Gunta Bāliņa*

No 17. līdz 20. jūnijam norisinājās septītais Starptautiskais Baltijas baleta konkurss, un galvaspilsēta kļuva par skatuvi grācijas, spēka un sapņu sinerģijai. Kopš tā dibināšanas 2013. gadā šis konkurss kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas profesionālās dejas mākslas ainavā – platformu, kur satiekas topošie baleta mākslinieki un augsta līmeņa profesionāļi no visas pasaules. Šogad konkurss pulcēja 70 dalībniekus no 20 valstīm. Rīgā ieradās topošie baleta mākslinieki no Japānas, Austrālijas, Grieķijas, Turcijas, Bulgārijas, Ukrainas, Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.

Dalībnieki – profesionālo klasiskā baleta skolu audzēkņi un jaunie baleta mākslinieki sacentās trīs vecuma grupās: no 12 līdz 14, no 15 līdz 18, kā arī no 19 līdz 26 gadiem. Dejotāju sniegumu vērtēja starptautiska žūrija – tās priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, un starptautisku atzinību guvuši baleta meistari un pedagogi no Francijas, Vācijas, Horvātijas, Polijas, Lietuvas, Čehijas, Austrijas/ASV un Latvijas.

Konkursa pirmajā dienā visu trīs vecuma grupu dalībnieki žūrijas vērtējumam prezentēja gan klasiskās dejas variācijas un pas de deux, gan laikmetīgās dejas horeogrāfijas. Jāatzīst, ka žūrijas komisijai šī diena bija īpaši intensīva un izaicinoša, jo katra priekšnesuma izvērtēšanai bija nepieciešama rūpīga pieeja un objektīva analīze. Rezultātā pirmās kārtas vērtēšana noslēdzās vien tuvu pusnaktij, apliecinot gan dalībnieku lielo skaitu, gan konkursa augsto kvalitātes latiņu.

Fināls – kvalitātes un brieduma pārbaude.

Konkursa otrajā dienā dalībnieku skaits jau bija ievērojami sarucis, jo līdz finālam bija nonākuši tikai paši spēcīgākie un mākslinieciski nobriedušākie konkursanti. Jaunākās vecuma grupas dalībnieki šajā kārtā demonstrēja vienu klasiskās dejas variāciju, vidējās un vecākās vecuma grupas dalībnieki – divas klasiskās dejas variācijas vai vienu pas de deux. Tas neapšaubāmi prasīja ne tikai augstu tehnisko sagatavotību, bet arī emocionālu noturību. Tomēr, neskatoties uz kopumā augsto līmeni, arī finālā netrūka kļūmju un neprecizitāšu kustību tehniskajā izpildījumā. Tās dažbrīd atklāja nepilnības sagatavotībā un spriedzes ietekmi uz sniegumu. Žūrijai tas radīja papildu izaicinājumu, jo nācās rūpīgi izvērtēt, vai atsevišķās kļūdas ietekmē visa priekšnesuma māksliniecisko vērtību un potenciālu.

Rezultāti

Vēlos uzmundrināt tos jaunos, talantīgos audzēkņus no Lietuvas, Latvijas, Ukrainas, Ungārijas un citām valstīm, kuri šoreiz godalgotas vietas neieguva. Jau iekļūšana finālā ir liels panākums un apliecinājums viņu centībai, izturībai un mīlestībai pret dejas mākslu. Lai gan šo dejotāju sniegums tika vērtēts pozitīvi, līdz godalgām vēl pietrūka nedaudz pārliecības un kustību tehniskās izpildes precizitātes. Jaunākajās vecuma grupās tas ir pilnīgi dabiski, un konkursi kļūst par vērtīgām pieredzēm, kas palīdz augt un attīstīties. Konkursantu degsme un vēlme dejot bija manāma ikvienā kustībā, tāpēc ticu, ka daudzi no šiem dejotājiem jau pavisam drīz pārsteigs ar jauniem sasniegumiem.

Jaunās zvaigznes ceļā uz skatuves augstumiem

Jaunākajā grupā pirmo vietu ieguva lietuviete Leila Arcimavičūte (Leila Arcimavičiūte). Par izcilu sniegumu Medoras variācijā no baleta “Korsārs”, kurā viņa demonstrēja augsta līmeņa muzikalitāti un spēju niansēti interpretēt horeogrāfisko partitūru, viņa saņēma arī Latvijas Profesionālās baleta asociācijas Speciālo balvu.

Neviltots lepnums rodas par Rīgas Baleta skolas audzēkņiem, kuru sniegums iedvesmo un dod cerību par Latvijas baleta nākotni. Lai gan šoreiz Ivans Dzoda un Ivans Železnovs neiekļuva laureātu vidū, viņu uzstāšanās bija nozīmīgs solis profesionālās izaugsmes ceļa sākumā.

Īpašu prieku sagādāja Rīgas Baleta skolas audzēkņi Amīrs Čapulis un Sofija Durandina. Amīrs ieguva otro vietu par izteiksmīgu un emocionāli piesātinātu sniegumu laikmetīgās dejas numurā “Bonija un Klaids” un atraktīvu un sirsnīgu uzstāšanos duetā “Bērnu pas de deux” ar partneri Aleksandru Savicku. Savukārt Sofija ieguva trešo vietu, izpildot Milanas Komarovas laikmetīgā baleta horeogrāfiju un Kitrijas variāciju no baleta “Dons Kihots”. Šie priekšnesumi apliecināja gan audzēkņu talantu, neatlaidību un skatuves potenciālu, gan skolotāju rūpīgo un iedvesmojošo darbu.

Junioru grupā otro vietu ieguva arī Boglārka Balogs (Boglárka Balogh) no Ungārijas Dejas universitātes, pārliecinoši izpildot viņas vecuma grupai atbilstošu un klasiskās dejas principos balstītu laikmetīgās dejas horeogrāfiju “Opuss”. Savukārt par aizraujošu laikmetīgās dejas “Ilūzija” interpretāciju un tehniski izpildītu odaliskas variāciju no baleta “Korsārs” trešās vietas godalgu saņēma Hanna Boičuka (Hanna Boichuk) no Ukrainas.

Soļi pretim profesionalitātei

Konkursā īpaši jāizceļ vidējās vecuma grupas dalībnieki, jo tieši viņu kategorijā bija vērojama augsta konkurence. Šoreiz spilgtu sniegumu konkursā demonstrēja Rīgas Baleta skolas audzēkņi. Ar gaisīgu lēcienu un precīzām un pārliecinošām piruetēm Laurensijas variācijā un tehniskas meistarības un skatuviskas izsmalcinātības apvienojumu variācijā no baleta “Satanella” izcēlās Eleonora Brice. Atzinību pelnījusi arī Anabella Mia Austvika – baleta “Faraona meita” variācijas interpretācija aizrāva ar nepārtrauktu kustību ritmu un izsmalcinātām roku līnijām, kas pārliecinoši izveidoja cēlu, tēlam atbilstošu klātbūtni uz skatuves. Savukārt Floras variācijā no baleta “Floras atmošanās” un Kristapa Jaunžeikara laikmetīgajā horeogrāfijā “Reflection” ar nevainojamu izpildījuma precizitāti, izsmalcinātu māksliniecisko izjūtu un gaumīgu interpretāciju izcēlās Mariella Pūpola.

Atzinību pelna arī Anna Kalašņikova, Agate Bukovska, Elza Emīlija Smeile, Sofija Kučera, Elizabete Koltofe, Uļana Saiko, Aleksandra Petrova, Valērija Tišanova, Kira Namčuka, kuru priekšnesumos atspoguļojās gan rūpīgs pedagoģiskais darbs, gan pašu mērķtiecība un profesionālās izaugsmes potenciāls. Īpašo konkursa balvu par māksliniecisko sniegumu saņēma Urte Gudavičūte (Urtė Gudaviciūte) no Lietuvas.

Konkursa lielākais atklājums ir Rīgas baleta skolas audzēkne Dārta Balode, kura par izcilu sniegumu ieguva pirmo vietu un augstāko apbalvojumu – Grand Prix. Auroras un Svanildas variācijas viņa izcēlās ar pārliecību, akadēmisku precizitāti, izsmalcinātu māksliniecisko izjūtu un tēlam atbilstošu izteiksmību. Priekšnesumā harmoniski saplūda augstas klases prasmes un stils, radot patiesi estētisku un emocionāli niansētu interpretāciju, kas pelnīti izcēlās uz pārējo dalībnieku fona. Horeogrāfes Elzas Leimanes darbs laikmetīgās dejas manierē “Jirirarriru” arī pusfinālā apliecināja Dārtas daudzpusību un spēju pārliecinoši sevi parādīt arī ārpus klasiskās dejas robežām. Īpaša pateicība pienākas arī viņas pedagoģei Ludmilai Vikanovai, kuras ieguldījums un profesionālā pieeja ir būtiska daļa no jaunās dejotājas panākumiem.

Šajā vecuma grupā īpaši jāizceļ arī jaunie dejotāji – Romāns Anjuhhins (Roman Anjuhhin) un Anabela Vei (Annabel Vei) no Igaunijas – pas de deux no baletiem “Venēcijas karnevāls” un “Satanella” viņi atklāja apbrīnojamu kustību tīrību un izjustu māksliniecisko pašizpausmi. Uzslavas pelna arī Eldenizs Gils (Eldeniz Gül) (Turcija/Igaunija) – Franča variācijā no baleta “Kopēlija” viņa sniegumam piemita tehniska precizitāte, muzikāla izjūta un skatuvisks šarms. Visu trīs jauno Igaunijas mākslinieku priekšnesumi bija smalks apliecinājums ne vien talantam, bet arī augstajam profesionālajam līmenim, kādu sasniegt ļauj Igaunijas baleta izglītība. Žūrija visiem trim jaunajiem māksliniekiem piešķīra pirmo vietu, un šis augstais novērtējums ir pelnīts pagodinājums arī viņu pedagogiem – par iedvesmojošu darbu, rūpīgu vadību un klasiskās dejas meistarības nodošanu jaunajai paaudzei.

Atzīmējot vairāku dalībnieku vienlīdz augsto profesionālo sniegumu, konkursa žūrija pieņēma lēmumu piešķirt četras otrās vietas. Skatītāju uzmanību piesaistīja Rīgas Baleta skolas audzēknes Jeļizavetas Vitjukas (Yelyzaveta Vitiuk) priekšnesums. Viņa pārliecinoši izpildīja Annas Matules laikmetīgās dejas kompozīciju “Phascination Phase”, kā arī izcēlās ar izjustu un niansētu klasiskās dejas sniegumu variācijās no “Grand pas de deux” un baleta “Esmeralda”. Dejotājas graciozās līnijas, plūstošā kustību plastika un īpaši izteiksmīgais roku darbs piešķīra priekšnesumam estētisku vērtību. Jāvērš uzmanība arī uz Nikas Judincevas teicamo sniegumu, kas apliecināja viņas augsto profesionālo sagatavotību un rūpīgo darbu. Tomēr, neskatoties uz precīzo dejas tehniku, šoreiz nedaudz pietrūka personības starojuma un emocionālas klātbūtnes, kas dejojumam piešķirtu spilgtāku noskaņu. Par teicamu un stilistiski pārliecinošu klasisko variāciju izpildījumu godam pelnītu otro vietu ieguva arī Rīgas Baleta skolas audzēkne Uļana Saiko un Lietuvas Baleta skolas pārstāve Grēta Biekšaite (Greta Biekšaitė). Trešā vieta tika piešķirta jaunajiem dejotājiem – Mariellai Pūpolai un Dominikam Geidānam no Latvijas, Mattiasam Kunderam (Mattias Kunder) no Tallinas Mūzikas un baleta skolas, kā arī Onai Saulei Turaitei (Ona Saulė Turaitė) no Nacionālās M. K. Čurļoņa Mākslas skolas Lietuvā. Viņu uzstāšanās bija ne vien profesionāli nostrādāta, bet arī emocionāli bagāta, apliecinot nākamās Baltijas reģiona baleta paaudzes radošo potenciālu. Īpašas uzslavas pelna Dominiks Geidāns – jaunais dejotājs, kurš nesen veiksmīgi pabeidzis Rīgas Baleta skolas ceturto baleta klasi un demonstrēja ne tikai izcilas skatuviskās un profesionālās dotības, bet arī aizrautību un dejas mīlestību. Lai gan ar nelielām kļūmēm, viņa sniegums bija novērtējams divās solo variācijās no baleta “Žizele” pirmā cēliena un kopā ar partneri Kiru Namčuku “Laikmetīgās dejas pas de deux” Sandras Lapiņas horeogrāfijā, kurā tika saglabāta tēla dramatiskā un stilistiskā precizitāte visa priekšnesuma laikā. Par to Dominiks saņēma arī īpašu atzinību – LPBA balvu, kas apliecina viņa talanta un centības atzinību profesionālā līmenī. Lai gan nākotne sola smagu darbu, novēlu, lai Dominika dejas prieks un aizrautība nekad neizzūd, jo tieši tie ir dzinējspēki īstai mākslinieciskai izaugsmei.

Nākotnes solisti šodien: profesionāļu grupa

Vecākajā jeb profesionāļu grupā pirmo vietu par izcilu tehnisko un māksliniecisko sniegumu izcīnīja Hiroto Nakabajaši (Hiroto Nakabayashi) no Japānas un viņa partnere Ruka Tateno no Igaunijas. Viņu pas de deux no baleta “Talismans” interpretācija liecināja par rūpīgu sagatavošanos un dziļu izpratni par lomas raksturu, kā arī par dejotājas māksliniecisko briedumu. Šis bija spilgtākais sniegums konkursa vecākajā grupā. Latvijas publikai šie jaunie mākslinieki pazīstami pēc viņu dalības Galā koncertā 2024. gadā Latvijas Nacionālajā operā kopā ar Emi Harijama (Emi Hariyama) baleta trupu.

Pelnītas uzslavas un skatītāju aplausus saņēma Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunā māksliniece Aleksandra Treimane, kura ieguva otro vietu. Aleksandra pārsteidza Esmeraldas variācijā, kas bija viens no spilgtākajiem šī numura traktējumiem visa konkursa gaitā, apliecinot dejotājas tehnisko meistarību un māksliniecisko dziļumu. Tāpat augstu novērtēta tika arī Gamzati monologa interpretācija, kuru Aleksandra izpildīja ar īpašu emocionalitāti, pārliecību un skatuvisko harismu. Ne mazāk spēcīgs bija viņas sniegums Antona Freimana laikmetīgajā horeogrāfijā “Walk with Chalk. Bijušais Berlīnes Valsts baleta un Maiami baleta premjers Rainers Krenstetters apbalvošanas ceremonijā Aleksandru uzaicināja ar Gamzati monologu un Antona Freimana laikmetīgās dejas miniatūru “Walk with Chalk” piedalīties koncertā “Ballet Gala Rainer&Friends” Vīnē, kas pulcēs izcilus dejotājus no pasaulē atzītām baleta trupām.

Neraugoties uz nepilnībām gan tehniskajā izpildījumā, gan kustību gramatikā, Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunie mākslinieki Gundega Guna Reinika un Emīls Jānis Ungurs konkursa gaitā spēja pakāpeniski uzlabot savu sniegumu un demonstrēt māksliniecisku izaugsmi. Lai gan “Grand pas classique” interpretācija otrajā kārtā izrādījās nepārliecinoša, izteiksmīgs sniegums tika parādīts Aleksandras Astreinas neoklasiskajā duetā “Moments”, kurā mākslinieki apliecināja muzikālu inteliģenci un plastisku izteiksmību. Fināla posmā viņi sevi spilgti apliecināja pas de deux no baleta “Arlekināde”, kurā dominēja skatuviskā harisma un emocionāla intensitāte. Šis mākslinieciskās interpretācijas dziļums un vizuālā pievilcība spēja uzrunāt gan skatītājus, gan žūriju, kā rezultātā duets tika godalgots ar otro vietu.

Trešās vietas godalgas žūrija piešķīra trīs jaunajām baleta māksliniecēm – Jelizavetai Masalovai (Yelyzaveta Masalova) no Ukrainas, Kristai Štrausai no Latvijas un Minai-Vasilijai Stojanai (Mina-Vasiliya Stoyanova) no Bulgārijas. Katra no viņām izcēlās ar unikālu personības starojumu un skatuves klātbūtnes spēku, atklājot atšķirīgus baleta mākslas stilus no klasikas līdz laikmetīgajai dejai. Viņu sniegumā bija apvienota tehniska precizitāte un individuāla mākslinieciskā pieeja.

Par VII Starptautiskā Baltijas baleta konkursa diplomantu kļuva arī Latvijas Nacionālā baleta jaunais mākslinieks Genādijs Eisaks. Viņa izvēlētās solo variācijas no baletiem “Žizele”, “Korsārs” un “Parīzes liesmas”, kā arī miniatūra “Whip”, ko īpaši viņam veidojis Antons Freimans, apliecināja veiksmīgu repertuāra izvēli – katrs no numuriem ļāva atklāt dažādas tehniskās un mākslinieciskās šķautnes. Lai gan uztraukums un skatuviskās pieredzes trūkums atstāja ietekmi uz snieguma precizitāti, tomēr īpaši jāatzīmē Alberta variācijas muzikālais jūtīgums, stila izpratne un inteliģenta pieeja tēlam. Šis starts bija nozīmīgs solis mākslinieciskās izaugsmes ceļā, kurš tika atzīmēts ar pelnītu stipendijas piešķiršanu dalībai “Unblanche” baleta konkursā Japānā. Novēlu Genādijam saglabāt apņēmību, ticību sev un turpināt virzīties uz priekšu ar neatlaidību un iedvesmu.

Grieķu mākslinieks Maikls Kiminoss (Mikhael Kiminos) laikmetīgās dejas valodā smalkjūtīgi un emocionāli interpretēja Mihaila Fokina leģendāro miniatūru “Mirstošais Gulbis”, kas sākotnēji radīta Annai Pavlovai. Šī klasiskā solo mūsdienīgais lasījums pārsteidza ar dziļu noskaņu, plastisku smalkumu un oriģinālu skatījumu, kas piešķīra jau zināmajai horeogrāfijai jaunu, daudzslāņainu elpu. Tajā saplūda cieņa pret tradīciju un drosme to pārlasīt caur individuālu pieredzi.

Patiess prieks par Latvijas horeogrāfu – Elzas Leimanes, Raimonda Martinova, Sandras Lapiņas, Kristapa Jaunžeikara, Milanas Komarovas, Aleksandras Astreinas, Annas Matules, Antona Freimana un citu – ieguldījumu un aktīvo sadarbību ar jaunajiem baleta māksliniekiem. Viņu radošais darbs veicina oriģinālu, mākslinieciski spilgtu horeogrāfiju tapšanu un bagātina Latvijas skatuves mākslas ainavu, dodot iespēju jaunajiem dejotājiem pilnībā atklāt savu potenciālu un mērķtiecīgi virzīties dejas profesionālajā virzienā.

Zvaigžņu vakars – no laureātiem līdz pasaules solistiem

20. jūnija vakarā Dailes teātrī norisinājās svinīgā apbalvošanas ceremonija un krāšņais Galā koncerts, kurā skatītājiem bija iespēja baudīt izcilākos konkursa priekšnesumus: klasiskās dejas variācijas, pas de deux, kā arī oriģinālas laikmetīgās horeogrāfijas, kuras vēlreiz tika izdejotas ar īpašu atdevi un skatuves enerģiju. Par neaizmirstamu šo vakaru padarīja pasaulē atzīti baleta mākslinieki – Berlīnes baleta vadošie solisti Lisa Pavlova un Mihaels Belilovs, Tulūzas operas baleta vadošais solists Klebers Rebello, Vīnes Valsts baleta izcilā balerīna Ludmila Konovalova, kā arī leģendārais bijušais Berlīnes Valsts baleta un Maiami pilsētas baleta premjers un daudzu baleta konkursu laureāts Rainers Krenšteters.

Pēcvārds

Konkurss nav tikai sacensība – tas ir mākslas ceļš, uz kura satiekas skolotāji un audzēkņi, žūrija un skatītāji, sapņi un realitāte. Tas veicina ne tikai jaunu talantu atklāšanu un klasiskā baleta izglītības pilnveidi, bet arī starptautisku sadarbību un cieņu pret gadsimtiem senām baleta tradīcijām, vienlaikus ļaujot tām elpot mūsdienīgā formā. Šis konkurss apliecināja, ka balets nav tikai pagātnes mantojums – tas ir dzīvs mākslas organisms, kas turpina augt, mainīties un iedvesmot. Lai visiem jaunajiem dejotājiem – gan tiem, kas uz skatuves kāpa pirmo reizi, gan tiem, kuri jau sevi pierādījuši – izdodas turpināt ar drosmi, iedvesmu, prieku un dejas mīlestību. Šis konkurss ir apliecinājums tam, ka nākotne baletam ir – un tā pieder viņiem.

Visbeidzot vēlos izteikt pateicību un apbrīnu Starptautiskā Baltijas baleta konkursa direktorei Regīnai Kaupužai un visai radošajai komandai par profesionālo, ar mīlestību veidoto darbu. Viņu ieguldījums ne tikai nodrošina augstvērtīgu māksliniecisko platformu jaunajiem dejotājiem, bet arī būtiski veicina klasiskā baleta attīstību Baltijā un citur.

Titulfoto: Dārta Balode. Foto autore: Marta Ozoliņa

*Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Dr. paed., Mg. art., digitālās Nacionālās enciklopēdijas redakcijas locekle, horeogrāfe, pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja. Vairāku desmitu publikāciju un zinātnisko monogrāfiju autore, bijusi LR Kultūras ministrijas konsultatīvās Dejas padomes priekšsēdētāja un Latvijas Nacionālās kultūras padomes locekle, Valsts izglītības satura centra Mūsdienu dejas padomes locekle.