Lāsma Bergfelde

Tango mīt dzīves saulainajā pusē. Tur, kur kūsā emocijas, dzīvesprieks, jūtas un kaislības. Tā ir tik uzrunājoša kustību valoda, ka grūti neielaisties attiecībās ar to. Piekrītot šai spēlei, tu pat vari nenojaust, kurā brīdī jau esi iegriezts virpulī un sāc zaudēt galvu.

Milonga ir gan dejas (pēc būtības tango, tikai nedaudz citā ritmā) nosaukums, gan tango deju vakara, kam piemīt sava zināma iekšēja struktūra, nosaukums. “Zirgu pastā” tika iegriezta “Citāda milonga”, kurai kā katrā milongas vakarā arī bija savs uzbūves skelets. Tikai šoreiz siltā tango mūzika tika atšķaidīta ar hiphopa dejas piešprici.

Tango ballīte iet vaļā ar īstu dzīvesprieku un aizrautību, kas staro no dejotāju acīm un izlaistajām meiteņu matu cirtām. Kā jau katrā deju vakarā arī šeit ir kāda nesaprastā dvēsele, kas tā arī neiejūk dejas pūlī. Bet kopējie nosacījumi ir zināmi. Puiši cīnās par dāmas uzmanību un roku, savukārt dāmas koķetē, aicina un izaicina. Vēl kāds milongas noteikums tika pārbaudīts uz skatītājiem. Pēc nerakstītiem noteikumiem milongā uz deju aicina vīrietis, taču viņš nekad neaicinās uz deju sievieti, kura nebūs viņam devusi iemeslu – ieskatījusies acīs un devusi mājienu. Tas nozīmē, ka partneriem pirms dejas ir jānodibina acu kontakts, un sieviete ir tā, kas dod iemeslu. Nodibināt acu kontaktu “Citādā milongā” bija gatavas visas dāmas. Viņas nostājās slaidā rindā pret skatītājiem un aicinājums uz deju bija tik jūtams, ka likās, tūlīt kāds arī piekritīs un dosies lūgt uz deju kādu no aicinātājām.

Izrādi citā līmenī ipacēla tango trio dejojums. Skatienos, pieskārienos un ķermeņu saspēlē vibrēja tāda enerģija, kas iekustināja kaut ko saules pinuma rajonā. Lai arī šeit nebija apspēlētas Argentīnas tango standarta attiecības, kad vada viens, bet otrs seko, saspēle bija pilnīga un attiecības nolasījās arī no dejotāju sejām.

Neatceros neko no tā, kas mugurā bija puišiem, taču no meiteņu tērpiem reizēm nevarēju ne acu atraut. Melnās korsetes, krekliņi, lencīškleitas un bikšusvārki… it kā viss gluži vienkārši, taču acīm bija baudījums gan no tumšajiem siluetiem un interesantajām tērpu detaļām, gan dejotāju augumu sasaukšanos ar melnbalto kino uz fona ekrāna.

Šis citādas milongas vakars ietin tevi šarmantās akordeona skaņās, kā īstam tango pieklājas. Lai arī man nedaudz pietrūka tango siksniņkurpju klaudzienu un zoļu švīkstoņas, gaišums, enerģija un dzīvesprieks ir iekustināts. To tāpat kā smaidu uz lūpām paņemu sev līdz.

Foto no https://www.facebook.com/LKAdejasmaksla/