Beāte Svarinska

Pandēmija ieviesusi ievērojamas izmaiņas amatierkolektīvu darbībā, kas tiešā veidā ietekmē skatuviskās tautas dejas nozari. 2020. gada nestās pārmaiņas un ierobežojumi turpinājās arī visu 2021. gadu – regulāri nācās pielāgoties noteikumu maiņām, kas regulēja amatierkolektīvu darbību un mēģinājumu procesu. 2021. gadā nozare piedzīvoja ļoti plašu darbības amplitūdu – no vairākiem jaundarbiem un deju pirmizrādēm līdz pilnībā aizliegtiem klātienes mēģinājumiem un sadraudzības koncertiem.

Skatuviskās tautas dejas pārstāvji šo laiku pavadījuši atšķirīgi. Daļa kolektīvu darbību iepauzējuši un gaida, kad beigsies pandēmija un ierobežojumi, ļaujot atgriezties ierastajā ritmā. Šī izvēle ir saprotama, jo ne visi spēj dzīvot pārliecībā, ka kolektīvu darbība attālinātā režīmā ļaus saglabāt tautas dejas tradīciju un šobrīd tik ļoti trūkstošo kopābūšanu. Tomēr kolektīvu izvēle paņemt garāku pauzi nereti noved pie dejotāju intereses zuduma un jaunu hobiju atrašanas, līdz ar to – kolektīvu izjukšanas. Ja kolektīvu iepriekš uzturēja kopības gars, piederības sajūta un mēģinājumi kā svarīgs socializēšanās aspekts, tad šī brīža pandēmijas apstākļos tas izpaliek, un dejotājiem sevī jārod arvien jauni iemesli nepamest tautas dejas.

Ar prieku jāsaka, ka ir arī otra daļa, kas negaida pandēmijas beigas, bet turpina darboties un meklēt alternatīvus veidus kopīgai kolektīvu un nozares darbībai. Tiek meklēti un rasti jauni risinājumi attālinātam mēģinājumu procesam, koncertu digitalizēšanai un jaunu mērķu izvirzīšanai. Liels paldies visiem tiem dejotājiem, kas meklē un atrod sevī motivāciju un iedvesmu iet un darīt. Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe Dagmāra Bārbale uzsver: “Es savā darbībā esmu pārliecinājusies, ka ir mainījusies dejotāju uztvere un, ja tā var teikt, vērtību skala. Pirms pandēmijas amatiermākslas kolektīviem aktīvajā sezonā bija līdz pat četriem koncertiem mēnesī, skates reizi sezonā, jaunrades konkursi un citas aktivitātes. To bija tik daudz, ka īstu gandarījumu spējām sajust vien pēc augstiem skatēs iegūtiem rezultātiem vai lieliem koncertuzvedumiem (iespējams, nedaudz pārspīlēju). Tagad svētku sajūtu rada katrs mēģinājums, kopības garu un spēku jūtam pat tad, kad 60 dalībnieku liels ansamblis ir sadalīts 20 cilvēku lielās mēģinājumu grupās.” (Beāte Svarinska “Deju zīmējumi uz ekrāna. Intervija ar multimediālās izrādes “Latvju zīmēs rotāties” autoriem”, “Dance.lv” žurnāls, interviju iespējams lasīt ŠEIT).

Skatuviskās tautas dejas nozarei aizvadītais gads bija īsts izaicinājumu laiks, un neviens nezina, kā tā izskatīsies pēcpandēmijas apstākļos. Tā vietā, lai zīmētu nākotni, “Dance.lv” dod iespēju atskatīties uz nozares aktualitātēm aizvadītajā gadā, izceļot dejotāju un horeogrāfu spēju pielāgoties jaunajai realitātei. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies,” un, iespējams, tieši šis pārmaiņu laiks mums katram parāda to, uz ko mēs patiesībā esam spējīgi.

Gada sākumā dejošana aizvien notiek attālināti vai nenotiek vispār. Gan mēģinājumu, gan koncertu ziņā janvāris ir kluss mēnesis. Gandrīz visos deju kolektīvos, ansambļos un deju skolās nodarbības notiek tiešsaistē ar video palīdzību, kas ievērojami samazina ieinteresēto dejotāju skaitu. Kolektīvos jūtama dejotāju neizpratne par ieilgušo situāciju, kas liedz tikties klātienē. Visgrūtākie brīži ir tie, kad, tikko visi spējuši pielāgoties noteikumiem, jāgaida jau jauni valdības rīkojumi. Ar milzīgo neziņu par to, kādi ierobežojumi paliks spēkā un kādus mīkstinās, jāsastopas katru mēnesi. Tas neļauj sistemātiski plānot mēģinājumu procesu, kvalitatīvi sagatavot jaunu repertuāru un ar skaidru mērķi gatavoties skatēm – jo gluži vienkārši neviens nezina, vai pēdējā brīdī visu neatcels. Šajā laikā, kad mākslinieciskajiem kolektīviem nav iespējas darboties klātienē, Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina kolektīvu vadītājus būt radošiem un izmantot gan pašu veidotos, gan tīmekļa vietnē pieejamos digitālos resursus. Kolektīvu vadītāji tiek iedrošināti strādāt citādāk – sūtīt dejotājiem iesildīšanās vingrinājumus un deju kombinācijas. Galvenais ir saņemt atgriezenisko saiti no dalībniekiem un dot vērtējumu, lai veidojas abpusēja komunikācija. Prieka stariņš janvārī ir Dejas balvas nominantu, tostarp – skatuviskās tautas dejas pārstāvju, paziņošana. Liels gods visai tautas dejas nozarei ir pedagoģes, horeogrāfes un Deju svētku virsvadītājas Ingrīdas Saulītes izvirzīšana Mūža balvai līdztekus baleta meistaram Haraldam Ritenbergam.

Februārī un martā situācija nav daudz mainījusies, deju kolektīvi joprojām darbojas attālinātā režīmā. Sāk runāt par pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanu un atļauju amatierkolektīviem atsākt mēģinājumus, bet situācija tik strauji nemainās. Lai gan deju ansambļi joprojām ir spiesti darboties neklātienē, sāk parādīties radošas kolektīvu iniciatīvas sociālajos tīklos. Dejotāji dalās ar dažādu koncertu fragmentiem un savām sajūtām par kopā piedzīvoto pirms pandēmijas. Tautas deju ansamblis “Lielupe” ikgadējo koncertu “Mēs mīlam dejā” organizē attālināti, kas ir pirmais šāda veida koncerts 2021. gadā. Koncertā ar priekšnesumiem video formātā uzstājās ne vien jelgavnieki, bet arī ansambļi no Rīgas. Organizatori izmantoja radošu pieeju – katrs kolektīvs sagatavošanās posmā izlozēja desmitgadi, sākot no 20. gadsimta 20. gadiem, kas bija jāņem vērā, veidojot priekšnesumu. Koncerts bija vērojams TDA “Lielupe” Facebook lapā. Pēc dažām nedēļām, 27. februārī, TDA “Kalve”  Facebook lapā pirmizrādi piedzīvo ikgadējais koncerts “Polka pilī”, kurā ar video priekšnesumiem uzstājas deviņi kolektīvi. Tāpat deju ansambļi sāk veidot video projektus, kas aktivizē nozari, piemēram, deju skolas “Dzirnas” audzēkņi izveido video “Četras stihijas”.

Martā top vēl viens virtuāls koncerts, kas tradicionāli katru gadu noticis klātienē – “Sadancis 2021”, kura ietvaros šogad Talsu, Dundagas un Mērsraga novadu dejotāju saime sarūpējusi neaizmirstamu koncertu “Neierasts laiks – citāda deja”. Dejotāji aicina šo koncertu baudīt kā dzīvesprieka apliecinājumu, kā aizraušanos, kā mīlestību.

Aprīlī notikumi valstī sāk mainīties uz labu. No 7. aprīļa amatiermākslas kolektīviem ļauts pulcēties nodarbībās ārtelpās grupās līdz desmit personām. Tomēr drīz viena top skaidrs, ka skatuviskās tautas dejas dejotājiem tas ir tikai formāls uzlabojums, jo mēģinājuma laikā ārtelpās jāievēro fiziska distance. Horeogrāfs un pedagogs Uldis Šteins pauda viedokli: “Dejotājiem šie noteikumi neko nenozīmē, jo, kā var dejot, ievērojot trīs metru distanci?! Latviešiem dejas ir pāros.” (“Koru un deju kolektīvi pakāpeniski atsāk mēģinājumus”, ziņu aģentūra “Leta”, raksts lasāms ŠEIT).  Jaunie noteikumi ļauj tik vien, kā kolektīvus iedalīt grupās un rīkot sporta treniņus, kuros dejotāji izstājas “šahā” un kustas katrs par sevi. Šajā laikā, kad mēģinājumu process pilnā sparā vēl nevar notikt, sākušās aktīvas sarunas par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas pārcelti no 2020. gada. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šī brīža epidemioloģiskā situācija neļaus rīkot svētkus to ierastajā formātā. Interneta vidē noris asas diskusijas par iespējamiem variantiem, tostarp dejotāju Covid-19 testēšanu katru dienu svētku un mēģinājumu laikā, kas daudziem liekas absurdi. Tiek piedāvāti arī tādi varianti, kā iztikt bez vienas konkrētas tradicionālās svētku nedēļas, bet vienlīdz nozīmīgus svētku pasākumus rīkot gan Rīgā, gan visā valstī. Pie viena kopsaucēja nozare nenonāk, bet ir skaidrs, ka vēlreiz svētkus nepārcels. Radošās komandas sola svētku pārcelšanas gadījumā nolikt  pilnvaras un neturpināt darbu. Turklāt nākamajā mācību gadā jāsāk gatavoties jau jaunam – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku – ciklam ar noslēgumu 2025. gadā.

Aprīlim noslēdzoties, 29. datumā notiek Dejas balvas ceremonija, kas vērojama tiešsaistē. Vairākas nominācijas iegūst arī skatuviskās tautas dejas pārstāvji. Kategorijā “Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums” balvu iegūst uzvedums “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim” (horeogrāfi – Lilija Lipora un Ilmārs Dreļs, producents – biedrība “Daiļrade”). Kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” balvu iegūst Jānis Ērglis par izcilu horeogrāfa, pedagoga, organizatora darbu latviešu skatuviskajā dejā Latvijā un pasaulē. “Dance.lv” žurnāls pasniedz arī savas specbalvas “Dancepunkc”, un vienu no tām iegūst skatuviskās tautas dejas horeogrāfe Dagmāra Bārbale. Lai arī 2019.–2020. gada periods ir bijis ierobežots, Dejas balva pierāda, ka skatuviskā tautas deja turpina radīt un rādīt jaundarbus un horeogrāfiski augstvērtīgus darbus, kurus novērtē kā nozares pārstāvji, tā Dejas balvas žūrija.

Pa logu vērojams saulains pavasaris, dejotāju mēģinājumi joprojām notiek ārā, un turpinās spraigas diskusijas par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem – ir pienācis maijs. Horeogrāfe Dagmāra Bārbale kopā ar citiem radošās komandas pārstāvjiem uzsāk deju svētku materiāla filmēšanu Zoomā. Valsts prezidentam Egilam Levitam un Kultūras ministrijai tiek nosūtīta māksliniecisko norišu pārstāvju atklāta vēstule par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi un e-svētku risinājumu. Neskaitāmi deju ansambļi Latvijā iedejo video, kuri sociālajos tīklos publicēti ar tēmturi #svinetsauli, kas iespējams pārtaps deju svētku fināla dejā. Vakcinētajām un Covid-19 izslimojušām personām no 18. maija ir atviegloti drošības pasākumi amatiermākslas kolektīvos – mēģinājumos līdz 20 personām var nenēsāt maskas un neieturēt divu metru distanci. Dejas balvas ietvaros tiek publicēta diskusija “Kas ir skatuviskā tautas deja 2021. gadā?”, kurā piedalās jomas horeogrāfi, pedagogi un dejas pētnieki (diskusija pieejama ŠEIT). Tuvojas vasara, Covid-19 atkāpjas, un skatuviskās tautas dejas nozare ir cerību pilna.

Skolēni gatavojas virtuālajiem dziesmu un deju svētkiem. “Nenoliegšu, ka deju svētki ir ļoti būtisks arguments, kāpēc vispār dejoju. Ticu, ka šis fenomens kalpo par dejošanas iemeslu arī citiem jauniešiem. Deju svētki ir ļoti labs veids, kā sasirgt ar dejošanas tradīciju un mēģināt to izkopt. Būtībā tā ir iespēja atcerēties, ko nozīmē būt latvietim, vienam no visiem, un arīdzan – ko nozīmē būt visiem”, viedokli pauž kādreizējais svētku dejotājs Krišs Grunte (recenzija “Svētki, lai atcerētos svinēt” lasāma ŠEIT).

Mēģinājumi notiek ne tikai skolēniem, kas gatavojas deju svētkiem, bet arī pārējos kolektīvos, kas pielāgojušies jaunajai ierobežojumu realitātei. Jūnijā noteikumi pieļauj, ka amatiermākslas kolektīvi drīkst pulcēties mēģinājumos pilnā sastāvā, neievērojot distancēšanos un nelietojot mutes un deguna aizsegus, ar nosacījumu, ka ikviena persona bez izņēmuma ir vai nu vakcinēta pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā izslimojusi koronavīrusa infekcijas slimību. Tas ir milzu grūdiens visai dejotāju saimei pieņemt lēmumu saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19.

Tuvojoties Jāņiem, tautas deju ansamblis “Līgo” piedāvā skatīties filmētu koncertuzvedumu “Līgo saule”. Tā ir īpaša vasaras saulgriežu mistērija Valātas pilskalnā trīs daļās – izdejojot jau iemīļotas un vēl līdz šim neredzētas Jāņa Purviņa horeogrāfijas, kā arī kopīgi izdzīvojot saules pavadīšanu un uguns rituālu (uzvedums skatāms ŠEIT). Šis darbs pierāda, ka, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus un nepieciešamos piesardzības pasākumus, dejotāji atkal var pilnvērtīgi dejot kopā un jaunos formātos turpināt skatuviskās tautas dejas tradīciju Latvijā.

Kolektīvi, kas nav iesaistīti skolēnu deju svētkos, jūlijā un augustā mēdz paņemt pauzi. Šķiet, tā notiek arī 2021. gadā, tomēr to dara ne visi. Vairāki skatuviskās tautas dejas ansambļi nevēlas laist garām iespēju kvalitatīvi vadīt mēģinājumus un pauzes vietā dejo cītīgāk nekā jebkad. Piemēram, jau minētais tautas deju ansamblis “Līgo” gatavojas izrādei “Vilkaču mantiniece” – horeogrāfa, dejas pedagoga un vairāku deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa 50 gadu jubilejas dejas izrādei, kas 28. augustā notiek Liepājas Jūrmalas parkā. Intensīvus mēģinājumus un deju nometnes aizvada arī deju ansamblis “Daiļrade”, kas gatavojas folkbaleta pirmizrādei “Cik Saules mūsos”. Tāpat arī citi kolektīvi turpina mēģinājumus un gatavojas dažādiem koncertiem, kuru uz vasaras beigām parādījies jau krietni vairāk.

Septembrī atsākas regulārā deju sezona, kolektīvos tiek uzņemti jauni dalībnieki, un turpina notikt dažādi sadraudzības koncerti. Lielākais notikums ir 4. septembrī piedzīvotā deju ansambļa “Daiļrade” pirmizrāde “Cik Saules mūsos”, kas notiek Ādažu stadionā . “Šo mītisko stāstu izdejo vairāk nekā 70 dejotāju. Skatītājiem ir iespēja piedzīvot pirmo latviešu folkbaleta viencēliena izrādi ar orģinālmūziku. Visai dejotāju kopienai tas ir vēsturisks notikums,” stāsta deju ansambļa mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. Dejas izrādi veido Latvijā labi zināmi un augsti novērtēti jomas profesionāļi: laikmetīgās un mūsdienu dejas horeogrāfi un dejotāji Liene Grava un Reinis Rešetins, virtuozais mūziķis un komponists Kārlis Auzāns, literatūrzinātniece un scenāriste Lita Silova, režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, gaismu režisors Egīls Kupčs, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, producents Jānis Kļaviņš un ”Daiļrades” mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.

Rudens pieņemas spēkā, joprojām notiek mēģinājumi un tiek rīkoti koncerti, bet oktobra otrajā pusē deju kolektīvu mēģinājumi atkal tiek atcelti epidemioloģiskās situācijas dēļ, un skatuviskā tautas deja jau kuro reizi pārceļas uz virtuālo vidi. Šoreiz nozare tiek ietekmēta ne tik daudz fiziski, cik emocionāli. Taču brīdī, kad vairums skumst par situāciju, horeogrāfe Dagmāra Bārbale jau atkal pārsteidz skatītājus. Īsi pirms mājsēdes ieviešanas, Dagmāras vadītais tautas deju ansamblis “Vektors” sadarbībā ar grupu “Tautumeitas” rada jaunu dejas videoklipu “Brosnej, puika, tū dzeršonu” (skatāms ŠEIT). Dzīvespriecīgā, emocionālā un rotaļīgā horeogrāfijā izdejots latgaliešu tautas dziesmās aprakstītais, mūžsenais un ļoti aktuālais stāsts par pareizā precinieka izvēli un mīlestību, kas prātam it nemaz nevēlas klausīt. “Tautumeitas” ir ļoti priecīgas, ka “pateicoties “Vektora” iniciatīvai, radās iespēja izveidot šo dziesmas aranžējumu un turpināt popularizēt Aulejas dziesmas arī caur deju.” Skatuviskās tautas dejas nozarei šis ir izaicinājumu laiks, tāpēc ir īpaši svarīgi, ka kolektīvi spēj uzturēt  tautas dejas tradīciju, horeogrāfi radīt jaunas horeogrāfijas, un skatītāji baudīt jaunradi video vai citos formātos.

Novembrī Latvija piedzīvo vēl vienu mājsēdi mēneša garumā, kas pilnībā liedz daudzus ikdienas procesus. Tiek atcelti vai pārcelti neskaitāmi plānotie notikumi, tostarp Vladimira Ponomorjova jubilejas koncerts “Dejas zelta graudi”, kas tiek pārcelts jau otro reizi, šoreiz – uz 2022. gada aprīli. Skatuviskās tautas dejas nozarē novembris tiek veltīts skolēnu deju svētku koncertiem, kas tika sagatavoti, kad vēl drīkstēja vadīt mēģinājumus, un tagad tiek demonstrēti LTV1, Replay.lv un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Noslēdzošais svētku notikums ir tautas deju lielkoncerts “Saule vija zelta rotu”, kurā tika izdejotas 34 dejas. Lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba “Svinēt sauli” videoklipa (skatāms ŠEIT) izveidē piedalījās 621 deju kolektīvs. Sešu minūšu emocionālā kopā būšanā un svētku izdzīvošanā tiešsaistē dejoja 12 tūkstoši dejotāju. Videoklips tika veidots, atspoguļojot šī laika realitāti – attālināto mācību procesu, nodarbības Zoomā, dejošanu vienatnē, ar distanci, tajā pašā laikā uzsverot, ka dziesmu un deju svētku tradīcija, mīlestība pret deju un gatavība pat šajos laikos dejot, radīt un būt kopā ir stiprāka par visu. 

Decembris. Mājsēde ir tikko kā beigusies, un, lai gan stingrā formātā, dejotāji var atgriezties deju zālē un horeogrāfi turpināt iesākto. 12. decembrī tautas deju ansamblis “Rotaļa” jau paspēj sarīkot sen gaidītu koncertu “Non verba” VEF Kultūras pilī. Koncerts norisinās divās daļās, kurās jaundarbi mijas ar zelta fonda horeogrāfijām. Koncerta publicitātes materiālos teikts: ““Non verba” ir daļa no latīņu valodas teiciena “darbi runā skaļāk par vārdiem”.  Arī dejā jārunā ir bez vārdiem – ar kustību, darbu un virzību uz priekšu.” Tieši “virzība uz priekšu” ir tā dabiskā vēlme, kas urda mūsu dejotājus un horeogrāfus. Paldies viņiem par jauniem mērķiem, nerimstošu motivāciju un iedvesmu, kas vainagojas ar darbiem. Decembrī parādās arvien vairāk ziņu par gaidāmo multimediālo dejas izrādi “Latvju zīmēs rotāties”, kas pirmizrādi piedzīvos 2022. gada 29. janvārī kinoteātrī “Kino Citadele” (intervija ar izrādes autoriem lasāma ŠEIT). Decembrī norisinās arī dejotāju aptauja par iecienītākajām dejām, kas būtu jāiekļauj 2023. gada dziesmu un deju svētkos, kas ir skatuviskās tautas dejas nākamā lielā tēma un notikums.

Jau 2020. gada oktobrī tapa zināms, ka konkursā „XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzveduma mākslinieciskā koncepcija” uzvarēja lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” ideja, kura radošo komandu veido mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, koncepcijas autori un režisori Madara Gruntmane un Kaspars Bērziņš, režisors-inscenētājs Kārlis Krūmiņš, scenogrāfs Didzis Jaunzems, muzikālais vadītājs Rihards Zaļupe un video māksliniece Katrīna Neiburga. Lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš uzsver: “Ir ļoti liels prieks satikt visus dzīvē, klātienē. Deja jau savā būtībā ir dzīvā enerģija, tā vispirms ir divu cilvēku satikšanās, pēc tam – kolektīvā satikšanās. Tieši tāpat arī mums, lieluzveduma radošajai komandai, bija ļoti būtiska šāda dzīvā saruna ar deju kolektīvu vadītājiem. Manuprāt, klātbūtne no emocionālā un enerģētiskā viedokļa bija nozīmīga arī pašiem kolektīvu vadītājiem. Es ticu un ceru, ka 2023. gadā mēs visi kopā tiksimies Daugavas stadionā.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsvēra – ja 2022. gada pirmajā pusē tiks konstatēts, ka kolektīviem nav iespējas kvalitatīvi sagatavot svētku repertuāru, tad līdz nākamā gada maijam jautājums tiks aktualizēts Dziesmu un deju svētku padomē, lai lemtu par iespējamu svētku pārcelšanu. Tikmēr 2021. gada Dziesmu un deju svētku padomes sēdē tās priekšsēdētājs kultūras ministrs Nauris Puntulis iezīmēja plānoto budžeta pieaugumu kultūras nozarei 2022. gadā un informēja, ka 4 miljonus eiro nākamajā gadā paredzēts piešķirt Dziesmu un deju svētku sagatavošanai un svētku tradīcijas stiprināšanai.

Šī brīža mainīgais laikmets ir vairākkārt pierādījis, ka klātienē vai attālināti, bet skatuviskās tautas dejas pamatā ir tautas deju kolektīvi un ansambļi, kas turpina savu darbību par spīti nenoteiktībai. Nozari veido visi tie dejotāji un horeogrāfi, kas šķietami pilnīgā bezizejā rod veidus, kā strādāt jaunos formātos un neļauties pasauli pārņemošajam negatīvismam. Mēs reizē esam gan pārmaiņu vidū, gan jaunu pārmaiņu priekšā, bet šis ir brīdis, kad visi kopā varam rakstīt jaunu vēsturi. Tikai mūsu spēkos ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, amatiermākslas procesa nepārtrauktību un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku procesa attīstību. Tiksimies dejā arī 2022. gadā!

Attēls: skats no Dejas balvas ceremonijas. Foto: Margarita Germane.