2022. gada 11. novembrī mūžībā devusies AUSMA DRAGONE (27. 02.1942.–12. 11. 2022.), Latvijas Nacionālā baleta soliste, pedagoģe, Latvijas Profesionālā baleta asociācijas (LPBA) dibinātāja un pirmā prezidente.

Ausma Dragone – balerīna, kura savā daiļrades ceļā bija kļuvusi par spilgtu oriģināliestudējumu interpretētāju, –  nu devusies savā mūža pēdējā ceļojumā. Jau skatuves gaitu sākumā tikko baletskolu beigusī meitene sevi spilgti pieteica nelielajā miniatūrā “Neglītais pīlēns”. Toreiz, gluži kā paredzēdama, Helēna Tangijeva-Birzniece  sacīja: “Ausma ir ļoti interesanta, laikmetīga meitene, kurai piemīt izcila aktiera meistarība.”

Mākslinieces radošo likteni noteica lieliska klasiskās dejas izglītība, mācoties Rīgas un A. Vaganovas Ļeņingradas horeogrāfijas skolās, dramatiskā talanta dzirksts un tam sekojošais darbs Rīgas baleta trupā. 

Lomu klāsts aizsākās ar liriski romantisko silfīdu viencēliena baletā “Šopeniāna”. Tai sekoja Džuljetas loma S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”. Jaunās baleta mākslinieces Džuljeta tēla interpretācija bija ne tikai pārliecinoša, tā pārsteidza ar kustību patiesumu tēla būtības atklāsmei. Nešaubīgi – šī loma pavēra ceļu mākslinieces turpmākajiem panākumiem. 

1963. gadā M. Skoruļska baletā “Meža dziesma” māksliniece pārtapa labajā meža laumā, bet S. Balasaņana baletā “Šakuntala” viņa dejoja Stirniņu. Sadarbība ar baletmeistaru Aleksandru Lembergu aizsākās jau viņa pirmajā iestudējumā, O. Barskova baletā “Pāns un Sīringa”, kurā A. Dragones Sīringa atdzīvojās skulpturālajā grupā skaista un neatkarīga. O. Barskova “Inku zeltā” viņas Saules priesteriene izstaroja mīlestības spēku, bet Ingrīdā E. Grīga “Pērā Gintā” māksliniece saskatīja radniecību ar pašu Pēru.

Ar izteiksmīgu, temperamentīgu un spožu aktieriskās meistarības sniegumu īpaši izceļamas A. Dragones lomas Karmena  (Ž. Bizē – R. Ščedina “Karmena”), Kleopatra (E. Lazareva “Antonijs un Kleopatra”) un spāniete (M. Ravēla “Bolero”).

A.  Dragone, savai  baletdejotājas karjeras noslēdzošajai izrādei izvēloties J. Štrausa baletu “Pie zilās Donavas” un Franciskas lomu, apliecināja pateicību baletmeistarei un skolotājai Helēnai Tangijevai-Birzniecei. Ar patiesu pašaizliedzīgu spēku un enerģiju  viņa uzsāka pedagoģisko darbību vairāku desmitu gadu garumā Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un Agra Daņiļēviča deju skolā “Dzirnas”.

1993. gadā ar A. Dragones iniciatīvu tiek dibināta Latvijas Profesionālā baleta asociācija, kurā viņa pati bija prezidente. Bija iegūta kolēģu un valdības atzinība: Latvijas LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1989), H. Tangijevas-Birznieces balva (2006), Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2006).

Šodien, zemes putekļus un ikdienas rūpes pametusi, atvadījusies no saviem skatuves tēliem, kolēģiem un draugiem, Ausma Dragone ir iegājusi pa Mūžības vārtiem, lai tur paliktu uz visiem laikiem.

Gunta Bāliņa

Pieminot Ausmu Dragoni, Latvijas Nacionālā opera un balets aicina noskatīties režisores Elzas Zorgevicas dokumentālo īsfilmu “Dragonis” (2022), kas pirmizrādi piedzīvoja pavisam nesen – 6. novembrī. Tās operators ir Kārlis Bergs, producente – Elza Siliņa. Filma tapusi sadarbībā starp Rīgas Baleta skolu, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas studentiem un Latvijas Nacionālo operu.

Attēls: Deivids Tomaseti (David Tomaseti, Unsplash)