Izrāde par vīrietības meklējumiem ķermenī, uzvedībā, pārliecībā, emocionalitātē un sabiedrības priekšstatos vai ekspektācijās.

Rietumu sabiedrības vēlmē radīt ideālo vīrieša tēlu, jauni zēni, pusaudži un pieauguši vīrieši tiek pakļauti toksiskās maskulinitātes stereotipiem un aizspriedumiem, par to kā jāuzvedas un kā ir jājūtas šim dzimumam. Ideja par to, ka vīrietis nav vai nedrīkst būt emocionāls vai ievainojams, bloķē iespēju un izpratni šīs sajūtas sevī atpazīt un izpaust, kas, savukārt, noved pie destruktīvām rīcībām, lai kaut kā tiktu ar šīm emocijām galā.
Izrādē horeogrāfs Klāvs Liepiņš risina savus personīgos meklējumus maskulinitātē, vēršot uzmanību nepieciešamībai pārvērtēt bināro izpratni par dzimumu īpašībām, un veicināt pārdomas, vai emocionalitāte, maigums, jūtīgums ir atbilstošs tikai vienam no dzimumiem.

Mākslinieks tic tam, ka realitāti veido tas, ko mēs izvēlamies redzēt un kam mēs izvēlamies ticēt. Maskulinitātei nav jābūt pretējai sievišķībai, un katram sabiedrības loceklim ir brīva izvēle veidot savu sievišķību un vīrišķību atbilstošu savai identitātei, nevis sekot dzimuma lomām piedēvētajām īpašībām. Klāvs Liepiņš: “Meklēju atbildes sev, ko man nozīmē būt vīrietim. Savā dzīvē esmu daudz piedzīvojis pazemošanu skolā un darba vidē, kad mana uzvedība tiek kaunināta kā “pārāk sievišķīga” un neatbilstoša vīrišķības standartiem. Sapratu, ka negribu sevi meklēt caur maskulinitātes perspektīvu. Es piedzimu, bez izvēles – balts, bioloģiski – vīrietis. Man svarīgākais ir, kāds es esmu kā cilvēks, kāda ir mana loma komplicētā sabiedrībā un kā manas rīcības var pozitīvi ietekmēt gan sociālo vidi, gan arī ekoloģisko. Tam visam nav nekāda sakara ar to vai man ir loceklis vai vagīna.”

Izrādes autors un izpildītājs – Klāvs Liepiņš
Dramaturģe – Linda Krūmiņa

Izrāde tapusi kultūrtelpas “Točka” (Aptiekas iela 21) laikmetīgās dejas rezidenču programmas ietvaros.

Pirmizrāde: 2020. gada 29. augustā