi, kopā strādājot svētku lielāko nozaru – koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru – izvirzītajiem profesionāļiem,” atzīmē I. Pētersone-Lazdāne. Runājot par dejotājiem, viņa stāsta, ka šoreiz koncertā ir iekļauts vairāk deju, nekā ierasts līdz šim, un tās iedalāmas trijās daļās.
Ir dejas, kuras ierosināja koru nozare. Horeogrāfijas, kas jau sākotnēji radītas dejotājiem kopā ar kora dziedājumu – “Sasala jūrīna” (hor. Jānis Purviņš), “Ik rudeni valodiņa” (hor. Gunta Skuja), “Aiz Daugavas vara dārzs” (hor. Agris Daņiļēvičs).
Koncertā iekļautas dejas, kas ir latviešu skatuviskās tautas dejas nozares veltījums Dziesmu un deju svētku 150. gadskārtai. Ar “Es izjāju prūšu zemi” (hor. Jānis Ērglis) sagaidāms spēcīgs vīru iznāciens. “Vēlos izcelt deju “Es mācēju danci vest” (hor. Uldis Žagata), kuru varētu dēvēt par dejotāju himnu. Dziesmu un deju svētku kopiena pastāv, pateicoties paaudžu pēctecībai. Šajā numurā apvienosies visas paaudzes – kā dejotāji, tā dziedātāji un mūziķi. Jau šobrīd zinu, ka Sidraba birzī kopā būs pat dažu dzimtu trīs paaudzes, blakus vecvecākiem dejos un dziedās viņu bērni un mazbērni. Manuprāt, šādi mirkļi ir īpaši saviļņojoši un parāda svētku patieso būtību un ilgtspēju,” stāsta I. Pētersone-Lazdāne. Noteikti par vienu no koncerta kulminācijām kļūs arī “Manai dzimtenei” (hor. Alfrēds Spura), kas vienaldzīgu nespēj atstāt nevienu izpildītāju vai skatītāju.
Koncertā neiztikt arī bez jaunrades. Mākslinieciskās darba grupas uzdevums ir bijis svētku noslēguma koncertā pulcēt kopā visus svētku dalībniekus, atzīmējot Dziesmu un deju svētku 150 gadus. Līdzīgi kā svētku vēsturē, kad no tradicionālā dziedājuma izveidojās kori, kuri sāka svinēt savus dziedāšanas svētkus, un desmit svētkus vēlāk tiem pievienojās arī dejotāji. “Mēs vēlējāmies lepoties arī ar Latvijas daudzveidību, akcentēt katra novada bagātību gan dialektā, mūzikā, instrumentos, gan soļos, temperamentā un arī tautastērpā. Šajā daļā ir īpaši šim koncertam veidota novadu svīta, kas tapusi ciešā folkloras, pūtēju orķestru un skatuviskās tautas dejas nozaru sadarbībā. Ik novadu ieskandinās tradicionālais dziedājums, tad tas tiks bagātināts ar konkrētajam novadam raksturīgu mūzikas instrumentu, kura skaņās pulcēsies arī pūtēji un dejotāji.” Šīs dejas tiks izpildītas pūtēju orķestru pavadījumā. I. Pētersone-Lazdāne stāsta, ka darba procesā ir izveidojusies novadu svīta ar sešiem lieliem numuriem. Un deju svītas finālā tiks izdejota deja “Skaista mana tēvu zeme” (hor. Dagmāra Bārbale), kuras laikā Sidraba birzī beidzot būs sapulcējušies visi koncerta dalībnieki. Novadu svītas mūzikas apdares pūtēju orķestrim veidojis Austris Sergejs Universs, bet horeogrāfijas radījušas Dace Adviljone (Vidzeme), Lilija Lipora (Latgale), Baiba Rasma Šteina (Sēlija), Dagmāra Bārbale (Zemgale) un Taiga Ludborža (Kurzeme).
Jautāta par deju virsvadītājiem noslēguma koncertā, Iveta Pētersone-Lazdāne atklāj, ka tie izvēlēti ļoti rūpīgi un pārdomāti, sadarbojoties ar deju nozares padomi. Lielākoties svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” virsvadītāju godā ir programmā iekļauto deju autori. Horeogrāfijām, kuru autori jau ir aizsaulē, izvēlēti profesionāļi, kuri vairākkārt bijuši svētku virsvadītāji – tādējādi tiek godināta gan Deju svētku tradīcija, gan tās kopēji. Par virsvadītājiem I. Pētersone-Lazdāne stāsta: “No līdz šim notikušajiem 16 Vispārējiem Deju svētkiem Ingrīda Edīte Saulīte ir bijusi virsvadītāja deviņos svētkos, piecos svētkos virsvadītāja godā ir bijuši Jānis Ērglis, Ilze Mažāne, Jānis Purviņš un Gunta Skuja, četros Zanda Mūrniece, trīs Taiga Ludborža, divos Baiba Rasma Šteina un Iveta Pētersone-Lazdāne, vienos Dagmāra Bārbale, un šajos svētkos pirmo reizi virsvadītājas godā būs Dace Adviljone. Manuprāt, svētku virsvadītāju izvēlē arī pārskatāmi iezīmēta paaudžu pēctecība, jo tikai šādi, visi kopā strādājot, mācāmies cits no cita un nododam savas prasmes nākamajām paaudzēm.”
Šie svētki būs savā ziņā unikāli, jo tie pirmo reizi norisināsies jaunuzceltajā estrādē – Sidraba birzī. Stāstot par sajūtām, ko vēlētos sasniegt svētku noslēguma koncertā, Iveta Pētersone-Lazdāne saka: “Sidraba birzs autoru – Mailīšu ģimenes – iecere bija radīt mūsu gara svētvietu, kur pulcēties tautai. Apskatot Sidraba birzi, redzam, ka tā ir apļa formā: tajā tiešām ir iespējams visiem “saslēgties” vienotā lokā – gan svētku dalībniekiem, gan skatītājiem. Novēlu, lai ikviens klātesošais svētku izskaņā justos bagātināts, pacilāts, apgarots. Lai pēc Dziesmu un deju svētkiem katrs varam teikt, ka šī kopā būšana ir LAIMĪGĀ ZEME, ideālā Latvija, kurā cilvēki top gaišāki, smaidīgāki, atvērtāki un laimīgāki, un mēs tajā noteikti vēlamies atgriezties atkal, atkal un atkal – vienmēr!”
1 – “Kopā augšup” mākslinieciskā darba grupa: vadītājs Romāns Vanags, diriģentes Agita Rimšēviča un Aira Birziņa, pūtēju orķestru diriģents Guntis Kumačevs, horeogrāfe un deju virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, režisors Reinis Suhanovs un scenogrāfs Austris Mailītis.
2 – Noslēguma koncertā piedalīsies dejotāji no dažādām skatuviskās latviešu tautas dejas kvalitātes grupām – 18 A grupas (jauniešu) kolektīvu, 33 D grupas (vidējās paaudzes) kolektīvi, 33 F grupas (senioru) kolektīvi un 16 bērnu (3.–4. klašu) deju kolektīvu.
Foto no Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva (F64)