Marta izrāžu vēstījumi būs par neērtām un nereti tabu tēmām, laikmetīgās dejas horeogrāfiem savos darbos apvienojot dziļi personisku pieredzi ar plašu skatījumu uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā, tādā veidā aicinot skatītāju ļauties pārdomām par būtiskiem jautājumiem.

14. martā gaidāmas divas politiskas izrādes – horeogrāfa Vladimira Goršantova darbs “Es arī esmu Latvija” un horeogrāfes Marijas Saveiko izrāde “Savējā un svešā”, kas vēsta par sociāli un emocionāli jūtīgiem jautājumiem. Savukārt 15. martā sadarbībā ar Rīgas cirku un Latvijas Kultūras akadēmiju iecerēta horeogrāfes un cirka mākslinieces Leldes Feldmanes izrādes “Trauslais spēks” izrādīšana, kā arī būs iespēja redzēt horeogrāfes Elīnas Gaitjukevičas izrādi “Ar acīm ciet”.

14. martā plkst. 13.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies arī horeogrāfes un cirka mākslinieces Leldes Feldmanes meistarklase “Balanss un uzticēšanās”. Meistarklase būs piemērota cilvēkiem bez deju pieredzes vai ar nelielām priekšzināšanām, kuri vēlas izpētīt kustību, sadarbību un ķermeņa apzinātību drošā un radošā vidē.

Meistarklasē tiks izmantots arī pilons jeb pole kā vēl viens kustības elements, kurš kalpos kā balsta punkts, kustības paplašinājums.

Balstoties laikmetīgajā dejā, cirka un partner work principos, meistarklase pētīs fizisku komunikāciju, uzticēšanos un individuālo kustības valodu sadarbībā ar otru cilvēku un grupā. Meistarklases dalībnieki iegūs lielāku ķermeņa apzinātību, uzticēšanās attīstīšanu, radošu drosmi, fiziskās komunikācijas prasmju uzlabošanu un jaunu pieredzi sadarbībā.

Meistarklase ir bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos, aizpildot anketu.

Plašāk par izrādēm:

14. martā plkst. 17.00 – laikmetīgās dejas izrāde “Es arī esmu Latvija”, horeogrāfs Vladimirs Goršantovs

Izrādes radošā komanda

Idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs: Vladimirs Goršantovs
Kostīmu mākslinieks un scenogrāfs: Andris Kaļiņins
Skaņu režisors: Edvards Kurmiņš (DJ Puce)
Vizuālās identitātes autore: Katrīna Ieva
Producente: laikmetīgās dejas apvienība “SIXTH”, Anna Ulberte

Latvija ir viena no valstīm, kas pret LGBTQ+ kopienu vēl joprojām mēģina cīnīties. Spilgts piemērs tam ir 2023. gada 9. novembra Saeimas sēde, kurā tika pieņemts Dzīvesbiedru likums. Tajā politiķis Edgars Tavars izteicās, ka “partnerības institūta pamatmērķis ir viendzimuma locekļiem dibināt ģimeni [..], melone nav banāns, ābols nav bumbieris”. Šāds izteikums skaidri norāda uz neizpratni par LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, kā arī par bailēm no netipiskas ģimenes. Vladimirs saka, ka tas kopumā norāda uz vēlmi it visus sabiedrības locekļus “ielikt vienādās kastītēs”, un vēlas atkal atgādināt par sabiedrībā iesakņojušiem stereotipiem par dzimumlomām un LGBTQ+ kopienu. Aizvien nākas dzirdēt, ka LGBTQ+ pārstāvji paši izvēlas savu seksualitāti, jo, piemēram, tas tagad esot stilīgi. Ja jau šādi par šīm tēmām tiek diskutēts Saeimā, kuru ievēl Latvijas sabiedrība, skaidrs, ka par šo tēmu ir aktuāli aizvien runāt. Ar savu darbu viņš vēlas pielikt roku homofobijas samazināšanai Latvijā.

14. martā plkst. 18.30 – laikmetīgās dejas izrāde “Savējā un svešā”, horeogrāfe Marija Saveiko

Izrādes radošā komanda

Horeogrāfe un izpildītāja: Marija Saveiko
Mūzikas autors un izpildītājs: Kārlis Matīss Zitmanis
Dejas dramaturģe: Annija Broniča
Māksliniece: Kaiva Kumerova
Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss
Producents: laikmetīgās dejas apvienība “SIXTH”, Anna Ulberte
Līdzproducents: Ģertrūdes ielas teātris

Cik daudz mēs varam izvēlēties, kas esam, un cik daudz mūsos vienmēr paliks tas, kas bijis pirms mums? Žans Pols Sartrs ir teicis, ka “cilvēks ir tas, ko viņš pats no sevis izveido”, tomēr ikvienam no mums ir konkrēts sākumpunkts – ķermenis, vide, kultūra un tā brīža vēsturiskais konteksts, kurā piedzimstam. Vai iespējams pilnībā atbrīvoties no tā, kas mūs veidojis? Kā savu dzīvi izjūt cilvēks, kas ir piederīgs divām kultūrām, divām valodām?

Laikmetīgās dejas izrādē “Savējā un svešā” horeogrāfe un dejotāja Marija Saveiko, apvienojot kustību, dzīvo mūziku un gaismu, dalās personīgajā pieredzē par savu identitāti un piederības izjūtu Latvijā. Marija nāk no krievu-baltkrievu ģimenes, ir uzaugusi Latvijā – valstī, kuras brīvība ir tikpat jauna kā viņas paaudze. Šodien viņa dzīvo laikā, kad Krievijas karš Ukrainā vēl vairāk Latvijas kultūrtelpā saasinājis tā saukto “nacionālo jautājumu”. Šī izrāde ir Marijas personīgā refleksija par sevis meklējumiem laiktelpā, kurā satiekas dažādi skatpunkti, identitātes un kultūras.
Mēs dzīvojam laikā, kad pasauli šķeļ konflikti, kad senie jautājumi par to, kas ir “mūsējie” un kas – “svešie” –, atkal un atkal atgriežas. Varbūt svešais nav kāds cits? Varbūt reizēm svešais ir tas, kurš pats sevi par tādu uzskata? Vai piederība ir kaut kas, ko mums piešķir citi, vai arī tā ir izvēle, kas dzimst mūsos pašos?

Pēc Marijas izrādes skatītāji ir aicināti uzkavēties uz sarunu ar radošo komandu, lai reflektētu par redzēto.

15. martā plkst. 17.00 – laikmetīgās dejas izrāde “Trauslais spēks” | PIRMIZRĀDE, horeogrāfe un cirka māksliniece Lelde Feldmane

Izrādes radošā komanda

Horeogrāfe: Lelde Feldmane
Izpildītājas: Lelde Feldmane, Leonilla Upeniece, Niola Ose, Beāte Ēķe, Elizabete Ļaksa Gaismu māksliniece: Leilia Mukhamatgalieva
Tehnisko risinājumu autors: Andris Zeļonka
Producente: Lelde Feldmane
Līdzproducents: Rīgas cirks

Izrādē “Trauslais spēks” māksliniece Lelde Feldmane caur kustību, akrobātiku un vārdu transformē personisko pieredzi izteiksmes valodā, ko caurvij spēks un jūtīgums, izturība un ievainojamība. Izrādes centrā ir vertikāls pilons, kas kļūst par pasaules asi – axis mundi –, un vienlaikus ir gan balsts, gan izaicinājums, aicinot mākslinieci izzināt līdzsvaru starp spēku un trauslumu. Ciešā kontaktā ar dejotāju grupu, caur savstarpēju uzticēšanos un kopīgu kustību Lelde Feldmane panāk levitācijas ilūziju – stāvokli, kur ķermenis pretojas smagumam un atveras attiecībām. Šī fiziskā prakse kļūst par simbolisku telpu, kurā iemiesojas rūpes, atbildība un klusa, bet spēcīga līdzcietība.

“Trauslais spēks” ir dziedniecisks darbs par apzinātu līdzcietības spēku – par rūpēm, atbildības uzņemšanos un sevis veltīšanu otram. Šī klusā, bieži neredzamā pašatdeve iemieso vienu no drosmīgākajām un spēcīgākajām mīlestības formām. Tā ir brīdis, kur rūpes kļūst redzamas – žests apzinātas līdzcietības spēkam, par rūpēm, atbildību un sevis veltīšanu otram.

15. martā plkst. 18.30 – laikmetīgās dejas izrāde “Ar acīm ciet”, horeogrāfe Elīna Gaitjukeviča

Izrādes radošā komanda

Izrādes idejas autore: Elīna Gaitjukeviča
Izrādes horeogrāfi: Elīna Gaitjukeviča, Dmitrijs Gaitjukevičs un dejotāji
Mūzikas autors un izpildītājs: Martin. Jo. Johnsons (Mārtiņš Jansons, latviešu indie mūzikas grupas “100 baltas dvēseles” līderis) 
Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss 
Izpildītāji: deju grupas “Ritms” pamatsastāva dejotāji

Izrādes pamats ir veidojies, tieši caur jauniešu sajūtu prizmu pētot bailes. Ar kādām baiļu izjūtām mūsdienās saskaras jaunieši, kā viņi izprot šo baiļu cēloņus un mēģina ar tiem tikt galā?

Biļetes: Visās Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv. NB! Biļetes cena uz katru izrādi atsevišķio ir 10 EUR, bet, pērkot vienotu biļeti, kas derīga uz vienas dienas abām izrādēm, biļetes cena ir 15 EUR. Izvēlēties biļešu veidu iespējams pie pirkšanas soļa.

Dejas māja laikmetīgās mākslas telpā KURTUVE ir tapusi, pateicoties Valmieras novada pašvaldības, Valmieras teātra un VKKF atbalstam.

Atbalstītāji: VKKF, Valmieras novada pašvaldība.

Sadarbības partneri: Valmieras teātris.