Viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas baletdejotājiem Haralds Ritenbergs 27. martā saņems Helēnas-Tangijevas balvu, ko, atzīmējot Starptautisko teātra dienu, tradicionāli pasniedz Latvijas Teātra darbinieku savienība. Lilitas Bērziņas balvu šogad saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna, savukārt Harija Liepiņa balva nonāks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Leonīda Lenca rokās.

Haralds Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976. gadam. Viņš kļuva par pēckara paaudžu romantiskā baleta skaistuma un apgarotības etalonu, it īpaši kopā ar teātra absolūto baleta prīmu un leģendu Veltu Vilciņu. Šo gadu laikā nodejotas vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas, slavenākās no tām: Zigfrīds „Gulbju ezerā”, princis Alberts „Žizelē”, titulloma baletā „Šakuntala”, Girejs „Bahčisarajas strūklakā”, Pērs Gints, Fēbs „Parīzes Dievmātes katedrālē”, Francis „Pie Zilās Donavas”,  Romeo „Romeo un Džuljetā”.

Haralds Ritenbergs un Velta Vilciņa baletā „Gulbju ezers”, 1964. Foto: Egons Kera, no LNO arhīva

Haralda Ritenberga mākslinieciskos dotumus aktīvi izmantoja arī latviešu mākslas kino, galvenās lomas atveidotas kinofilmās „Šķēps un roze”, „Nauris”, „Vella kalpi” un „Vella kalpi vella dzirnavās”, kuras izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību.

Līdztekus šai piepildītajai mākslinieka karjerai Haralds Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1982. gadā kļuva par RHV direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. Viņa vadībā ir izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji, tādējādi nodrošinot mākslinieka darba un ideālu pārmantojamību tālākajās paaudzēs.

„Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50. – 60. gadu publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda.” /Ija Bite/

Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā, kad to saņēma Lita Beiris. Balvu saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006), Aivars Leimanis (2008), Sarmīte Jakse-Graudiņa (2010), Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs (2011), Vladimirs Cukānovs (2012), Modris Cers (2013).

Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Laureāti tiks apbalvoti ar naudas balvām un 2013. gadā tika iedibināta tradīcija – pasniegt laureātiem īpašas mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes – ordeņus.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.

Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš pārstāvji.