Gunta Bāliņa*

Balets – tā ir skaistuma un grācijas māksla. Aurora, Odeta, Žizele, princis Zigfrīds, Dezirē, aplausi, panākumi, ziedi, mūzika, žilbinošās skatuves ugunis – tas viss aizrauj un valdzina. Daudzās jaunās sirdīs dzimst vēlēšanās nokļūt šajā pasakainajā un daudzkrāsainajā dejas pasaulē. Dejotāja profesija ir grūta profesija. Jauno baletdejotāju audzināšanas pamatā ir nopietns, sistemātisks daudzu gadu darbs. Treniņi katru dienu prasa lielu izturību, disciplinētību, paškontroli, gribu, neatlaidību un lielu mīlestību pret izvēlēto profesiju. Rīgas Baleta skolas audzēkņi ir strādājuši daudz, par ko varēja pārliecināties jauno, diplomēto baletdejotāju un pirmā laikmetīgās dejas izglītības programmas audzēkņu izlaiduma koncertā 15. maija vakarā Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) Lielajā zālē. 

Šogad, 2023. gadā, Rīgas Baleta skolas klasiskās dejas izglītības programmu absolvēja pedagogu Ludmilas Vikanovas un Mariana Butkēviča audzēkņi: Adelīna Balode, Milana Smirnova, Darja Ļisoveca, Lada Vahatova, Polina Demidoviča, Eva Dimčoglo, Milana Aļeksejeva, Sergejs Martincevs, Jēkabs Murāns. Šogad pirmo izlaidumu piedzīvoja arī laikmetīgās dejas izglītības programmas pedagogu Rūtas Pūces un Dmitrija Gaitjukeviča audzēkņi: Ance Tjarve, Evelīna Monta Roze, Terēze Zabarovska, Betija Neļķe, Kate Kaparkalēja, Maria Popova, Simona Prohorenko. 

Izlaiduma koncertam Rīgas Baleta skolas pedagogi bija sagatavojuši plašu, daudzveidīgu, interesantu programmu. Bija iespēja skatīt gan fragmentus un dejas no klasiskā baleta izrādēm, gan laikmetīgās dejas iestudējumus, gan horeogrāfiskas kompozīcijas, kuras iestudētas speciāli audzēkņu koncertam. 

Kā tad veicies klasiskās un laikmetīgās dejas programmu audzēkņiem MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skolas izlaiduma koncertā?

“Klasika. Tā ir ābeces patiesība, ka jebkuram absolventam, šādu akadēmiskās ievirzes skolu beidzot (un, starp citu, arī jebkuram baletskolas vecāko klašu audzēknim!), jāparāda prasme nevainojami pārvaldīt to klasiskās dejas minimumu, kas smalki aprakstīts skolas programmās. Augstāk un spožāk «palēkties» ieteicams tikai tam, kas to patiesi spēj. Tāpēc dažu labu reizi liels pas de deux skaits zemā kvalitātē atstāj provinces baletpulciņa pašdarbniecisku iespaidu. Priekšnesumu atbilstība dejotājiem un otrādi bez ekstravagantiem izlēcieniem, lūdzu!” (E. Tivums)

Klasiskās dejas izglītības programmas izlaiduma klases pedagogi Ludmila Vikanova un Marians Butkēvičš bija ieguldījuši lielu darbu audzēkņu tehnikas un klasiskās manieres izkopšanā. Skanot L. Minkusa mūzikai, uz skatuves fragmentu no “Sapņa skata” liegā dejas solī uzsāka jaunāko un vecāko klašu audzēknes. “Dons Kihots” ir ne tikai parādes balets un skaisti dejas svētki skatītājiem, bet arī pārbaudes slieksnis jaunajām dejotājām ceļā uz primabalerīnas un pirmās solistes pozīcijām. Šoreiz solo lomas uzticētas izlaiduma klases audzēknēm Milanai Aļeksejevai (Driādu pavēniece) un Darjai Ļisovecai (Kitrija). Diemžēl tehniski sarežģītajā horeogrāfijā abām audzēknēm vēl jūtama zināma nedrošība, savukārt Milanai Smirnovai (Amoriņš) loma pa spēkam – viegla, tehniska, rotaļīga. Pārliecinošas bija jaunāko klašu audzēknes, kuras sapņa skatā dejo mazos amoriņus.

Klasiskā baleta variācijas, sarežģītie pas de deux no klasiskā baleta zelta fonda liecināja par pedagogu rūpīgu darbu, saglabājot un nododot to tālāk nākamajām paaudzēm.

“1930. gada janvārī, kad uz Briseles Daiļo mākslu pils skatuves un Antverpenes teātrī solistu grupa sniedza baleta koncertus, kuru 14 numuru vidū bija arī Jāņa Mediņa “Latviešu deja” un Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”. Pēdējo dejoja Helēna Tangijeva-Birzniece. Vēlāk valsi Mirdzai Griķei Parīzē palīdzēja pārsacerēt pasaulslavenā Olga Preobraženska, un vēl pēc gadiem trīsdesmit Tangijeva Dārziņa sapņus ģeniāli ieraudzīja sieviešu kordebaletā ar solistu pāri vidū. Tādā izskatā “Melanholiskais valsis” nonācis līdz mūsu dienām, nodejots Itālijā, Šveicē, Meksikā.”¹

Latviešu baleta zelta fondā iekļautajā E. Dārziņa “Melanholiskajā valsī” (H. Tangijevas-Birznieces hor.) L. Vikanovas un V. Vikanova iestudējumā redzējām izlaiduma kursa audzēkni Ladu Vahatovu, LNOB baleta mākslinieku Andžeju Signarski un 4. un 5. klašu audzēknes. 

F. Šopēna “Mazurkā “ (H. Tangijevas-Birznieces hor. ) L. Vikanovas iestudējumā, kuru dejoja izlaiduma kursa audzēkņi Eva Dimčoglo un Sergejs Martincevs, varēja sajust H. Tangijevas-Birznieces klasisko formu skaistumu un graciozitāti.

Viegla, izteiksmīga bija Ladas Vahatovas izpildītā Verdzenes variācija no Ā. Š. Adāna baleta “Korsārs”.  

L. Delība Variācijā no “Baleta svītas” (H. Martinesa hor.) L. Vikanovas iestudējumā izlaiduma kursa audzēkne Milana Aļeksejeva apliecināja labi apgūtās profesionālās iemaņas.

F. Burhmillera pas d’action no baleta “Žizele” bija vērojams precīzs, saskaņots dejojums izlaiduma kursa audzēknei Darjai Ļisovecai un LNOB baleta solistam Kristapam Jaunžeikaram. Patīkamu iespaidu atstāja arī pirmā kursa audzēknes Māra Marija Markus, Elīza Mustapa, 5. klases audzēknes Annija Jevgrafova, Nika Judinceva, kuras teicami tika gala ar sarežģīto Ž. Perro, Ž. Koralli horeogrāfisko partitūru.

Viens no koncerta skaistākajiem sniegumiem bija Ž. Šneichofera pas de deux no baleta “Silfīda” (M. Petipā horeogrāfija pēc F. Taljoni), kuru izpildīja izlaiduma kursa audzēkne Milana Smirnova un LNOB baleta solists Aleksandrs Osadčijs. Īpaši atzīmējams Milanas Smirnovas ēteriskais vieglums. Viņai sniegumā bija redzama teicama kustību tehnika, apgarotība un izteiksmīgums.

Izcilu, saviļņojošu emocionālo atmosfēru spējaradīt 5. klases audzēkne Mariella Pūpola un LNOB baleta mākslinieks Finians Patriks Heptings P. Doila “Pavasara pas de deux” I. Vlasenko horeogrāfijā.

Pedagogu R. Kaupužas un D. Mancevičas iestudējums Č. Punji Freskās no baleta “Zirdziņš kuprainītis“ 5. klašu audzēknēm Anabellai Miai Austvikai, Annijai Jevgrafovai, Nikai Judincevai, Mariellai Pūpolai pārliecināja ar artistisku smalkumu, muzikalitāti un maksimālu audzēkņu spēju atraisīšanu.

Gamzati monologā no L. Minkusa baleta “Bajadēra”, aizkustinoši ļaujoties mūzikas mazliet sentimentālajai noskaņai, iejutās otrā kursa audzēkne Aleksandra Treimane, R. Harlapas iestudējumā.

 Otrā kursa audzēkne Gundega Reinika R. Drigo pas de deux no baleta “Arlekināde” valdzināja ar plašu, vieglu soli, labām dotībām, vieglu, graciozu dejojumu, bet Emīls Jānis Ungurs – ar kustību izjūtu un izteiksmību, ļaujot piedot dažas tehniskas kustību nepilnības.

Blakus liriski romantiskajām deju kompozīcijām koncertā vērojām arī vienīgo spraigo, krāsām piesātināto raksturdeju “Īsts fandango” I. Vlasenko horeogrāfijā, kuru izpildīja izlaiduma kursa audzēkņi, otrā kursa audzēkņi Emīls Jānis Ungurs, Genādijs Eisaks, pirmā kursa audzēkņi Aleksandrs Sergejevs, Mihaels Sebastians Danoss un 5. klases audzēknis Mikus Mārtiņš Ungurs. Domāju, ka šādas dejas tikai bagātina audzēkņu izpratni par dažādiem dejas stiliem. Paldies I. Vlasenko par šo priekšnesumu!

Kopš 2019./2020. mācību gada Rīgas Baleta skola īsteno jaunu profesionālās vidējās izglītības programmu “Laikmetīga deja” ar padziļinātu izpratni par laikmetīgās dejas mākslu, tās radošo, māksliniecisko, praktisko iemaņu izkopšanu, kā arī prasmēm darboties citu mākslas jomu kontekstā. Lielu ieguldījumu laikmetīgās dejas mākslas apmācībā Rīgas Baleta skolā devuši pedagogi Olga Žitluhina, Dmitrijs Gaitjukevičs, Rūta Pūce, Alise Putniņa, Sandra Lapiņa u.c. 

“Laikmetīgajā dejā nav nekādu kustības ierobežojumu, vairāk brīvība ķermenī, dejā un dzīves uzskatos. Šajā deju stilā vairs nevienu stilu neatdala, visi stili tiek veiksmīgi apvienoti vienā, nepārtraukti meklējot jaunas kustības, eksperimentējot ar ķermeni un mūziku. Katra pasniedzēja horeogrāfija ir individuāla, kā arī katra dejotāja ķermeniskā izpausme ir atšķirīga.”²

“DakhaBrakha” ir Ukrainas pasaules mūzikas kvartets, kas sevis izpildīto mūziku dēvē par “etno haosu”. Nosaukuma “DakhaBrakha” nozīme meklējama senajā jeb vecukraiņu valodā un tiek tulkota kā “ņemt – dot”. Laikmetīgās dejas programmas pirmā kursa audzēknes piedāvāja iejusties A. Novikovas horeogrāfijā “Khyma”, “Shango” un saprast, ko var dot, bet ko varbūt labāk paņemt.

Savukārt laikmetīgās dejas programmas audzēknes Inniga Gerdena un Elizabete Ļaksa iepazīstināja skatītājus ar savu horeogrāfiju “Tu esi Vanna” E. Noa “Get Out Of The Water – Poem” un A. Stota “Posers” pavadījumā.Meiteņu izpildījums bija gana emocionāls, plastisks un tehniski pārliecinošs. 

Sevis izzināšana “kas es esmu?” bija vērojama laikmetīgas dejas programmas izlaiduma kursa audzēknes Betijas Neļķes horeogrāfijā un izpildījumā “Atgriešanās pie sevis”.

Patiess emocionālais un enerģijas “sprādziens”, kas plūda no katras ceturtā un trešā kursa meitenes, bija jūtams D. Gaitjukeviča horeogrāfijā “Dzinulis” ar “The Prodigy” mūziku “We Live Forever” We’re here, it’s now, we live forever, the time has come, we live forever…

Izrauties no ikdienišķā, pacelties augstāk! Vai viņai pietiks spēka šim lidojumam pēc cerībām, ilgām, mīlestības, sapratnes? M. Rihtera “Lidojums” D. Gaitjukeviča horeogrāfijā un iestudējumā. Atbildes uz šiem dzīves filozofiskajiem jautājumiem ar fantastisku ķermeņa plastiku un izteiksmi piedāvāja izlaiduma kursa audzēkne Ance Tjarve.

Mēs kopš dzimšanas esam jutīgi pret skaņām, kuras signalizē par cilvēka vajadzībām. Mūsdienās dzīvojam trokšņa kultūrā, kas traucē pabūt patiesā, kvalitatīvā vienatnē ar sevi. Šādas izjūtas raisīja Deep Brown Noise “Troksnis” izlaiduma kursa audzēknes Terēzes Zabarovskas horeogrāfijā un izpildījumā.

Vai var būt labais bez sliktā un karstais bez aukstā? Vai diena bez nakts, bēdas bez prieka? Protams, nē. Ikviens ir daļa no otra, un ikviens ir atkarīgs no otra esamības. Būdami atsevišķi, bet tomēr kopā. “Iņ jaņ” (R. Pūces horeogrāfijā un iestudējumā), skanot N. Mūlija “Mothertongue: III. Hress”, dejoja izlaiduma kursa audzēknes Evelīna Monta Roze un Simona Prohorenko.

Viņai vienmēr kaut kas traucē! N. Simounas “Unbothered”, E. Leimanes horeogrāfija. Kas tad nav tā, kā vajag, kas traucē? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja izlaiduma kursa audzēkne Maria Popova.

Nepazust pelēkajā cilvēku pūlī, saglabāt savu patību. Varbūt patiesībā tev šķiet, ka esi svešs pats sev. A. Šnitkes “Cilvēks, kuru neviens nezināja”, D. Gaitjukeviča horeogrāfija un iestudējums. Dejoja izlaiduma kursu audzēknes.

Nobeigumā

Ar skaļiem aplausiem un “jautro reveransu” izskanēja 2023. gada Rīgas Baleta skolas klasiskās un laikmetīgās dejas programmu absolventu atskaites koncerts. Ja absolventu sniegums būtu jāvērtē kā skolā, tad vērtējums būtu – ļoti labi. 

Paaudzes ir nomainījušās. Vai mēs bijām labāki? Spēcīgāki? Diez vai. Katram laikam savs skaistums, sava taisnība. Tikai pašaizliedzīgs darbs vainagojas panākumiem. Šodien pirmie soļi treniņu zālē, bet jau drīz vien izturīgākie un talantīgākie iekļausies pašmāju vai citu valstu baleta trupās, papildinās laikmetīgās dejas dejotāju un horeogrāfu saimi. Tālāk — viss pašu rokās!

Foto autors: Artis Dzelzkalns

*Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Dr. paed., Mg. art., digitālās Nacionālās enciklopēdijas redakcijas locekle, horeogrāfe, pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja. Vairāku desmitu publikāciju un zinātnisko monogrāfiju autore, bijusi LR Kultūras ministrijas konsultatīvās Dejas padomes priekšsēdētāja un Latvijas Nacionālās kultūras padomes locekle, Valsts izglītības satura centra Mūsdienu dejas padomes locekle.

Atsauces

• Tivums, E. Melanholiskais valsis pasaules ceļos. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 1, 2002, 3. janv.
• Laikmetīgā deja. https://lv.wikipedia.org/wiki/Laikmet%C4%ABg%C4%81_deja