Publikācija tapusi Latvijas Mākslas akadēmijas audiovizuālās mediju mākslas apakšprogrammas vizuālās komunikācijas nodaļas absolventa Ivo Krieviņa baklaura darba ietvaros.

Ivo Krieviņš, Anna Pierhuroviča*

Cilvēka pašrealizācijai ir nepieciešama droša vide, kur uzturēties, komunicēt ar citiem un veidot attiecības. Kvīri jeb cilvēki, kuru seksuālā orientācija un/vai dzimumidentitāte atšķiras no ierastā dalījuma, Latvijā tiek pakļauti sabiedrības diskriminācijai, un arī vēsturiski homoseksualitāte bijusi kriminalizēta un nosodīta ar likumu. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un iestāšanās Eiropas Savienībā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas saistībā ar LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas) kopienas dzīvi, tāpat cilvēku uzmanība tikusi pievērsta problēmām, kas skar šo kopienu, taču diskriminācija un homofobiski komentāri publiskajā telpā vēl aizvien tiek uzskatīti par normu. Kvīri ikdienā trūkstošu kopienas un piederības sajūtu mēdz meklēt naktsdzīvē – klubos vai bāros, jo tur citādais tiek svinēts un atbalstīts. Piederības sajūta un sociālā iederēšanās, ko veido tādi termini kā “identifikācija” un “orientācija”, kalpo par neatņemamu daļu no identitātes konstruēšanas.

Piederība caur kvīru diskursu

Socializēšanās dzīvojamajā vidē var palīdzēt cilvēkam justies piederīgam, taču arī šeit citādais netiek atbalstīts. Skatoties uz identifikācijas problēmām caur kvīru diskursu, arī mūsdienās būt kvīram un justies piederīgam sabiedrības vairākumam postpadomju telpā ir diezgan apgrūtinoši. Eiropas lielākās LGBT tiesību aizsardzības orgnizācijas “ILGA-Europe” ikgadējā pētījuma “Rainbow Map” dati liecina, ka Latvija 2024. gadā saņēmusi 23,97% novērtējumu, kas ir zemākais Baltijā. 2023. gada novembrī Saeimā pieņemtais partnerības regulējums, kas paredz iespēju legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības, ir tikai mazs solis iekļaujošas un vienlīdzīgas sabiedrības attīstības virzienā. Postsociālisma atliekas neļauj kvīru cilvēkiem justies kā vienlīdz svarīgai sabiedrības daļai, jo homofobiska retorika publiskā telpā joprojām tiek atzīta par normu. Būt kvīram šībrīža Latvijā noteikti ir vieglāk, nekā tas bija Padomju Latvijā, kad homoseksualitāte bija kriminalizēta un homoseksuāļi tika pakļauti ārstēšanai ar antipsihotiskiem līdzekļiem. Taču arī šodien ne katrs izvēlas atklāt savu seksualitāti, jo tas liek ik dienu rēķināties ar vērtējošiem garāmgājēju skatieniem, izteikti negatīviem komentāriem un dažkārt arī ar fizisku vardarbību. Latvijā dzīvojošiem viendzimuma pāriem iespējai veidot ģimeni traucē ne tikai aizliedzošie likumi no valsts puses, bet arī sabiedrības heteronormatīvie uzskati par tradicionālo ģimeni kā vienīgo un pareizo ģimenes modeli. ¹

Atrašanās neiekļaujošā un citādo nepieņemošā vidē nozīmē neidentificēšanos ar to un piederības izjūtas trūkumu. “Cilvēka dzīves vide iemieso dažādas nozīmes, kas palīdz viņam izprast sevi pasaulē un rada piederības sajūtu. Šim vides raksturojumam atbilst jēdziens “identifikācija”. Savukārt vides telpiskā kārtība cilvēkam atļauj veikt dažādas darbības un kontaktēties ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Šo raksturojumu var apzīmēt ar jēdzienu “orientācija”. Identifikāciju un orientāciju mēs varam uzskatīt par galvenajām cilvēka dzīves vides, tai skaitā arī mājokļa, humānajām funkcijām.” (H. Lediņš) Tāpēc jautājums, vai tāda vide Latvijā dzīvojošiem LGBT cilvēkiem ir iespējama vai arī kur to meklēt, ir aktuāls daudziem. 

2023. gada 3. martā Rīgā tika atvērts naktsklubs “Skapis”, kas tika definēts kā droša vide kvīru kopienai. Naktsdzīve kvīriem ne tikai kalpo par vietu, kur baudīt dzērienus, bet arī palīdz komunicēt ar citiem kvīru indivīdiem, satikt potenciālo partneri, izjust īslaicīgu piederības un kopienas sajūtu. Krāsaina un dzīvespriecīga naktsklubu atmosfēra palīdz aizmirst par diskrimināciju un naidu, ko kvīri izjūt ikdienā. Kvīru scēna Latvijā nav tik attīstīta kā citās Eiropas valstīs, taču pēdējo gadu laikā sākušas parādīties vairākas vietas, diskusijas, meistarklases un citi pasākumi drošās vides realizācijai un sabiedrības izglītošanai.

Ieskats baļļu subkultūrā

Runājot par baļļu subkultūru, ir jāsaprot un jāpatur prātā augstais rasisma un homofobijas līmenis 20. gadsimta Amerikas sabiedrībā, kā arī HIV infekcijas parādīšanās un izplatīšanās 80. gadu sākumā. Tajā laikā tumšādainos cilvēkus nepieņēma, izstūma, viņiem bija apgrūtinājumi iegūt izglītību un strādāt labi apmaksātās darba vietās, kā arī ierobežota piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei un citām privilēģijām, kas bija pieejamas baltās rases cilvēkiem. Dubultu noliegumu šādā sabiedrības modelī izjuta melnādaini kvīri, tiekot pielīdzināti garīgi slimiem cilvēkiem. Lai viņiem būtu sava vietas piederība un iespēja pašrealizēties, balles notika pagrīdē (underground), kur aizsākās mūzikas žanrs house un deju stils voguing.

Baļļu subkultūra radusies 20. gs. vidū Amerikā, Hārlemā kā protests rasismam dragkvīnu skaistuma konkursos. Tolaik tumšādainiem dragkvīniem bija jābalina, kosmētiskiem līdzekļiem jāpadara gaišākas savas sejas, lai varētu sacensties ar citiem baltādainiem dalībniekiem. Frenks Saimons dokumentālajā filmā “The Queen” (1968) ataino, kā izskatījās dragkvīnu gatavošanās process šādiem pasākumiem. Filmā ir redzami dalībnieki gan uz skatuves ar nelieliem priekšnesumiem un dziesmām, lai pārsteigtu žūriju ar saviem talantiem, gan savos viesnīcas numuriņos, runājot par identitāti, transpersonu problēmām un citām tēmām, kas skar kvīru kopienas ikdienu. Apbalvošanas laikā pasākuma vadītājs paziņo, ka viena no dalībniecēm, Kristāla (Crystal LaBeija), iegūst trešo vietu. Viņa noiet no skatuves, negaidot pirmās vietas ieguvējas paziņošanu. Aizkulisēs viņa paskaidro savu neapmierinātību ar žūrijas nekompetenci, pasakot vienu no saviem visietekmīgākajiem citātiem: “Es esmu skaista, un es zinu, ka esmu skaista!”² Kristāla ir latīņamerikāņu izcelsmes baļļu scēnas aizsācēja, kā arī pirmās mājas (house) – “House of LaBeija” – dibinātāja.

Kristāla sākotnēji rīkoja balles tikai tumšādainiem un latīņamerikāņu izcelsmes kvīru kopienas pārstāvjiem, lai vērtēšana būtu objektīva. Baļļu laikā notika dalībnieku sacensība par tādiem tituliem kā “Skaistākā seja” vai “Labākā vakarkleita”, modes un skaistuma kategorijās. 

Laika gaitā izveidojās tāda kategorija kā “Realness”, kuras būtība homoseksuālu vīriešu gadījumā ir izskatīties un uzvesties kā heteroseksuālim, bet transsieviešu gadījumā – izskatīties un uzvesties kā heteroseksuālai jeb “īstai” sievietei. Šīs kategorijas būtība ir mēģinājums šādā veidā iekļauties sabiedrībā. Tumšādainajiem cilvēkiem tolaik bija apgrūtinoši strādāt labi apmaksātās darba vietās, tāpēc izveidojās kategorija “Executive Realness”, kur dalībnieki – gan vīrieši, gan sievietes – staigā uzvalkos, ādas kurpēs un ar portfeli.

“Face” kategorijā žūrija vērtē dalībnieku sejas – to skaistumu, struktūru un smaidu. “Runway” kategorijā dalībnieki defilē kā modeles modes skatēs. 

Lai žūrija spētu godīgāk novērtēt visus dalībniekus, kategorijas tika sadalītas atbilstoši identitātēm un izskatam – piemēram, “Fem Queen Face” vai “Butch Queen European Runway”. Daudzas kategorijas, ko varam pieredzēt ballēs mūsdienās, ir saglabājušās savā sākotnējā formā, taču dažas ir zaudējušas popularitāti un vairs ballēs nenotiek. Piemēram, kategorija “Pealing, Pealing and More Pealing”, kurā dalībniekiem bija jārāda trīs tērpi, velkot tos nost citu pēc cita.

Kategoriju uzvarētājiem tiek pasniegtas balvas, kas parasti ir kauss ar misiņa plāksnē iegravētu pasākuma un kategorijas nosaukumu, dažreiz arī naudas balvas. Baļļu subkultūras pirmsākumos žūrija vērtēja dalībniekus, paceļot kartona loksni, kurā redzams cipars no viens līdz desmit. Uzvarētājs ir tas, kurš saņēmis lielāko punktu skaitu. Taču mūsdienās vērtēšana vienkāršojusies līdz diviem variantiem – žūrija ar atvērtām plaukstām parāda, ka dalībnieks ir izturējis atlases kārtu, vai ar asu rokas kustību zem zoda norāda uz to, ka dalībnieks nav izturējis atlasi un sacensties tālāk konkretajā kategorijā nevarēs.

Ikvienas balles neatņemama daļa ir dīdžejs un pasākuma vadītājs, ko dēvē par komentētāju, jo viņš mikrofonā piesaka kategorijas, paziņo žūrijas vērtējumus, komentē notiekošo un apbalvo uzvarētājus. 90. gados baļļu komentētājs Džeks (Jack Gorgeous Gucci), baļļu kopienas dalībnieku sasniegumu iedvesmots, izlēma apbalvot viņus ar dažādu pakāpju statusu piešķiršanu. Tādā veidā izveidojās pirmā “slavas zāle” (Hall of Fame), kur tika piešķirti tādi statusi kā Legendary, Statement un Star. LSS (Legends, Statements, Stars) jeb Rollcall ir process balles sākumā, kura laikā komentētājs piesaka ievērojamākos dalībniekus un aicina tos uz nelielu performanci. Viens no pirmajiem dokumentētajiem LSS notika 1996. gadā, un to aizsāka viens no “House of Ebony” mājas dibinātājiem – Kenijs Felders-Ebonī (Kenny Felder-Ebony).

Ar laiku konkurence kategorijās kļuva lielāka, pazuda jautrība, kā arī daudziem uzvara un balvas iegūšana kļuva svarīgāka par kategoriju būtību un jēgu. Kā risinājumu šai situācijai izlēma izveidot kiki scēnu, kur baļļu dalībnieki varētu ne tikai sacensties par pirmo vietu dažādās kategorijās, bet arī drošā vidē labi pavadīt laiku kopā ar draugiem. Kiki ir slengs, ko izmanto LGBT kopienās – šis vārds nozīmē tikšanos draugu kompānijā, lai tenkotu un dalītos ar stāstiem.

Māju sistēma

Māju sistēma baļļu kultūrā parādījās 70. gados, kad Kristāla izveidoja pirmo māju ar nosaukumu “LaBeija”. Mājas baļļu kopienā ir ne tikai draugu un biedru grupējumi, bet arī jauna definīcija ģimenei. Nav noslēpums, ka vecāki, uzzinot par savu bērnu seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, bieži mēdz no viņiem novērsties, padzenot no mājām. Bērniem bez finansiāla nodrošinājuma un pajumtes nākas nakšņot ielās un meklēt dažādus veidus, kā nopelnīt naudu. Nereti baļļu kopienas mājas jeb jaunās ģimenes deva pajumti šādiem bērniem ar nosacījumu, ka viņiem ir jāpiedalās ballēs, esot daļai no attiecīgās mājas. Baļļu kopienā ģimenes veido mājas māte, tēvs, bērni un citi t.s. “radinieki”. Taču mājai var pievienoties arī citi palīgi – fotogrāfi, modes dizaineri, vizāžisti u.c. 

Baļļu laikā vienas mājas pārstāvji nedrīkst sacensties savā starpā. Runājot par māju nosaukumiem, bieži tiek izvēlēti slavenu modes namu nosaukumi, piemēram, “Saint Laurent”, “Chanel”, “Dior” u. tml., bet nosaukums var būt arī dibinātāja uzvārds vai kāds cits vārds, kas paskaidro mājas būtību. Mājas nosaukums tiek pievienots aiz katra dalībnieka skatuves vārda. Cilvēkiem, kuri nav daļa no kādas mājas, tiek piešķirts identifikators “007”, un viņus dēvē par “brīvajiem aģentiem”.

Brīdī, kad kāds no mājas piedalās kategorijā, pārējie mājas biedri gavilē, dziedot “mājas dziesmu” (house chant). Katrai mājai ir vismaz viena konkrēta dziesma, kuru mājas biedri izpilda, lai atbalstītu cits citu. Parasti dziesmās parādās mājas nosaukums vai iepriekš sacerēts teksts. Ballēs arī notiek kategorija “Best House Chant”, kuras laikā mājas sacenšas savā starpā ar dziesmām un izpildījumu. Piemēri no māju dziesmām:

“House of Ninja”: “N-I-N-I-N-I-N-J-A”

“House of West”: “West! Let’s Go West”

“House of Balenciaga”: “A-G-A Balenciaga”

“House of Revlon”: “R-E-V-L-O-L-O-N”

“House of Prodigy”: “P-R-O-P-R-O-D-I-G-Y”

“007”: “Double O! Double O!”

Vogue deja

20. gs. beigās Amerikas klubā “Footsteps” radās deju stils, ko šodien pazīstam kā voguing.³ Avotos mēs varam atrast stāstu, ka Perisa (Paris Dupree) reiz klubā izvilkusi no somas modes žurnālu “Vogue” un katrā jaunā mūzikas taktī sākusi attēlot fotogrāfijās redzamo modeļu pozas. To uztvēruši arī citi kluba apmeklētāji un pievienojušies. Šī darbība kļuva ļoti populāra underground pasākumos, un vēlāk to ieviesa baļļu scēnā kā pirmo deju kategoriju. Šim deju stilam attīstoties, tajā sāka parādīties cīņas mākslas kustību un ēģiptiešu hieroglifu pozu ietekme. Šis deju stils pārvērtās par jaunu pašizpausmes veidu kvīru jauniešu vidē. Ielās vogue deju mēdza izmantot arī kautiņu vietā, aizvietojot fizisku izrēķināšanos ar dejas izaicinājumu, lai noskaidrotu līderi.

Ar laiku baļļu scēnā ienāca dejotāji ar fiziski sagatavotākiem ķermeņiem, kuri visas pozas izpildīja asāk. Pozas kļuva precīzākas, ģeometriskākas, tika izmantoti akrobātikas elementi un ķermeņa stiepšana. Šis veids tika nostiprināts jaunā kategorijā ar nosaukumu “New Way”.Agrāko izpildījuma veidu attiecīgi nosauca par “Old Way”. Savukārt par sievišķīgu vogue jeb “Vogue Fem” (saisinājumā no feminine) nosauca tādu kategoriju, ko izpildīja transsievietes augstpapēžu kurpēs, visas kustības padarot izteikti sievišķīgas. “Vogue Fem” deja sastāv no pieciem elementiem: “Hands Performance”, “Catwalk”, “Duckwalk”, “Floor Performance” un “Spin & Dip”.

Svarīgi piebilst, ka vogue ir arī politisks deju stils, jo tas ir izveidojies kā protests pret rasismu un apspiešanu no varas puses.  Saistībā ar vogue dejas pielietojumu ārpus ballēm jāpiemin dejotāja O’Šeja Siblija slepkavība, kas notika degvielas uzpildes stacijā 2023. gada 29. jūlijā. Šis notikums neatstāja mierā baļļu un LGBT kopienas, un vēlāk tika noorganizēts protests slepkavības vietā, kurā daļa no protestētājiem izvēlējās dejot vogue.

Ņujorkā par drošu vidi afroamerikāņu un latīņamerikāņu izcelsmes jaunatnei, kā arī nepilngadīgajiem kvīriem, no ģimenēm izstumtajiem ielu bērniem kļuva Kristofera ielas mols. 70. gados (it īpaši pēc Stounvolas nemieriem 1969. gadā) tas kļuva par LGBT kopienas atbrīvošanās un redzamības simbolu, kā arī par vienu no vietām, kur vogue deju varēja pieredzēt publiskā telpā.

1990. gads baļļu scēnā ir kļuvis par ļoti nozīmīgu gadu – Madonna izlaida hitu “Vogue”, kura videoklipā viņa kopā ar baļļu scēnas atpazīstamāko dejotāju Hosē (Jose Extravaganza) izpilda vogue deju. Dziesma piesaistīja ārkārtīgi lielu uzmanību pagrīdes baļļu kopienai, par ko lielākā daļa Amerikas iedzīvotāju līdz tam neko nezināja. 1990. gads zīmīgs arī kā Dženijas Livingstonas filmas “Parīze liesmās” (“Paris is Burning”) gads, kurā dokumentēta 80. gadu baļļu scēna un tās dalībnieku intervijas. Filmā ir iemūžināts Viljams Rosko Līks (Willi Ninja) – “House of Ninja” mājas dibinātājs un vogue dejas “krusttēvs” (Godfather of Voguing). Villijs ir viens no atpazīstamākajiem vogue dejotājiem, kurš filmējies Malkolma Maklarena un Dženetas Džeksones videoklipos, kā arī defilējis Žana Pola Gotjē modes skatē. Filmas nosaukums aizgūts no balles nosaukuma, kuru 20. gadsimta beigās organizēja vogue dejas aizsācēja Perisa, taču Villijs to interpretēja citādāk: “Es gribu aizvest vogue deju uz īsto Parīzi un likt īstajai Parīzei degt.” Viņa vēlme bija iepazīstināt ar šo deju ne tikai Eiropas, bet arī Āzijas valstu iedzīvotājus. Austrumamerikas “House of Ninja” mājas tēvs un vogue dejas meistars Havjers (Javier Ninja) intervijā apstiprinājis, ka tas ir izdevies: “Villija sapnis ir īstenojies. Mēs esam globāli.”

Parīze liesmās

Viljama “meita” Laseindra (Lasseindra Ninja) ir franču dejotāja, Eiropas “House of Ninja” mājas dibinātāja, kā arī Eiropas baļļu scēnas aizsācēja. Laseindra kopā ar Nikiju (Nikki Gorgeous Gucci) bija pirmās, kas aizsāka baļļu scēnu Parīzē. Laseindra daļu no savas dzīves pavadījusi Ņujorkā, kur viņa iepazinās ar Viljamu un jau kopš 12 gadu vecuma piedalījās ballēs. Tur viņa ir ieguvusi visas nepieciešamās zināšanas, lai sāktu attīstīt baļļu scēnu Francijā. Pirmā balle Parīzē notika 2012. gadā (“The Bollywood Ball”). Pēc intervijas ar Parīzes scēnas līderi Čārliju (Charly Gaultier-Brown) noskaidrojās, ka pirms Laseindras Parīzē vogue deju ieviesa dejotāju apvienība “House of Dee’Lishuss”, kuru pārstāvēja Rija (Riya Miyake-Mugler), Lagandža (Laganja Balmain) un Rīda (Rheeda Owens). Igaunijas pasākuma “Estonian Ballroom Weekend” ietvaros izdevās nointervēt Rīdu un uzzināt, ka 2013. gadā viņa dibināja pirmo Parīzes māju – “House of LaDurée” (kopš 2023. gada oktobra pārsaukta par “House of Owens”). Par pirmo Parīzes kiki scēnas māju kļuva “Kiki House of LaBanji”, taču pirms tam Parīzē jau eksistēja citas kiki mājas.

Šobrīd Parīze tiek uzskatīta par Eiropas baļļu scēnas centru, kurā ļoti bieži notiek balles un tiek ielūgti nozīmīgi viesi no Amerikas un citām valstīm. Attīstīta baļļu scēna atrodama arī Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā un Zviedrijā.

Vogue dejas apropriācija un ietekme popkultūrā

Mūsdienās par vogue deju un ballēm daudzi ir dzirdējuši no filmas “Paris is Burning” vai no Madonnas dziesmas “Vogue”. Viena no lielākajām problēmām, ar ko ir sastapušies cilvēki no baļļu subkultūras, ir vogue dejas komercializācija un apropriācija jeb pielāgošana masu kultūrai. Viens no iemesliem, kāpēc tā ir “apropriācija” (appropriation) nevis “novērtēšana” (appreciation), ir tas, ka šim deju stilam ir svarīgs konteksts un visām kustībām ir sava nozīme. Daudzi uzskata, ka var tāpat vien izmantot vogue kustības savās dejās, priekšnesumos un videoklipos, taču, no zinoša cilvēka skatpunkta, tas ne tikai izskatās neprofesionāli, bet arī izrāda lielu necieņu pret šo deju stilu kā tādu. 

Dragkvīnu sacensību šova “RuPaul’s Drag Race” vadītājs Rupols (RuPaul) ir būtiski ietekmējis vogue dejas apropriācijas normalizēšanu, jo, aprakstot dramatisku nokrišanu dip pozīcijā – kas ir kritiens pozā uz grīdas ar augšup paceltu kāju –, lieto terminu death drop. Īstais nosaukums šādam izpildījuma veidam ir mackaella dip, kuru ieviesa dejotājs Misterijs (Mistery Dior). Protams, arī šova dalībnieki turpina lietot un izplatīt nepareizo nosaukumu death drop un uzstāties ar noguing priekšnesumiem. Ar noguing (not voguing) saprot nekorektu vogue kustību imitēšanu necienīgā izpildījumā. Šo apzīmējumu ieviesa amerikāņu dejotāji Laiomija (Leiomy Maldonado) un Dašons (Dashaun Wesly). Taču starp noguing un iesācējiem ir atšķirība, jo iesācējiem ir interese un vēlme mācīties. Viņi apgūst nepieciešamo informāciju, apmeklē nodarbības un interesējas par vogue vēsturi. 

Par noguing svarīgi runāt arī tad, kad deju pasniedzēji, gatavojot savas horeogrāfijas vai priekšnesumus sacensībām, izmanto vogue dejas kustības, lai padarītu savu priekšnesumu interesantāku un mūsdienīgāku, taču īstenībā šādā veidā izrāda lielu necieņu ne tikai pret deju, bet visu baļļu kopienu. Pie apropriācijas izplatītājiem arī jāpiemin tie deju pasniedzēji, kuri savās nodarbībās pasniedz vogue deju vai savu interpretāciju par to bez vēsturiska konteksta un/vai nepastāstot par grūtībām, ar ko ikdienā sadūrās tumšādaini kvīri. Raksta autors savā praksē ir sastapies ar ļoti absurdu gadījumu, kad deju treneris, kurš Latvijā pasniedz “vogue” nodarbības, ir homofobs. Šis tikai pierāda, ka Latvijā daudzi deju pasniedzēji ir diezgan nekompetenti un neprofesionāli attiecībā uz mazāk populāriem deju stiliem. 

Runājot par citu deju stilu inkorporēšanu vogue performancē, svarīgi pieminēt vienu no ietekmīgākajiem “Butch Queen Vogue Fem” kategorijas dejotājiem Poniju (Pony Zion), kurš ieviesa savā performancē hiphopa un citu stilu kustības. Dejotājs Omari (Omari Wiles) tiešraidē Instagram platformā padalījās, ka laikā, kad sāka iepazīties ar baļļu scēnu, viņš izmantoja kustības no afrikāņu dejām, tādēļ tika vairākkārt diskvalificēts. Viens no raksta autora favorītiem ir dejotājs Prinss (Prince Miyake-Mugler), kura vogue dejas izpildījumā var pamanīt klasiskā baleta ietekmes. Atzīt citu deju stilu inkorporēšanu vogue prasīja daudz laika, jo baļļu žūrija sākotnēji negribēja to pieņemt. Šobrīd vogue performancē redzama dažādu deju stilu ietekme.

“It’s All About Beauty”. Latvijas pirmās lielās balles apraksts

Viena no svarīgākajām bakalaura darba daļām bija pirmās lielās balles Latvijā rīkošana ar nosaukumu “It’s All About Beauty”, kur dalībnieki no Baltijas un citām Eiropas valstīm sacentās dažādās vogue dejas, modes un skaistuma kategorijās. Pasākums notika Rīgā, 2024. gada 6. aprīlī naktsklubā un koncertu vietā “Tower”. Par balles galveno tēmu kļuva viss par un ap skaisto cilvēkā, ko dalībnieki interpretēja sava tērpa izvēlē, ievērojot katras kategorijas obligāto dreskodu. Par “It’s All About Beauty” atpazīstamības simbolu kļuva uzacs ar tajā iekodētu pasākuma nosaukumu.

Katram pasākuma apmeklētājam arī tika izsūtīts personalizēts ielūgums ar vienu zelta uzacu matiņu. Kopumā tika izsūtīti 285 personalizēti ielūgumi.

Pasākuma programmu veidoja piecpadsmit kategorijas, taču balvu skaits bija lielāks, jo dažām kategorijām bija apakškategorijas. “Runway” kategorija sastāvēja no trīs apakškategorijām: “Beginners Runway”, “European Runway” un “American Runway”. “Runway” kategorijas tēma bija upurēšana skaistumam, un kā obligāta dreskoda sastāvdaļa tika izvēlēta korsete. Kategorijās “Face” un “Realness” žūrija apbalvoja divus uzvarētājus – vienu, kas vizuāli reprezentē stereotipisku vīrieša tēlu (“Male Figure”), un otru, kas reprezentē stereotipisku sievietes tēlu (“Female Figure”). Deju kategorijai “Vogue Fem” tika izvēlētas personības, kuras ir ietekmējušas priekšstatus par skaistumu un cilvēka ārējo izskatu. Apakškategorijai “Beginners Vogue Fem” par iedvesmas figūru tika noteikta mūziķe Billija Ailiša, “Male Figure Vogue Fem” – Eltons Džons un “Female Figure Vogue Fem” – Bejonse. “New Way” kategorijas dreskodu iespaidoja Oskara Vailda romāns “Doriana Greja ģīmetne”, kur dominē jaunības skaistuma tēma. “Tag Team Best Dressed” kategorijā dalībnieki uzstājās divatā, iedvesmojoties no 2017. gada filmas “Skaistule un briesmonis” personāžiem. “Best Nails”, “Hands Performance” un “Arms Control” kategorijām tēma bija alternatīvais skaistums, kur “Best Nails” kategorijas dalībniekiem bija jāizveido un jānodemonstrē savs manikīrs ar pīrsinga elementiem tajā. “Hands Performance”, “Arms Control” kategorijās dalībniekiem bija jāattēlo tetovējumi uz rokām. “Old Way” kategorijas tēma bija skaistuma attēlojums mākslā, tāpēc dalībniekiem bija jāuzstājas monohromā – baltas vai pelēkas krāsas – tērpā, iedvesmojoties no skulptūrām. Lai atbilstoši sagatavotos, dalībnieki  kategoriju nosacījumus varēja izpētīt pasākuma lapā Facebook platformā. Apmeklētāji varēja iepazīties ar programmu īpaši pasākumam veidotā bukletā.

Kā jau visās ballēs, arī pirmajā Latvijas lielajā ballē katram attiecīgās kategorijas uzvarētājam tika pasniegta balva.Šoreiz – ābola sēkliņas formā, iedvesmojoties no sengrieķu mīta par strīdus ābolu. Naida un ķildu dieviete Erīda ieradās neaicināta uz Pēleja un Tetīdas kāzām. Lai atriebtos, viņa iemeta kāzās zelta ābolu, uz kura bija rakstīts “skaistākajai”. Grieķu dievietes Hēra, Atēna un Afrodīte lika Trojas princim Parīdam izvēlēties, kurai no viņām ābols adresēts. Parīds izvēlējās Afrodīti, mīlas un skaistuma dievieti. Iedvesmojoties no šī mīta par pirmo “skaistuma konkursu”, ballē par balvām kļuva 22 apzeltītas porcelāna ābola sēkliņas, kas simbolizē padarītu darbu un laiku, ko dalībnieki “iesēj”, lai tiktu pie uzvaras.

Arī kategorijas “Best Makeup” tēmu iedvesmoja šis mīts, un obligātais nosacījums bija zelta krāsas izmantošana savā grimā. “Body” un “Sex Siren” kategorijās dalībniekiem bija jāinspirējas no Afrodītes simboliem – gliemežvākiem un rozēm. Apzeltītās porcelāna ābolu sēkliņas izgatavoja keramiķe Beatrise Kaktiņa.

Kategorija “Baltic Performance”

Pirmo Latvijas lielo balli noslēdza kategorija “Baltic Performance”. Šīs kategorijas būtība ir akcentēt Baltijas valstu baļļu subkultūras pārstāvjus un tajā esošus dalībniekus kā nozīmīgu baļļu scēnas daļu, kā arī pievērst uzmanību viņu panākumiem ārpus Baltijas teritorijas. Kā panākumu piemēru var minēt Latvijas dejotājai Veronikai Diklabai (Bagira Revlon) piešķirto statusu “Hands Performance Europe 2024” un igauņu dejotājai Anitai Derjaginai (Anita Miyake-Mugler) piešķirto statusu “New Way Europe 2024”. Šajā kategorijā drīkstēja piedalīties tikai tie, kuri ir dzimuši vai auguši kādā no Baltijas valstīm. Par kategorijas tēmu tika izvēlēts kultūras skaistums, un dalībniekiem savs skatuves vizuālais tēls bija jāveido, iedvesmojoties no savas valsts tautastērpiem.

Esot daļa no Baltijas scēnas, mēs netiekam pamanīti, jo esam parāk tālu no Eiropas baļļu scēnas centra – Parīzes.

Ne visiem kopienas biedriem ir iespējas neierobežoti ceļot un uzstāties, lai gūtu ievērību. Panākumi Baltijas scēnā netiek novērtēti un atbalstīti ārpus tās, tāpēc citu valstu baļļu scēnās mūsu dalībnieki dažkārt jūtas neiederīgi un nevietā. Lai pievērstu uzmanību šai kategorijai, to ar 200 eiro naudas balvu atbalstīja Raids Petrausks (Raidas 007). Par pirmo “Baltic Performance” kategorijas uzvarētāju kļuva dejotāja no Igaunijas – Laura Tāle (Laurita 007).

Žūrija un citi viesi

“It’s All About Beauty” balli vērtēja pieci ietekmīgi žūrijas locekļi no Eiropas baļļu scēnas:

• Legendary Father Vinii Revlon no Francijas – Eiropas “House of Revlon” mājas tēvs, kā arī Eiropā pirmais bačkvīns – šādi baļļu scēnā dēvē homoseksuālus vīriešus (butch queen angļu val.) –, kurš ir ieguvis statusu Legendary kategorijā “Butch Queen Vogue Fem”;
• Legendary Ambrosia 007 no Vācijas, kura ir ieguvusi Legendary statusu “Body” kategorijā;
• Shiva Miyake-Mugler no Nīderlandes – “New Way” kategorijas pārstāvis, kas 2020. gadā Parīzes ballē “The Galaxy Ball” ieguva 1000 eiro balvu “European Runway” kategorijā ;
• Alizé 007 no Lielbritānijas, kas pārstāv kategoriju “Butch Queen Vogue Fem”;
• Ashanti Gaultier-Brown no Francijas, kas pārstāv “Realness” kategoriju. 

Pasākumu vadīja viens no labākajiem un atpazīstamākajiem Eiropas baļļu scēnas komentētājiem – Taifons (Typhoon Basquiat) no Nīderlandes. Pasākuma dīdžejs bija Jessica 007 – šobrīd labākais baļļu dīdžejs Baltijā.

Baltija liesmās

Baltijā ar baļļu subkultūru sāka iepazīties caur vogue deju, ko ir apguvuši dejotāji un pasniedzēji meistarklasēs Eiropā, taču pati baļļu scēna aizsākās vēlāk. Igaunija ir pirmā no trīs Baltijas valstīm, kur sāka pasniegt vogue deju un rīkot balles. 2010. gadā Joels Juhts, “JJ-Street Company” deju skolas dibinātājs, ikgadēja pasākuma “Baltic Session” ietvaros rīkoja pirmo balli Igaunijā. Vairāku gadu laikā viņi ir aicinājuši tādus cilvēkus kā Dašons Veslijs (Dashaun Basquiat), Laiomija Maldonado (Leiomy Miyake-Mugler), Ārčijs Bērnets (Archie Ninja), Havjers Madrids (Javier Ninja), Bendžamins Tomass (Benny Ninja) un Vjuan Allure.

Pēc apkopotās informācijas var secināt, ka pirmais cilvēks Baltijā, kurš sāka oficiāli pasniegt vogue deju, ir Ketrīna Kibara. 2015. gadā Ņujorkā viņa iepazinās ar “House of Ninja” mājas dalībniekiem un vēlāk kļuva par pirmo cilvēku Baltijā, kurš pārstāv vogue māju (Kätriin Ninja). Pirmo balvu Amerikā ieguva Jessica 007 – Ņujorkas ballē “Vogue Nights” 2017. gada 30. oktobrī, kategorijā “Women’s Performance”). 

Kopš 2017. gada Igaunijā “House of Ninja” māju pārstāvēja divi jaunie šīs mājas dalībnieki – Kerli Ninja un Jessica Ninja. Pasākums “Estonian Ballroom Weekend” pirmo reizi notika 2024. gadā no 10. līdz 12. maijam. Šo pasākumu organizēja šībrīža Igaunijas baļļu scēnas pārstāvji – Amory Revlon, Anita Miyake-Mugler un Hazel 007. Pasākuma programma sastāvēja no “Dirty Disney” un “Cartoon Tingz” ballēm), kā arī žūrijas locekļu meistarklasēm.

Lietuvā baļļu scēnu ir aizsācis dejotājs Raids Petrausks ar pirmo balli Lietuvas vēsturē “Vilnius is Burning” 2017. gadā. Pirms Raida Lietuvā vogue deju pasniedza

dejotājs Airids Imbrass, taču Raids ir pirmais, kurš sāka attīstīt baļļu scēnu un organizēt lielāko daļu no visām ballēm, kas līdz šim ir notikušas Lietuvā. 2017. gadā viņš kļuva par pirmās Parīzes mājas “House of LaDurée” dalībnieku un pēc gada pievienojās mājai “House of Prodigy”. No 2017. līdz 2023. gadam kiki scēnā Raids bija daļa no “Kiki House of Angels” mājas, 2021. gadā kļūstot par Lietuvas “princi”. Tā kā Raids vairs nenodarbojas ar baļļu organizēšanu, šobrīd Lietuvas scēnu pārstāv Juju 007 un viņas “meita” Ingrida Makaveli. Pasākums “Lithuanian Ballroom Weekend” pirmo reizi notika 2024. gadā no 9. līdz 10. februārim. Pasākuma programma sastāvēja no “Furrrious” un “The Spy” ballēm, kā arī žūrijas locekļu meistarklasēm.

“GODs of Olympus” ir pirmais notikums Latvijas baļļu scēnas vēsturē, kas norisinājās 2018. gada 6. oktobrī naktsklubā “Coyote Fly” Rīgā. To organizēja horeogrāfe un dejotāja Anastasija Jasvina. Svarīgi pieminēt, ka organizatori nav daļa no baļļu kopienas, bet šis pasākums bija pirmais, kas vismaz daļēji līdzinājās baļļu būtībai. 

Par pirmo pasākumu, kas Latvijā aizsāka baļļu scēnas vēsturi, uzskata kiki balli “Poke-Ball”, kas notika 2019. gada 25. oktobrī Vecrīgas naktsklubā “Kaļķu vārti”. To organizēja Latvijas scēnas pārstāvji Ivo Krieviņš (tolaik – Father Ivo Valorous) un Veronika Diklaba (tolaik – Mother Bagira Hathor). Šajā ballē bija septiņas modes, skaistuma un vogue dejas kategorijas. Pēc garas pauzes, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, nākamā kiki balle “Willy Wonka”  notika 2023. gada 18. februārī Rīgā, deju studijā “BAZA Dance Company”. Šī balle ar tās apmeklētāju skaitu un Latvijas jaunās “Kiki House of Tutti” mājas dibināšanu ir kļuvusi par svarīgu notikumu ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas baļļu scēnā. Ik pēc pāris mēnešiem naktsklubā “Skapis” notiek pasākumu sērija “Purr”, kur mērķis ir sniegt drošu vidi kvīru kopienai un sagatavot Latvijas baļļu scēnas dalībniekus lielākām ballēm.

Father Ivo Tutti

2016. gadā YouTube platformā ieraudzīju video, kurā amerikāņu dejotāja Laiomija (Leiomy Maldonado) augstpapēžu kurpēs izpilda vogue deju. Latvijā tolaik nebija iespējas iepazīties ar baļļu subkultūru klātienē, tādēļ mācīties nācās pašmācības ceļā, imitējot video redzamās kustības. Kādā no atvērtajām deju nodarbībām studijā “Doza” iepazinos ar Veroniku (Bagira Revlon) un vēlāk uzzināju, ka viņa arī interesējas par vogue deju. 2018. gadā kopā apmeklējām “Black w/ a Touch of Silver” pasākumu Lietuvā. Tā bija mana pirmā balle, kurā pirmo reizi piedalījos kategorijā “Vogue Fem”. 2018. gadā apmeklētās balles “6 Colours” ietvaros ieguvu divas galvenās balvas “European Runway” un “Vogue Fem” kategorijās. Pāris dienas pēc balles viens no žūrijas locekļiem, Cherry Ebony, uzaicināja mani kļūt par daļu no “House of Ebony” mājas. 

2020. gadā tika organizēts mans pirmais brauciens uz Parīzi, kura laikā biju divos pasākumos – “C’est Pour S’envoyer Tonight”, kur piedalījos kategorijā “Baby Vogue”, un “The Galaxy Ball”, ko apmeklēju kā skatītājs.

Kā jau jebkurā ballē, arī “C’est Pour S’envoyer Tonight” notika LSS. Komentētājs pieteica dažādus nozīmīgus cilvēkus no Parīzes un Amerikas baļļu scēnas. Atceros, ka uz pāris sekundēm komentētājs apstājās un bija neliels klusuma brīdis. Tad viņš nosauca manu vārdu – Ivo Ebony. Man likās, ka pārklausījos, bet pēc neilga brīža ieraudzīju, ka pie manis skrien “House of Ebony” mājas dalībnieki. Es negaidīju, ka mani pieteiks. Nometot visas mantas zemē, steidzos savam uznācienam. Kategorijā “Baby Vogue” es tiku līdz finālam un vēlāk saņēmu komplimentus no skatītājiem un arī no žūrijas. Šis notikums ir kļuvis par vienu no visnozīmīgākajiem manā biogrāfijā, jo mani pieteica kā Ivo Ebony – tādā veidā kļuvu par pirmo cilvēku no Latvijas, kurš pārstāv kādu no vogue mājām. 2022. gadā Eiropas “House of Ebony” māja pārtrauca darbību, kas man bija liels pārsteigums, jo ar jauno ģimeni pavadīju pavisam maz laika. Šobrīd es nepārstāvu nevienu māju, un mans skatuves vārds ir Ivo 007. 

2019. gada 19. oktobrī kopā ar Bagiru organizējām pirmo kiki balli Latvijā, kuras laikā pieteicām divas pirmās Latvijas kiki mājas – “Kiki House of Hathor” un “Kiki House of Valorous”. 2023. gada 18. februārī pēc trīs gadu Covid-19 pandēmijas pauzes mēs sarīkojām vienu no lielākajām kiki ballēm Baltijas scēnas vēsturē – “Willy Wonka Kiki Ball”. Žūrijā bija Dana 007 no Polijas, Theo Royalty no Francijas un Aitana 007 no Nīderlandes. Pasākumu vadīja Nīderlandes “House of Louboutin” mājas tēvs Ocean Louboutin. Katrs no šiem cilvēkiem ir zināms un cienīts Eiropas baļļu scēnā. LSS beigās mēs ar Bagiru paziņojām par jaundibinātu 

Latvijas kiki māju – “Kiki House of Tutti”. Kā iepriekš minēts, katram cilvēkam mājas nosaukums tiek pievienots aiz skatuves vārda, tāpēc arī mans vārds kiki scēnā šobrīd ir Father Ivo Tutti. 

Balle “It’s All About Beauty”, kas tapa kā daļa no mana bakalaura darba, ir pirmā lielā balle Latvijas baļļu vēsturē. Laika posmā no 2023. gada septembra līdz šīgada 6. aprīlim tika padarīts liels darba apjoms, kas rezultējās kā ļoti veiksmīgs pasākums.   

Šādu pasākumu organizēšana nav ne lēta, ne viegla nodarbe, tādēļ Latvijā balles notiek reti, taču nākotnes plāni ir gana lieli. Tikmēr mēs rīkojam nelielus pasākumus, ko sauc par “Purr”. Nosaukums nāk no skaņas, ko izdod kaķis, kad murrā. Šādu skaņu arī imitē komentētāji, pārsvarā “Vogue Fem” kategorijas laikā. Šie pasākumi notiek ik pēc pāris mēnešiem naktsklubā “Skapis”.

Nākotnē es vēlos izveidot vienotu un iekļaujošu vidi kvīru jauniešiem, attīstīt Latvijas baļļu scēnu, turpināt organizēt dažādus pasākumus, kā arī ar savu darbošanos pievērst uzmanību kvīru scēnai Latvijā. 

Aicinājums interesentiem

Nobeigumā vēlos aicināt ikvienu cilvēku, kurš grib piedalīties ballēs un/vai dejot vogue, būt atbildīgam par sevis izglītošanu un izturēties ar cieņu pret vogue deju un baļļu subkultūru kopumā. Tāpat aicinu jebkuru dejotāju un deju treneri neizmantot vogue dejas kustības tikai tāpēc, ka tās izskatās spēcīgi un stilīgi, bet pārliecināties par savām zināšanām un kompetenci šajā jautājumā. 

Ja ir vēlme un interese apgūt baļļu scēnas vēsturi un mācīties vogue deju, iesaku pievērst uzmanību jaunumiem šajos profilos Instagram platformā: @ivo.krievins, @belkagrey, @latvianballroomscene. Facebook platformā var meklēt mūsu lapu Latvian Ballroom Scene un sekot līdzi notiekošajam Latvijas baļļu scēnā.

“It’s All About Beauty” balles videomateriāli tika izmantoti videodarbā “Zelta stunda”, ko var apskatīt izstādē no šīgada 13. jūnija līdz 2. augustam Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” Riharda Vāgnera ielā 3. Sīkāk –https://fb.me/e/3KRvUi9P.

Titulfoto: Paula Betija Antenišķe

*Ivo Krieviņš – dejotājs, horeogrāfs, mākslinieks, vogue dejas pasniedzējs, Latvijas baļļu scēnas aizsācējs, Anna Pierhuroviča – viena no Dance.lv mūsdienu dejas nozares galvenajām redaktorēm

ATSAUCES

1. Lediņš, H.,  Žodžiks, I. Filma “Cilvēks dzīvojamā vidē”. Latvija, 1986.
2.  Saimons, F. Filma“The Queen”. ASV, 1968.
3. Regnault, Ch., Baker, S., Lawrence, T. Voguing and the House Ballroom Scene of New York, 1989-92. Soul Jazz Books, 2011. p. 5.