Oktobrī Starptautiskais jaunā teātra festivāls „Homo Novus” piedāvā programmu „Uzmanību, Austrija!”, kas iepazīstina ar trīs šīs valsts laikmetīgā teātra un dejas māksliniekiem.

 “Pieraudi man upi” (1., 2. oktobrī plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī) ir Vīnē dzīvojošās britu aktrises un režisores Annas Mendelsones solo izrāde jeb klimata samits vienam cilvēkam par iekšējām un ārējām klimata katastrofām. Virzoties pa plānu ledu starp personīgo un politisko, izrāde virtuozi apspēlē klimata pārmaiņām veltīto retoriku, atklājot ar šo tematu saistīto balsu un viedokļu daudzveidību un noskaņojumu, kurā mijas bailes, dusmas, cerība un izmisums.

Viss ir daudz sarežģītāk, nekā izskatās. Katrai izvēlei ir pievienots miljoniem smalku, neredzamu stīgu. Pienāca brīdis, kad es sāku raudāt. Un tas turpinājās mēnešiem ilgi. Jo kā lai atkal sasaldē ledu tur augšā? To vienkārši vairs nevar izdarīt.

Izrāde “Pieraudi man upi” ir saņēmusi balvu par labāko aktiera darbu vācu valodas zemju neatkarīgo teātru festivālā “Impulse” 2011. gadā un žūrijas balvu festivālā “Arena” 2010. gadā.

Simona Maijera laikmetīgās horeogrāfijas, tautas dejas un mūzikas hibrīds „Pienapuikas” (4., 5. oktobrī plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī) ir asprātīgs, nesaudzīgs un tajā pašā laikā – mīlestības pilns skatījums uz tradīciju.

Kādreiz, beidzoties ziemai un atnākot pavasarim, ar pātagu dzina prom ļaunos garus. Izrādē “Pienapuikas” pātaga atbrīvo ķermeni un prātu no konservatīvās, šaurās, nacionālistiskās mantojuma daļas, atdodot vietu tradīcijas rituālajai un dziedinošajai praksei, kas mūsdienās pamazām tiek zaudēta.

Mūziķis un horeogrāfs Simons Maijers ir mācījies gan tautas deju Alpu ciematos, gan klasisko baletu Vīnē, gan laikmetīgo horeogrāfiju Briselē. Viņš nāk no Augšaustrijas un izrāde “Pienapuikas” ir veltījums šī reģiona tradīcijām. Četri dejotāji un mūziķi eksperimentē ar Alpu tautas mūziku un deju, viegli, asprātīgi un ar pietāti atbrīvojot šo dzirkstošo, dzīvības un simbolu pilno praksi no konvencijām un konservatīvisma un bagātinot ar sociālo jēgu, kas sagrauj tradicionālo priekšstatu par vīrieša lomu sabiedrībā. Mūžsenajiem rituāliem savijoties ar laikmetīgu interpretāciju, rodas jauna –  noslēpumaina, dīvaina un mazliet nekaunīga pasaule.

Ar divām intelektuāli piesātinātām izrādēm programmu „Uzmanību, Austrija!” noslēdz Filips Gemahers, kurš vienlaikus tiek uzskatīts gan par laikmetīgās skatuves mākslas margināli, gan – vienu no ietekmīgākajām personībām.

“manas formas, tavi vārdi, viņu pelēkais” (21. oktobrī plkst. 19.00 D. Fab) ir izrāde par niansēm un pārejām. Formāta ziņā tā atrodas vizuālās mākslās, izrādes un lekcijas starpteritorijā. Filipam Gemaheram pelēkā ir visinteresantākā krāsa, kas pieņem visas pārējās. Tā ir krāsa, kas ar neatslābstošu uzstājību parādās visās viņa jaunākajās izrādēs. Gemahers pretnostata “Grauraum” jeb pelēko telpu teātra melnajai kastei vai galerijas baltajam kubam.

Šajā izrādē Gemahers izmanto savu īpatnējo, ekspresīvo un žestiem bagāto ķermeņa valodu, lai radītu īpašas noskaņas telpu. Formas, teksts, kustības un talantīgā franču mūziķa Žeralda Kurdiana skaņu ainavas savijas, uzburot dīvaini iedarbīgu aizmirstības stāvokli.

Izrādi-lekciju “walk+talk” (staigā+runā, 22. oktobrī plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī) Filips Gemahers radīja 2008. gadā, kad tika uzaicināts veidot notikumu sēriju Vīnes dejas centrā Tanzquartier Wien. Viņš ielūdza 10 māksliniekus piedāvāt savu interpretāciju izrādei-lekcijai, kurā viņi vienlaicīgi kustētos un runātu, verbalizējot horeogrāfiskās idejas, stāstītu par savu radošo praksi un mēģinātu izprast ķermeni kustībā.

Izrādes-lekcijas pamatā ir vēlme ļaut pašiem māksliniekiem runāt par savu darbu līdzīgi, kā par to diskutē kritiķi; aicināt izteikt to domu daudzveidību, kas saistīta ar nepieciešamību artikulēt ķermeni, īpaši – kad tas atrodas kustībā. Šī ir iespēja klausīties māksliniekus runājam un piedzīvot mirkļa trauslumu, gūt citu skatīšanās pieredzi, kas ir atšķirīga no jau pabeigta iestudējuma vērošanas.

“walk+talk” formāts izrādījās tik saistošs, ka izrāžu sērija laikā no 2008. līdz 2016. gadam tika iestudēta četrās pilsētās, iesaistot 27 māksliniekus. Filips Gemahers solo formātā šo izrādi ir spēlējis 20 reizes visdažādākajās pasaules vietās.

“walk+talk” neseko iepriekš uzrakstītai partitūrai, tomēr tā nav tīra improvizācija. Filips Gemahers to sauc par mēģinājumu “mesties publikas priekšā”, ļaujot domāšanai un zināšanām strādāt kopā ar ķermeni.
Biļetes Biļešu paradīzē, Ģertrūdes ielas teātrī un LJTI
Pieejami arī abonementi uz visām četrām izrādēm, kas ļauj mazliet ietaupīt. Rezervācija tikai Latvijas jaunā teātra institūtā (contact@theatre.lv, 67228477) līdz 30. septembrim.

Info: http://homonovus.lv/
Viesizrādes Rīgā atbalsta Tanzquartier Wien Austrijas teātra un dejas starptautiskā platforma INTPA, ko finansē Austrijas Federālā kanceleja un BMEIA