19. augustā vienai no 20. gs. 50.–90. gadu nozīmīgākajām latviešu baleta pedagoģēm, repetitorei un baletmeistarei Irēnai Strodei (1921–2013) – 100! Irēnas Strodes vārds latviešu baleta mākslas vēsturē ir bijis īpašs. Tāds bija arī Irēnas Strodes ceļš uz mākslinieciskās personības izaugsmi, raksturu un dzīves pieredzes rūdījumu, ko noteica 20. gs. notikumi. Divi pasaules kari ar tiem sekojošām varas un ideoloģijas maiņām radikāli ietekmējuši sabiedrības sociālos, kultūras un mākslas dzīves procesus.
Irēnas Strodes radošais ieguldījums ir mērojams vairāku mūžu garumā. No 60 baleta mākslai veltītajiem gadiem 18 ar pusi atdoti baleta solistes laikam, izdejojoties līdz sirds dzīlēm, radot spilgtus baleta tēlus un uzkrājot pieredzi nākotnei, 48 gadi atdoti Latvijas Nacionālas operas un baleta repetitores un baletmeistares darbam. Šajā laikā paveikts neticami daudz – iestudētas deviņas oriģinālhoreogrāfijas un veikti desmit nozīmīgāko klasisko baletu inscenējumi. Viņas vadībā LNO baletdejotāji spēja sasniegt ievērojamus mākslinieciskos panākumus, neattālinoties no klasiskā baleta leksikas un rodot radošus risinājumus klasiskā baleta valodas bagātināšanā, dodot priekšroku dejotāju radošās pašizpausmes iespējām. Klasiskā baleta tradīciju saglabāšanai ikdienas repetitora un baletmeistara asistentes darbā Irēnas Strodes atdotā enerģija un spēki bija neatsverams atbalsts un palīgs baletmeistariem Helēnai Tangijevai-Birzniecei, Jevgēņijam Čangam, Aleksandram Lembergam, Modrim Ceram un Janīnai Pankrātei. 46 gadi, kas veltīti jauno baleta mākslinieku audzināšanai Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, ir devuši Latvijas baletam izcilas personības – vadošās dejotājas, spilgtas baleta solistes Veltu Vilciņu, Tamāru Jakovļevu, Larisu Tuisovu, Guntu Bāliņu, Tatjanu Repinu, Regīnu Kaupužu, Inesi Dumpi, Zani Lieldidžu, Aelitu Klušu un vēl daudzus pašaizliedzīgus dejas mākslas kalpotājus.
Līdzās darbam Latvijas baleta trupā, pieci gadi atdoti tautas deju ansambļa “Sakta” izveidei. Darbs vainagojās ar nozīmīgiem latviešu skatuviskās tautas dejas horeogrāfiju iestudējumiem, kas šodien iekļauti Dziesmu un deju svētku repertuāra zelta fondā.
Nevar nepieminēt Irēnas Strodes veidotās dejas operās, dramatiskā teātra izrādēs un dejas pedagoģijas darbu Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas aktieru fakultātē. Vēl būdama baleta dejotāja, Irēna Strode varēja strādāt regulāri četros un pat piecos virzienos, apvienojot baletmeistara asistentes, horeogrāfes, pedagoģes un repetitores darbu. Apbrīnota par darbaspējām, operativitāti un pedagoģiskiem panākumiem, Strode kā baletmeistare kritiķu vērtējumos netika žēlota. Viņas horeogrāfes ieguldījums itin bieži tika nepamatoti nopelts, labākā gadījumā pozitīvi novērtējot viņas muzikalitāti. Tomēr viņa daudzus gadus bija pieprasīta baletmeistare dažādos dejas žanros. Eriks Tivums piedēvēja Irēnai Strodei “baleta majorienes” titulu, uzsvēra lielo pašatdevi darbam un viņas rakstura veidošanās pirmsākumus saredzēja un balstīja dzimtas asinīs: “…kas ļāva mazai meitenei, 7 gadu vecumā uzkāpjot uz Nacionālās operas dēļiem, atrast savu dejas zemi vai, precīzāk, armiju, kam kalpot un kurā uzdienēties. Ir taču acīs krītošas lietas. Dzimtas asinis, sacīsim tā. No tām viņa mantojusi kareivīgo stāju un garu, kas vienam viņas vectēvam lika 25 gadus nodienēt slavenajā Preobraženskas pulkā, bet otru padarīja par cara armijas pulkvedi, kas vienu no onkuļiem aizsūtīja virsniekos, otru – profesionālos revolucionāros. Kas tēvam lika kļūt par kara topogrāfu. (Ka balets ir kaut kas radniecisks militārajai kārtībai un dresūrai, pamanīja jau Nikolajs.)” (Eriks Tivums “Dejas Majorienes jubilejas balle”, “Literatūra un Māksla Latvijā”, Nr. 35, 30. 08. 2001.)
Latvijas Nacionālās operas baleta soliste, baleta repetitore un Operas un baleta teātra baletmeistare, klasiskās dejas pedagoģe Latvijas Nacionālās operas baleta trupā un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, apbalvota ar LPSR Tautas skatuves mākslinieces titulu (1982), V šķiras Atzinības krustu (2008), saņēmusi A/S “Latvijas gāze” gada balvu nominācijā “Leģendārs mūžs mākslā” (2011).
Atzīmējot Irēnas Strodes simtgadi, 2021. gadā izdevniecībā “Ulma” tapusi Regīnas Kaupužas un Guntas Bāliņas grāmata “Irēnas Strodes zelta kods”, kurā mēs – divas klasesbiedrenes, Irēnas Strodes audzēknes – tālajā 2011. gadā sarunās ar Skolotāju mēģinājām apkopot viņas pārdomas par pedagoģiju, horeogrāfiju un vienkārši dzīvi mākslā. No šīm intervijām ir veidojies stāsts, kurā Irēnas Strodes personība atklājas vēsturisku notikumu savijumā, līdzīgi kā savulaik klasiskās dejas stundās, kad līdzās tehniskiem aizrādījumiem mēs vienmēr uzzinājām daudz interesanta baleta vēsturisko notikumu kontekstā.
Gunta Bāliņa