Nominācijas: “Laikmetīgās dejas iestudējums” (“Baiļu rutīna”), “Laikmetīgās dejas horeogrāfe” (“Viss būs labi”, “Baiļu rutīna”, “Lietisko pierādījumu muzejs”), “Laikmetīgās dejas dejotāja” (“Baiļu rutīna”)

Ko tev nozīmē Dejas balvas nominācija?

Mēs tevi dzirdam, un tas ir tik patīkami!

Ar ko vai kāpēc darbs, par ko esi nominēta, ir svarīgs tev pašai? 

Nominētajos darbos es ļoti vēlējos dalīties ar piedzīvoto, tādēļ es izvēlējos skatītājam pastāstīt un ļaut kustību valodai man palīdzēt tad, kad ar vārdiem sanāk pārāk tieši. Kustība priekš manis ir visur, jāmāk tikai pamanīt, paķert, pārveidot un nodot skatītājam gatavā iesaiņojumā un īstā brīdī. Man netīšām sanāca triloģija. Visiem trim darbiem ir vienojoša tēma – piedzīvotā vardarbība, un vienojošais elements – uzdrošināties pateikt. Tiešām runāt fiziski, nevis klusēt. Tas notika dabiski. Katru darbu pabeidzu ar pēcgaršu, ka līdz galam viss nav pateikts un arī nemaz nav iespējams viena darba ietvaros.

Kuram dotu balvu savā nominācijā?

Iestudējums – “Baiļu rutīna”!

Horeogrāfs/e – mākslinieku apvienība IevaKrish!

Dejotāja – Olga  Žitluhina! Jo kurš gan cits no mums spēj tik neatlaidīgi dejot?

Kāda ir tava dejas definīcija?

Es maz dejoju, bet daudz kustos, bet ja dejoju, tad ir DANCE, DANCE nepārprotams DANCE.

Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē?

Runāt, rakstīt, apkopot, analizēt, rakstīt recenzijas darbiem vai dejas notikumiem, rakstīt vairākas recenzijas vienam darbam vai dejas notikumam no dažādiem skatupunktiem. Rakstīt topošiem skatītājiem!

Attēls: skats no izrādes “Baiļu rutīna”, foto Evija Sedola