Katja Loce, Anna Pierhuroviča*

Deju studijai “Intriga” 20. aprīlī bija liela diena, un dejas draugi “nāca uz tasi piena”, lai svinētu studijas 35 gadu jubileju. Lai svinībās Jelgavas Kultūras namā – “Intrigas” mājās no pirmās dienas – spētu piedalīties jebkurš, piedāvājam iegrimt atmiņu stāstos kopā deju studijas pašreizējo vadītāju un vienu no oriģinālā sastāva dejotājām Ingu Osi.

Dejotājas kā kopīgu meiteņu kolektīvu “salasīja” skolas vingrošanas skatē – Prāta Vētras izcelsmes vietā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā (toreiz Jelgavas 1. vidusskolā). Līdzīgi kā mūsdienās skolās notiek aerobikas konkursi, kur katra klase izveido deju priekšnesumu, topošās “Intrigas” meitenes veidoja savu priekšnesumu pēc skolotājas Lorences ieteikuma skolas vingrošanas skatē, ko Inga komentē kā traģisku pasākumu, jo visi dejoja kaut ko, ko bija redzējuši televīzijā vai vienkārši kustējās pie populārās mūzikas tajā laikā. Pēc konkursa aptuveni 11 izredzētajām meitenēm klāt pienāca horeogrāfe Inga Raudinga, toreiz Inga Roga, kura vēlāk kļuva par pirmo “Intrigas” vadītāju, kā arī horeogrāfe un režisore Inga Krasovska (pati Inga Ose atzīst, ka sākumā grupā bezmaz vai katrai otrajai meitenei vārds bija Inga) un piedāvāja dejot Jelgavā. Jāatceras, ka tobrīd eksistēja ļoti maz reklāmu – labākajā gadījumā ar roku rakstīti plakāti nodarbību vietā, tāpēc par to bija iespējams uzzināt ļoti selektīvi, ne tik viegli pieejami kā mūsdienās caur Facebook vai citām vietnēm. Tajā laikā tas bija pārsteidzošs jaunums, jo neviens nezināja, ka pilsētā notiek deju nodarbības. Šīs šķietami vienkāršās ritma deju grupas dejotājas bija sava veida revolucionāres, ieviešot tā laika Jelgavas deju scēnā deju žanrus –  vogue un house.

Kad 1989. gadā tuvojās pirmais konkurss VEF Kultūras pilī, mūsu ritma deju grupa vēl aizvien bija bez nosaukuma – tolaik mūsu deju veidu tā sauca – ritma deju grupas – jo neiederējāmies balles deju kategorijā, nebijām klasiskā deja vai kādam citam žanram piederoša grupa. Jāpiemin, ka toreiz sacentāmies arī ar deju grupu “Ritms”, par ko es biju ļoti satraukta. Pie nosaukuma “Intriga” nonāca demokrātiskā ceļā – meitenes rakstīja savus piedāvājumus uz lapiņām, par ko vēlāk tika balsots. Starp tipiskiem grupu nosaukumiem, piemēram, “Dejotprieks”, “Foršie meičuki” un “Girl Crew” pazibēja tikko iznākušo “Dzintara” smaržu nosaukums – “Intriga”. Jāpiemin, ka oriģinālais aromāts bija rūgts, klasisks, koksnains un pūderains, bet arī ar balto ziedu aromātu – liliju un jasmīna – notīm. Tieši šis piedāvājums meitenes “ieintriģēja”, un kopš tā brīža deju studija “Intriga” šādā vārdā ir pazīstama vēl līdz šai dienai. Starp citu – iepriekš minētajā konkursā “Intrigas” dejotājas ieguva 6. vietu, bet Ingai Osei vairāk ir palicis atmiņā iespaids, kādu viņa guva no citiem līdzīgiem deju kolektīviem.

Ja 1989. gadā deju grupa piedzīvoja savu pirmo konkursu, tad pirmā lielā uzvara bija popgrupu un ritma grupu konkursā “Baltā kaza” Jelgavā 1990. gadā. “Intrigas” dejotājas izcīnīja Grand Prix un ieguva braucienu uz Čehiju, taču ceļojumā devās tikai pati Inga ar savu tā laika puisi, jo balvas summa bijusi tik maza, ka visa grupa neaizbrauktu tālāk par valsts robežu. 

Pirmo reizi ārpus Latvijas deju studija “Intriga” devās 1993. gadā, uz Poliju. Būdama toreiz nepilngadīga, Inga šo braucienu atminas ar smagām nopūtām un garām pauzēm. Viņa aicina iedomāties braucienu ar vilcienu uz Poliju 1993. gadā, ko mūsdienās varētu pielīdzināt nakts pastaigai caur Pļavniekiem. Savukārt Polijā meitenes dejoja “visās malās” – pansionātos, skolās, kultūras namos, pilsētas svētkos, automašīnu izstādēs. Dejotājas jutās kā īstas zvaigznes. 

Latvijas Televīzijas skatītāji pirmo reizi “Intrigas” dejotājas varēja redzēt humoršovā “Zvaigzne Nr. 1” 2003. un 2004. gadā, kad raidījuma producenti aicināja meitenes piedalīties filmēšanā. 

Kā teica Inga: “Latvijas Televīzija dara brīnumus!” No pirmās uzstāšanās šovā “Zvaigzne Nr. 1” deju studiju pamanīja un iesaistīja arī citos TV raidījumos, piemētam, “Lielais Brīnumzemes Šovs” ar Baibu Sipenieci, kā arī “Rīgas Eiroports” ar Jāni Jarānu. 

Šis posms iezīmēja būtisku pavērsienu, jo tālāk diezgan regulāri tikām aicinātas uzstāties dažādos korporatīvajos pasākumos kā profesionālas dejotājas.

“Intrigas” pirmais oficiālais koncerts notika 1994. gadā Jelgavas Kultūras namā, taču ne uz lielās skatuves, bet gan Mazajā zālē. Tajā laikā kolektīvā bija ne vairāk kā 50 dejotāju, kuri kopīgi sveica skatītājus Ziemassvētkos. Deju studijas “Intriga” pirmais lielkoncerts bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Kongresu namā 2000. gadā. 

Lielkoncerts bijis sirsnīgs un saliedēts, proti, dejotājiem bija kopības sajūta, uzstājoties kopā ar citiem kolektīviem, pat ja katra grupa dejoja savas dejas, nevis kā paredz mums tagad pazīstamais Dziesmu un deju svētku repertuārs, kad vienu deju izpilda vairāki kolektīvi. Pirmās jubilejas svinības norisinājās ar gana lielu aizkavēšanos – pirmo reizi deju studija “Intriga” savu dzimšanas dienu svinēja tikai 2008. gadā, kad tika izdejota  20 gadu jubileja. 

Iepriekšējās dzimšanas dienas deju studija neatzīmēja, jo Inga Ose uzskatīja, ka to prieku ir pelnījuši latviešu tautas deju kolektīvi. Taču, kad vadītājas viedoklis mainījās, lielā 20 gadu jubileja tika nosvinēta, vēl pie tam kopā ar pašām pirmajām studijas dejotājām.

Par savām kādreizējām grupas biedrenēm Inga nav aizmirsusi. Sandra Valaine tagad dzīvo Austrijā un vada pati savu deju grupu; kāda no dejotājām tagad no stikla darina skaistas pērles, cita profesionāli nodarbojas ar cilvēku psiholoģiju. Vairākas dejotājas ir kļuvušas par medicīnas nozares darbiniecēm, un dažas pat vada gongu meditāciju. Latvijas deju scēnas veidotājas Annika Andersone un Sintija Siliņa arī ir kādreizējās “Intrigas” meitenes. 

Inga Ose priecājas, ka viņi izaug un par dejošanu pavisam neaizmirst, īpaši par saviem dejošanas aizsākumiem, proti, lielākā daļa no deju studijas “Intriga” pašreizējiem skolotājiem ir kādreizējie dejotāji. 

Inga Ose vairāk bauda pašu dejošanas procesu, dalību projektos, pasākumos, teātra izrādēs. Deju studijas vadītāja neslēpj savu patieso mīlestību pret deju un filozofiju par to. Viņa un viņas dejotāji dejo no sirds un neslēpj savu amatieru līmeni, proti, studijas interesēs nav gūt profesionālus panākumus, dabūt “kājas aiz ausīm” un izpildīt trakus trikus uz skatuves. Protams, Ingai rūp arī studijas dejotāju izaugsme, tāpēc bieži vien tiek aicināti jaunie horeogrāfi, lai meitenēm būtu iespēja pamēģināt ko jaunu, piemēram, Helēna Juta Sarkisjane. 

Inga komentē, ka deja ir izteikti evolucionējusi, un tas, kā tika dejots pirms 20, 30 gadiem, viņasprāt, ir būtiski mainījies. Viņa spēj veselīgi pasmieties par to, kā tika dejots kādreiz, iedvesmojoties no oriģinālā hiphopa, jo tā noteikti bija tikai tāla versija par dejas stilu. Inga atceras deju aerobikas video klipus ar Džeinu Fondu, kas ir aktuāli arī mūsdienās, jo dejotājiem, īpaši iesācējiem, ir viegli atkārtot vingrinājumus mūzikas ritmā. 

Ingas pieredzē tieši deju aerobika palīdz trenēt gan fizisko izturību, gan koordināciju, gan atmiņu, kas trūkst tieši jaunāko paaudžu dejotājiem tā iemesla dēļ, ka uzsvars tiek likts uz dažādu stilu deju iestudēšanu, bet ne bāzes nostiprināšanu. Inga filozofē, ka brīžiem pati nesaprot, ko “Intriga” dejo – ja kādreiz bijis nosacīti skaidrs, ka apzīmējums “mūsdienu deja” ietvēra to, kas bija populārs un mūsdienīgs – šova deja, hiphops, džezs. Vēlāk klasēs pie dažādiem pasniedzējiem parādījās žargons “moderņiks”, ar ko bija domāti elementi no modernās un laikmetīgās dejas, bet citi ar šo pašu vārdu apzīmēja hiphopa un house elementus. Apjukums.

Intrigā patiesībā ir dejojuši puiši, bet ļoti īsu laiku, jo izrādījies, ka puišiem nepatīk disciplīna un nepieciešamība regulāri nākt uz treniņiem. Strādāt ar meitenēm esot daudz vieglāk.

Inga reflektē, ka ļoti daudz ir ietekmējusies no mūzikas, no ikonisku dziesmu video klipiem. Jauna audio kasete ar ierakstiem vien bija liels notikums. Kā svarīgākās ietekmes Inga piemin Dženetu Džeksoni un Madonnu, ko redzēja tā laika televīzijā. Sirdsmīļa atmiņa ir dzimšanas dienas dāvana no dejotājām, kuras izveidoja dejas video, iespaidojoties no ikoniskās Dženetas Džeksones. Inga sevi sauc par vecās skolas pārstāvi (oldschool), un pamato ar to, ka visām tendencēm ir savs laiks, bet ar katru nākamo dejotāju paaudzi jāmainās tai līdzi. Kādā senā Latvijas konkursā izskanējusi kritika par “Intrigas” dažāda garuma dejotājām vienā priekšnesumā. Inga atceras, ka tika ieteikts rīkot atlases, kur izvēlēties visgarākās, visslaidākās dejotājas ar vienādu matu krāsu un citiem parametriem. Agrāk tā bija norma un, tā saucamais, “standarts”, bet mūsdienās tam vairs nav nozīmes, jo svarīgs ir dejotāja sniegums uz skatuves – gan emocionālais, gan fiziskais. Ingu priecē, ka deja ir kļuvusi pieejamāka un pieņemtāka – gan īsiem, gan gariem dejotājiem, dažādu ķermeņa izmēru dejotājiem, īpaši meitenēm.Viss ir atkarīgs no paša dejotāja – cik lielu ieguldījumu katrs ir gatavs dot.

Inga zina savu vīziju par “Intrigu”. Deja ir process un patīkams kopā būšanas mirklis, nav obligāti jāiet pāri līķiem abstraktu mērķu vārdā, lai kaut ko pierādītu pasaulei. Deja un tieši deja uz skatuves ļoti palīdz personības veidošanā – tā dod drosmi, pašpārliecinātību, organizētību, stāju un vēl daudz svarīgu īpašību. Inga ir pārliecināta, ka jādara tas, kas patīk, un jādara tas ar baudu. Attiecības un draudzības, kas saglabājušās vēl pēc gadu desmitiem, Ingai ir ļoti svarīgas, jo tās iet ārpus deju nodarbību robežām. “Intrigas” būtība ir kopā pavadītais laiks ar sirdi un maksimālo atdevi dejā. Deju studija piedalās konkursos un deju notikumos, lai iedvesmotos un motivētos, lai redzētu, kā citi dejo, bet ne lai iegūtu kausus, medaļas un apliecinājumus par labāko. Ja ambīcijas ir lielākas, tad šis nav īstais kolektīvs, kur dejot. 

Ingasprāt, Latvijā dejas nozare ir cieši saistīta savā starpā un subjektīva, īpaši konkursu konkekstā. Horeogrāfa rokraksts ir atpazīstams pat, ja deju studijas nosaukums netiek pieminēts. Ingu priecē tas, ka žūrijā parādās ārzemju pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas, kuri nav pazīstami ar vietējo deju studiju vadītājiem un horeogrāfiem. Bet jāpiemin, ka Ingu priecē kolektīvu kopā būšana deju svētku notikumos un koncertos, kad tiek radīts kopīgs projekts un kaut kas skaists.

Tas, ka esošās dejotājas no visām pasaules malām, ir gatavas ieplānot savas dzīves tā, lai satiktu savu deju skolotāju un draudzeni dejā, ir apliecinājums Ingas Oses ieguldītajam laikam, enerģijai un beznosacījuma mīlestībai pret savām dejotājām. Intrigā intrigu nav!

Titulfoto: Kristaps Hercs

*Jekaterina Loce – dejotāja, horeogrāfe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedras studente; Anna Pierhuroviča – viena no Dance.lv mūsdienu dejas nozares galvenajām redaktorēm