Rūta Pūce

2021. gads baleta pedagoģei, horeogrāfei un producentei Regīnai Kaupužai iesācies kā svētki. Janvārī tika izziņoti Dejas balvas 2019–2020 nominanti, starp tiem kategorijā “Baleta iestudējums vai notikums” nominēts viņas veidotais starptautiskais baleta koncerts “Lieliskais baleta gadsimts”. Kamēr Dejas balvas apbalvošanas ceremonija vēl tikai gaidāma 29. aprīlī, marta beigās Regīna Kaupuža saņēma arī Latvijas Teātra darbinieku savienības Teātra dienas izcilības balvu – Helēnas  Tangijevas-Birznieces balvu viņai piešķīra par nopelniem kultūras darbā, ieguldījumu Latvijas baleta mākslā un jauno baleta mākslinieku audzināšanā.

Regīna Kaupuža atzīst, ka katru jaunu ideju īsteno ar traku entuziasmu, jo mierīgā ceļā ir mierīgs iznākums. Tas var būt labs, bet bez emocijām: “Tas nav par mani. Māksla bez emocijām nav dzīva!”

“Dance.lv” žurnāls baleta mākslinieci aicināja uz nelielu sarunu par saņemto balvu.

-Kādas ir pirmās sajūtas, saņemot tieši Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu?

-Katram apbalvojumam ir liels atzinības svars. Tieši tas katram cilvēkam ir ļoti svarīgi, nerunājot jau par to, cik tas ir patīkami. Bet vēl lielāka balva ir daudzie sirsnīgie apsveikumi par balvas piešķiršanu. Tā, manuprāt, ir balvas pievienotā vērtība, kas apliecina tās nozīmi un vērtību sabiedrībā. Un sabiedrības atzinība ir vēl patīkamāka. Tādēļ man ir dubults prieks – par balvu profesijā, kurā esmu jau krietnu laiku, un par sabiedrības apsveikumiem.

Spilgtās dejotājas, talantīgās pedagoģes, baletmeistares, vadītājas un sava aroda patriotes Helēnas Tangijevas-Birznieces balva vēsta par vērtībām uz kurām ir vērts tiekties, un par to, ko īsti pats esi sastrādājis. Vai esi kaut nedaudz sasniedzis viņas lielo ieguldījuma līmeni Latvijas baletā? Domāju, ka viņa joprojām ir nepārspēta, ja neskaita Irēnu Strodi, kuras devums Latvijas baleta attīstībā ir līdzīgs. Ko sastrādāju es? Paskatoties uz padarīto, neliekas, ka daudz, bet neliekas arī, ka maz.

-Kas, jūsuprāt, ir jūsu nozīmīgākais ieguldījums Latvijas baleta mākslā?

-Pašaizliedzīgs darbs un ticība cilvēkiem, ar kuriem es strādāju, neatkarīgi no tā, vai tie ir kolēģi, audzēkņi, studenti, tuvinieki, draugi vai paziņas. Mākslā tikai ticība, uzticēšanās un kopējs azarts raisa jaunus sapņus, idejas un spēku tos īstenot. Tādēļ ļoti augstu vērtēju patiesu uzticēšanos manām idejām, jo tas, savukārt, audzē atbildību paveikt iecerēto.

-Jūsu padarīto darbu saraksts ir ļoti garš, bet kurš notikums ir bijis īpašs?

-Dvēsele lido par katra projekta izdošanos, īpaši, ja tas ir kāds jauns lauciņš. Man patīk aizvien jaunas lietas, vienlaikus ejot baleta profesijas dzīlēs. Tomēr īpašs bija Uģa Prauliņa baleta “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” iestudējums Latvijas Nacionālā operā 2005. gadā. Fantastiska sadarbība ar visu radošo komandu – komponistu Uģi Prauliņu, kostīmu mākslinieci Elitu Patmalnieci, scenogrāfi Eleonoru Bukovsku, gaismu mākslinieku Kārli Kaupužu un video mākslinieku Aldi Kopštālu. Iedvesmojošs bija darbs ar izpildītājiem – Rīgas Baleta skolas audzēkņiem. Bet iesākumā bija Haralda Ritenberga un Aivara Leimaņa uzticēšanās manai idejai un ļaušana to īstenot.

Esmu lepna par visiem saviem audzēkņiem un arī studentiem. Priecājos par viņu sasniegumiem, un to ir daudz! Uzdrīkstos justies kaut pavisam nedaudz piederīga viņu panākumiem, tas silda un bagātina manu sirdi.

-Uz ko tiecaties šobrīd?

Sapņu un ideju ir daudz. Visam savs laiks! Viens sapnītis ir uzsācis savu ceļu uz izdošanos un ir saistīts ar Rīgas Baleta skolas 90 gadu jubilejas svinībām. Citi vēl sēž noslēpumā. Latvijas baleta un dejas jomā ir milzu liels neaparts lauks! Lai atrastu tajā vietu, laikam ir jāmīl šis darba lauks vairāk par sevi pašu tajā. Māksliniekiem jādodas ticības virzienā sev, savām idejām un citiem.

Īss pārskats par Regīnas Kaupužas darbību Latvijas baletā

Regīna Kaupuža ­– pedagoģe, horeogrāfe, producente

Darbības lauks – balets, klasiskā deja, izglītība

Amati:

LNOB – repetitore, pedagoģe

PIKC NMV Rīgas Baleta skola – direktora vietniece attīstības jautājumos, metodiķe, pedagoģe Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – docente

Latvijas Baleta un dejas ģildes priekšsēdētāja

HOREOGRĀFIJAS (lielākie darbi)

Baleti

U. Prauliņa balets bērniem un viņu vecākiem “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” LNO, RHV un EDMS audzēkņu izpildījumā, 2005

H. Levenšelda balets “Silfīda”, A. Burnonvila horeogrāfijas iestudējums LNO, RHV, EDMS izpildījumā, 2001   

G. M. Pedersena dzejisks balets “Tauriņi”, RHV, Dānija, Tallina, 2001   

Dž. Geršvina viencēliena balets “Klase – koncerts”, LNOB, 2013  

Kopdarbā ar A. Andersoni B. Skultes balets “Koklētājs un velns”, LNO, Amerikas Operas fonds, Latviešu biedrības nams, 2011         

Rīgas Horeogrāfijas skolai (tagad – Rīgas Baleta skola) un Rīgas Doma kora skolai veidotas horeogrāfijas

I. Kramiņa opera “Lakstīgala”, 2018                        

F. Lova mūzikls “Mana skaistā Lēdija” RHV, RDKS, JVLMA studentu izpildījumā VEF Kultūras pilī sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā, 2015           

Operas studijai “Figaro” veidotas horeogrāfijas

Dž. Paizjello komiskā opera “Dzirnavniece”, 2019  

D. Čimarozas operas “Slepenās laulības” atjaunojums, 2004             

A.  Skultes bērnu opera “Eža kažociņš”, 2017          

Ž. Ofenbaha operete “Orfejs pazemē”, 2017

V. Gaiļa opera “Zilo putnu meklējot”, Pēterbaznīca, 2012   

A. Pjacollas opera “Marija no Buenosairesas”, 2011            

Dž. Geršvina opera “Porgijs un Besa”, 2011

J. Kalniņa opera “Hamlets”, 2004     

J. Kalniņa opera “Lolitas brīnumputns”, 2002   

Sadarbībā ar citām organizācijām

Dž. Verdi opera “Falstafs”, Siguldas Opermūzikas svētki, 2017      

U. Prauliņa balets “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši“ ar Varšavas Valsts Baletskolas audzēkņiem, 2015    

I. Birzkopa balets “Gadalaiki” ar JVLMA studentiem, VEF kultūras pils, 2012     

PROJEKTU VADĪBAS UN PRODUCĒŠANAS PIEREDZE  

Nozīmīgākie

Starptautisks koncerts “Lieliskais baleta gadsimts”, LNOB, 2019

Starptautiskie Baltijas baleta konkursi (IBBC), 2013, 2014, 2016, 2018

Viesizrāžu organizēšana un dalība starptautiskos festivālos arRīgas Baleta skolas audzēkņiem Vācijā,

Portugālē, Spānijā, Krievijā, Nīderlandē, Izraelā, Ungārijā, Dānijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā. Latvijā

Ikgadēji klasiskās un mūsdienu dejas semināri un meistarklases Rīgas Horeogrāfijas skolā (tagad – Rīgas Blata skola) Krievijas, Vācijas, Berlīnes Izraēlas, Igaunijas, Kubas, Pēterburgas pedagogu vadībā, 2002–2017 

Izdevumi

Grāmata “Irēnas Strodes  kods” (2021), Latvijasbaleta un  dejas enciklopēdija,līdzautore (2018)

Grāmatas un dokumentālās filmas ciklā “Latvijas baleta elki pasaulē. 20. gadsimts”;  fotoalbumi

“Lembergs par Lembergu” (2013), “Dievišķā Anna” (2010), “Aivars Leimanis un Latvijas balets” (2008), “Helēna Tangijeva-Birzniece”(2007), I. Bite “Ar mūzas skūpstu dvēselē”; dokumentālās filmas “Aleksandrs Lembergs” (2013), “Ar sirsnīgiem sveicieniem Anna Augustovna” (2010), “Tangijeva, Bravo!” (2007)

Apbalvojumi

Latvijas Teātra darbinieku savienības Teātra dienas izcilības balva – Helēnas  Tangijevas-Birznieces balva –par nopelniem kultūras darbā, ieguldījumu Latvijas baleta mākslā un jauno baleta mākslinieku audzināšanā, 2021

Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātā Cimzes balva, 2017   

Valsts augstākais apbalvojums Atzinības krusts, IV pakāpes virsniece, 2014

Foto: Andris Tone