Anna Pierhuroviča

2020. gads ir bijis universāli traģisks un “izaicinājumiem pilns”, kas būtu lietišķs frāzējums nepieklājīgākam raksturojumam. It’s been bad, ok.

Mūsdienu deju nozares pārstāvji apzinās, ka nav vissvarīgākās profesijas pārstāvji Latvijā, bet apzinās arī to, cik svarīga ir lēmumu un ierobežojumu caurredzamība, kas nav nodrošināta kopš pirmajiem nopietnajiem ierobežojumiem saistībā ar 2020. gada 12. martā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī. Galvenokārt jautājums bijis par to, kāpēc sportisti drīkst pulcēties un turpināt savu darbu, bet interešu izglītības iestādēm un amatierkolektīviem jāapstājas, kamēr kopumā sabiedrībai netiek liegts pulcēties pasākumos, atrakciju parkos, protestos un citos pasākumos. Dejotāji stūrī nervozi pīpē un stiepj savus špagatus.

2020. gada 20. augustā dibinātā Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācija (LMHPA) 18. oktobrī iesniedza atklātu vēstuli Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un kultūras ministram Naurim Puntulim par grozījumiem normatīvajos aktos, kas ierobežo grupu nodarbību organizēšanu. Šo vēstuli parakstīja 131 persona, kas pārstāv dažādas dejas organizācijas, plus simtiem dejotāju un vecāku. Vēstules galvenais vēstījums bija par to, ka nozares darbība tiek faktiski bloķēta, kamēr pulcēšanās līdz 30 personām iekštelpās tiek atļauta, kā arī būtiski tiek ietekmēta nozares izdzīvošanas spēja, jo līdz ar darbības apturēšanu tiek bloķēti jebkādi finansiālie ieguvumi, ar ko jānosedz telpu īre un pedagogu darba samaksa. No attālināto nodarbību ieņēmumiem šos izdevumus nav iespējams segt. Papildu nozīmīgs arguments – attālinātajās nodarbībās būtiski regresē dejotāja tehnika, motivācija, koncentrēšanās spējas un pieaug traumatisms, jo dejotāja mājās nav dažādām nodarbībām atbilstoša grīdas seguma, kā arī nodarbības vadītājs nespēj pasargāt dejotāju, kurš darbojas attālināti.

Horeogrāfs un deju kolektīva vadītājs Aleksandrs Ivanovs (Alex Snickers) publiski uzdod ļoti būtisku jautājumu – “AR KO SPORTS, DEJAS, INTEREŠU IZGLĪTĪBA IR BĪSTAMĀKI PAR ŠO?” Valsts aizliedz deju un sporta nodarbības stingri kontrolētos apstākļos ar distanci un maskām, bet neaizliedz atrakciju parku darbību, kur satiekas milzīgs daudzums cilvēku no dažādām mājsaimniecībām un epidemioloģiskajiem burbuļiem, karuseļos netiek uzraudzīta masku valkāšana un distances ievērošana.

Attālinātas deju nodarbības nestrādā – ne laikmetīgajā dejā, ne hiphopa stilos, tas vienkārši nestrādā. Ne visiem mājās ir vieta, kur brīvi kustēties, ne visiem mājās ir attiecīgi apstākļi, lai pieslēgtos attālināti un dejotu. Maziem bērniem ir īpaši grūti izprast, kas tagad notiek un kāpēc viņi vairs nesatiek savus deju draugus un skolotājus. Realizēt attālināti dejas nodarbības ir daudz sarežģītāk nekā vispārējās izglītības nodarbības, kurās nav tik svarīgs fizisks kontakts un savstarpējā sadarbība.

2020. gada decembrī tika izveidota aptauja par mūsdienu deju konkrētajos apstākļos. No Instagram kontos un Whatsapp sarakstēs uzrunātajiem aptuveni 50 potenciālajiem respondentiem atbildes iesnieguši septiņi, tāpēc izdarīt secinājumus par nozari kopumā ir problemātiski, tomēr atbildes uzrāda noteiktas tendences un ļauj ieraudzīt konkrētus reālās dzīves piemērus.

Par 2020. gadā tapušajiem un rādītajiem darbiem iegūtas šādas atbildes

– Maija Tjurapina: “[..] tikai horeogrāfijas, kombinācijas , ko audzēknis var saprotami apgūt online.”

– Edmunds Veizāns: ““Par kontrastiem hip-hop valodā” [projekta] “Deja domā” ietvaros.”

– Linda Lejiņa-Grebina (deju studija “Spotlight Dance”): “Nevaru saskaitīt dejas, pārsvarā video.”

– Anna Pierhuroviča: “+/- 10 deju studijai “Benefice” un mūsdienu deju lielkoncertam kopā, bet rādīti tikai trīs studijas sezonas noslēguma koncertā jūlijā.”

– Terēza Dinula-Briede (“TDB Dance Studio”): “Trīs darbi zālē un online.”

– Kristiāna Vincjuna (deju studija “Kristāls”): “Divi – viens klātienē uzveduma formā, bet otrs vēl procesā.”

– Anonīms: “Viena solo deja augstskolas ietvaros un trīs dejas kopā ar citu horeogrāfu vasaras atskaites koncertam.”

Bez aptaujā sniegtajām atbildēm vēlos pieminēt vairākus šajā izdzīvošanas posmā tapušus dejas šovus, piemēram, “Royal Dance Studio” izrādi “Samaitātā”, kuru biji iespējams noskatīties gan klātienē, gan attālināti, deju skolas “Dzirnas” veidotos virtuālos iestudējumus. Īsformāta deju video veidoja un sociālajos tīklos publicēja daudzi mūsdienu dejas mākslinieki un studijas.

No aptaujātajiem kā dejotāji 2020. gadā darbojušies Edmunds Veizāns reklāmas pasākumā, Linda Lejiņa-Grebina vienā darbā un Anna Pierhuroviča deju studijas vasaras sezonas koncertā.

Iepriekš radītus darbus bijusi iespēja izrādīt Edmundam Veizānam (“Stihijas” un “Pareizs ir nepareizais” LKA Latvijas Kultūras koledžā), Lindai Lejiņai-Grebinai (Best Show 2020), Terēzai Dinulai- Briedei (TRT Dance Masters Online Copetition 2020).

Gadā nozīmīgākie notikumi personīgajā profesionālajā darbībā un nozarē kopumā

– Red Bull BC One sacensības.

– Latvijas Kultūras koledžas džeza dejas specializācijas atvēršana un hiphopa vidējās profesionālās izglītības iespējas realizēšana (izlaidums pirmajiem deviņiem profesionāļiem).

– Izdzīvošana 😁 un nepadošanās sev.

– Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācijas dibināšana.

Divi populārākie atslēgvārdi – “klātiene” un “valsts atbalsts”. Pētījuma vērts ir jautājums, cik daudz līdzekļu nepieciešams, lai adekvāti nodrošinātu attālinātu deju. Pieminēšu, ka ir uzsākta datu ievākšana no deju studiju vadītājiem un māksliniekiem.

Par ieguvumiem, trūkumiem un zaudējumiem dejas pedagogi, studiju un kolektīvu vadītāji snieguši sekojošas atbildes.

Ieguvumi (11)

– Bērni ir ieguvuši treniņus ārā jebkurā laikā.

– Novērtē realās dzīves un komunikācijas iespēju.

– Svaigs gaiss ir veselīgi.

– Online bērns nogurst ātrāk.

– Attālināti var paspēt apmācīt vairāk deju skolotāju.

– Rakstura norūdīšanās.

– Sakārtoti izglītības procesiem un akreditācijām nepieciešamie papīri.

– Domāšana ārpus rāmja.

– Iespēja piedalīties meistarklasēs ārpus Latvijas robežām.

– Vairāk laika, ko pievērst dejotāju individuālajām vajadzībām.

– Jaunā pieredze.

Trūkumi (18)

– Vecāki kategoriski aizliedz piedalīties āra nodarbībās.

– Regress tehnikā.

– Āra nodarbība nav aprīkota ar visu nepieciešamo drošiem treniņiem.

– Ierobežota sarežģītāku elementu izpilde.

– Mazāk laika radošajam procesam.

– Nerealizēti divi deju uzvedumi, kas palika uz papīra ar scenārijiem, mūzikām, izdomātām koncepcijām.

– Bērni iet prom, jo attālināti ir ārkārtīgi grūti.

– Nespēja kvalitatīvi radīt un mācīt jaunas dejas.

– Nespēja saprast vai bērns (mazie bērni) izjūt attiecīgo ritmu, pusi.

– Zaudēta iespēja dejot pasākumos, taisīt izrādi, klātienes meistarklases.

– Zaudēta savstarpējā enerģijas apmaiņa.

– Nespēja adekvāti strādāt ar dejotājiem.

– Sirdssāpēs par dejotājiem, kuri pameta dejas attālinātā režīma dēļ.

– Finansiālie zaudējumi.

– Zaudējumi 110% no paredzētajiem ienākumiem.

– Nav kopības.

– Nevar kvalitatīvi veidot horeogrāfijas.

– Zaudējumi dalībnieku un finanšu aspektā.

Ir nepārprotami skaidrs, ka pamatīgi jāpacenšas, lai šim gadam dejā spētu saskatīt sudraba maliņu un lai novērtētu iegūto pieredzi, pielāgojoties attālinātajam darbam.

No citiem dejas žanriem respondenti nodarbojušies ar: 1) klasisko deju; 2) afro dance; 3) salsu; 4) džeza deju; 5) laikmetīgo deju; 6) dažādiem hiphopa dejas virzieniem, kā arī iedziļinājušies jaunu metodiku izstrādē un informācijas apmaiņā kultūrizglītības jomā.

Galvenie secinājumi un atziņas par digitālo rīku izmantošanu dejas jomā šajā gadā

– Iespēja paskatīties uz sevi no malas.

– Iespēja piedalīties ārzemju meistarklasēs bez ceļošanas.

– Mēs droši sevi drīkstam saukt par ekspertiem.

– Nav variantu – jāpielāgojas.

– Viena persona nespēj vienlaicīgi vadīt nodarbību, nodrošināt tehnisko atbalstu, rūpēties par audio un video kvalitāti.

– Tas ir risinājums, bet ne ilgstošs.

– Cilvēciskais kontakts nav aizvietojams!

2020. gada svarīgākās atziņas un komentāri

Anonīms:“Ir grūti, un to var redzēt.”

Maija Tjurapina: “Visnotaļ pozitīvi ir tas, ka dejas nozares pārstāvji šogad ir ļoti vienoti. Vienoti arī ar citām nozarēm, jo mūs skar līdzīgas problēmas. Veidojas jaunas organizācijas. Pats galvenais, visi grozās. Mēs esam uzaudzējuši tādu ādu!!! Redzot, kā mani kolēģi “močī”, tas dod baigo spēku. Tas atbalsts, ko sniedzam viens otram, regulāri sazvanāmies.  Dažbrīd, protams, māc šaubas par veselā prāta klātbūtni, parunājam, pasmejamies. Jā, visus skar. Cerams, pēc šīs pauzes visiem būs daudz sakrājies un nākamgad sprāgs vaļā jauni, drosmīgi, skaisti darbi!!! Visiem veselību!”

Edmunds Veizāns: “Ļoti pozitīvi, ka Dejas padomē sākta rakstīt dejas attīstības stratēģija 2021.–2027. gadam, kur tiek ietverti daudzi aktuāli jautājumi, tas dod cerību dejas nozares sakārtošanai.”

Linda Lejiņa-Grebina: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.”

Anna Pierhuroviča: “Izdzīvo tie, kas spēj pielāgoties.”

Terēza Dinula-Briede: “Nevar liegt bērniem dejot – tas degradē personības attīstību un kultivē neveselīgo dzīvesveidu. Vismaz 1:1 nodarbības jāatstāj!”

Kristiāna Vincjuna: “Cerība. Tā jāsaglabā. Un jācer, ka 2021. gads ļaus atgriezties pie ierastajām metodēm darbā un ļaus aizvadīt brīnišķīgus Dziesmu un deju svētkus.”

*Ir bijis slikti, vai ne.

Autores ilustrācijas.