Sīvā konkurencē pēc rūpīga ārvalstu ekspertu izvērtējuma izraudzīti dejas mākslinieki un darbi, kuri pārstāvēs Latviju trešajā Baltijas Dejas platformā. Vērienīgais un būtiskais starptautiskais dejas notikums risināsies 2024. gada ziemā, no 9. līdz 11. februārim, un šoreiz gods un atbildība to uzņemt uzticēta Rīgai.

Baltijas Dejas platforma ir trīs Baltijas valstu kopīgi kūrēts notikums, kura mērķis ir iepazīstināt ar aktualitātēm Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dejas mākslā, īpaši fokusējoties uz Baltijas dejas redzamību starptautiskā arēnā. Dejas profesionāļiem būs iespēja satikt dejas mākslas ekspertus un pārstāvjus no visas pasaules. Pirmo reizi Baltijas Dejas platforma norisinājās Viļņā Lietuvā 2019. gadā, otro reizi – 2022. gadā Tallinā Igaunijā, un nu kārta Rīgai. Plašāka informācija un reģistrācija Baltijas Dejas platformai tiks publicēta tuvākajā laikā www.balticdance.org  mājaslapā.

Starptautiskā atlase

Dalībai platformā tika saņemti 77 pieteikumi no Baltijas valstu dejas māksliniekiem, viņiem piesakoties divās kategorijās: dejas izrāde un īsformāta esošu vai topošu darbu prezentācijas. Vasaras sākumā starptautiska žūrija piecu ekspertu sastāvā izvēlējās trīs dejas izrādes un piecas prezentācijas no katras Baltijas valsts. Žūrijā darbojās dejas mākslas profesionāļi un kuratori: Jūlija Asperska (Julia Asperska, Polija) – asociētā kuratore dejas tirgū “Internationale Tanzmesse NRW” Diseldorfā Vācijā; Pedru Barreiru (Pedro Barreiro, Portugāle) – mākslinieks, festivāla “Portuguese Platform for Performing Arts” mākslinieciskais vadītājs; Johanna Ikola (Johanna Ikola, Somija) – horeogrāfe, dejotāja, laikmetīgās dejas festivāla “Full Moon Dance” mākslinieciskā vadītāja; Bušs Hārtshorns (Bush Hartshorn, Apvienotā Karaliste) – dramaturgs, izrāžu programmu veidotājs un festivālu mākslinieciskais vadītājs; Gergejs Tallo (Gergely Talló, Ungārija) – kurators un producents, Ungārijas laikmetīgās dejas organizācijas “Workshop Foundation” direktors.

Izvērtējot pieteiktos darbus, žūrija guva ieskatu Baltijas laikmetīgās dejas ainā, tās dažādībā un ir pateicīga par šo iespēju un mākslinieku drosmi. Diskusijās žūrijas pārstāvji izcēla Baltijas dejas daudzveidību, akcentējot gan konceptuāli spēcīgus darbus par aktuālām tēmām, gan tehniskās izpildījuma kvalitātes, veiksmīgu darbu ar telpu un laiku, darbu ar kopienām un grupas horeogrāfiju spēku. Žūrija uzsvēra arī to, cik būtiski, piesakot idejas īsajām prezentācijām, ir uzzināt vairāk par pašu mākslinieku, par to, kāpēc autors deg par savu ideju. 

Latviju Baltijas Dejas platformā 2024. gadā pārstāvēs horeogrāfes Līgas Ūbeles kustību lekcija “Bez nosaukuma”, Krišjāņa Santa and Ērika Ēriksona darbs “Vērpete” un darbs, ko veidojuši Jette Loona Hermanis, Anna Ansone, Krišjānis Elviks, Sofija Frančeska Putniņa, Martina Gofmane – “FrostBite”.

Iespēju iepazīstināt ar saviem darbiem un idejām ieguvuši arī  apvienība “IevaKrish”, apvienība “SIXT”, Jana Jacuka, Sintija Žīgure un Ramona Galkina. 

Igauniju trešajā Baltijas Dejas platformā pārstāvēs Neti Nūganenas (Netti Nüganen) izrāde “The Myth: last day”, Sveta Grigorjeva ar izrādi “Dances to Dream, Res(is)t and Sleep to”, kā arī Sigrida Savi (Sigrid Savi) un Hanna Kritena Tangso (Hanna Kritten Tangsoo) no Kanuti Gildi SAAL ar izrādi “Cowbody. Oh wow, it’s you!”.

Īsajās prezentācijās vārds tiks dots Lisi Hintai un Marijai Ladopoulosai (Liisi Hint & Maria Ladopoulos), apvienībai “BET project”, Johanam Rozenbergam (Johhan Rosenberg), Valērijai Janučkevičai (Valeria Januškevitš), apvienībai “Unholy Trinity”.

No Lietuvas uz Rīgu dosies Dovids Strimaitis (Dovydas Strimaitis) no apvienībām “Still waiting” (Francija) un “BE Company” (Lietuva) ar izrādi “A Duet”, Lukass Karvelis (Lukas Karvelis) no “BE Company” ar izrādi “Yet Another Day in Paradise” un Grete Šmitaite (Grėtė Šmitaitė) ar izrādi “Cracks”. Īsformāta prezentāciju sesijās piedalīsies Dejas teātris “Dansema Dance Theater”, apvienība “BE Company”, Liza Baliasnaja (Liza Baliasnaja), Julijons Urbons (Julijonas Urbonas), dejas teātris “Low Air Theatre”.

Baltijas Dejas platformu organizē Latvijas Dejas informācijas centrs, Lietuvas Dejas informācijas centrs, Igaunijas Teātra un laikmetīgās dejas platforma “Sõltumatu Tantsu Lava”.

Partneri un atbalstītāji: Baltijas Kultūras fonds, Kultūras ministrija. 

Titulfoto no Baltijas Dejas platformas arhīva.