Nominācijas: “Laikmetīgās dejas iestudējums” (“Kur tu esi kad es guļu”), “Laikmetīgās dejas horeogrāfe” (“Karte” projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” ietvaros, “Kur tu esi kad es guļu”), “Laikmetīgās dejas dejotāja” (“Kur tu esi kad es guļu”)  un “Laikmetīgās dejas notikums” (“Un pēkšņi gulbji!”)

Ko Tev nozīmē Dejas balvas nominācija?

Katra nominācija ir kā atbalsts manam radošajam redzējumam.

Ar ko vai kāpēc darbi, par kuriem esi nominēta, ir svarīgi tev pašai? 

Radot solo darbu “Kur tu esi kad es guļu”,  pieskāros tēmai “es dejā” un dejas apmācības ceļam, kuram esmu gājusi cauri ar ļoti dažādām emocijām un pieredzēm, līdz ar to esmu īpaši priecīga, ka šis darbs tika pamanīts.

Laikmetīgās dejas dejotājas nominācija mani priecē, jo ikdienā daudz domāju par sevi kustībā. Meistarklases, treniņi ir būtiska manas ikdienas sastāvdaļa, tiekties apzināta ķermeņa un tā kustības virzienā, protams, ir bezgalīgs darbs, jo ķermenis ir viens ārkārtīgi komplicēts un brīnišķīgs instruments.

Laikmetīgās dejas horeogrāfa nominācija dod pārliecību par savu ceļu, šī profesija ir specifiska un kā jau visiem māksliniekiem radošais process raisa dažādas pārdomas, ne tikai mākslinieciskas, bet arī praktiskas – vai šī ir mana vieta, ko es daru, kas es esmu? “Un pēkšņi gulbji!” man ir nozīmīgs darbs, jo krasi mainīja manas domas par to, kā māksla satiekas un veido dialogu ar sabiedrību, kā kopīgi radīt vienotu telpu un kopīgus svētkus.

Rūtas Pūces projekts “Deja domā”  ir atzinības vērts notikums, mēģinājums runāt ar visām dejas nozarēm, tās apskatniekiem un skatītājiem, dodot iespēju veidot vienlīdzīgu dialogu, kas man gan tad, gan šobrīd ir īpaši svarīgi, domājot par Latvijas dejas nozari kopumā.

Kuram dotu balvu savā nominācijā?

Nezinu. Katrā nominācijā darbi un mākslinieki ir tik dažādi, katram ir sava vērtība, kuras dēļ es labprāt tam dotu balvu.

Kāda ir tava dejas definīcija?
Deja – apzināta kustība telpā un laikā.

Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē?

Atvērt acis, klausīties, runāt, nedzīvot pagātnē, mest nost iedomību. Dejai ticēt sev vairāk, dejotājiem ticēt sev vairāk, nozarei kopumā ticēt sev vairāk.

Attēls no Agates Bankavas personīgā arhīva.