2024. gada 27. decembrī cikla “Deja domā” ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” norisinājās diskusija “Dejas balvu gaidot”, kurā Dejas balvas 2023–2024 žūrijas pārstāvji dalījās divu gadu periodā redzētajā un izdarītajā. 

Diskusiju moderēja kultūras žurnāliste Eva Johansone un tajā piedalījās žūrijas komisijas priekšsēdētājs, laikmetīgās dejas eksperts Dmitrijs Gaitjukevičs, laikmetīgās dejas eksperte Sintija Siliņa, mūsdienu deju eksperte Edīte Ābeltiņa, baleta eksperti Lita Beiris un Erlends Ritenbergs, skatuviskās tautas dejas eksperts Artis Puriņš un māksliniece, mākslas terapeite un mākslas mediatore Lība Bērziņa.

Diskusijā pārrunātie temati skāra ne tikai žūrijas darba procesu un idejas tā attīstībai, bet arī dejas mākslinieciskās kvalitātes, pieejamību un piekļūstamību, atbalsta sistēmas, reģionu lomu nozares izaugsmē un ilgtspējā, kā arī nozares redzamību medijos, starpnozaru balvās un citos kontekstos, kas pulcē visu mākslas jomu pārstāvjus.

Žūrija atzīst, ka Dejas balvai šobrīd ir pareizais virziens, tā vieno nozari un veicina savstarpējo interesi starp atšķirīgajiem dejas žanriem. Kā nepieciešamība žūrijas darba uzlabošanai tiek minēts starptautisks žūrijas loceklis, tāpat komunikācijas uzlabošana ar Latvijas Nacionālo Operu un baletu, kas šobrīd nepiesaka balvai jaunas debijas galvenajās lomās. Baleta eksperti uzsver, ka ir ārkārtīgi maz vietējo horeogrāfu veidotu iestudējumu, kopumā baleta nozarē pietrūkst drosmes un laikmetīgais balets ir “bērna autiņos”. 

Vērtējot dejas nozari, izskan prieks par to, ka deja aizvien vairāk nonāk arī akadēmiķu uzmanības lokā, paši dejas profesionāļi izvēlas padziļināti pētīt deju. Pieaugusi arī tiešsaistes iespēju izmantošana, kas deju padara pieejamāku. Notiek darbs ar kopienām, vienlaikus vēl ir ļoti daudz darāmā dejas pieejamības jomā un dažādu cilvēku iekļaušanā profesionālajā dejā. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz skatuves vēl aizvien nav cilvēku ar īpašām vajadzībām.

Kā pārsteigumus žūrija atzīst dejas reģionālo spēku, īpaši izceļot Jelgavu un Madonu, un augstas klases dejotājus mūsdienu dejās, izskanot arī aicinājumam veidot nomināciju “Mūsdienu deju solists”.

Būtisks jautājums dejas nozarē saistās ar ilgtermiņa finansiālo atbalstu tieši administrēšanai, īpaši laikmetīgās dejas jomā, kur vēl aizvien nav neviena algota darbinieka. Rezultāts ir izrāžu īsais mūžs, jo nav resursu un struktūru jaundarbu aprites atbalstam. Veidojas institucionālā atpalicība Baltijas valstu kontekstā, tiek traucēta kapacitāte līdzvērtīgi kaimiņiem ieiet starptautiskos tirgos. Lai arī iekustējusies saruna par Dejas mājas izveidi “Kurtuvē” Valmierā, kas veicinātu laikmetīgās dejas nozares redzamību, pieejamību un ilgtspēju, nav atrisinājies jautājums par atalgojumu darbiniekiem Dejas mājas administrēšanai.  

Par problemātisku tiek atzīta dejas nozares redzamība un atspoguļošana medijos. No visa plašā nozares piedāvājuma paretam tiek aktualizēts tikai lielo institūciju veidots darbs – kā baleta iestudējums vai Dziesmu un deju svētki. Tajā pašā laikā lielākā daļa pirmizrāžu un tādi starptautiski sasniegumi kā Latvijas izrādes iekļūšana starptautiskajā dejas platformā “Aerowaves” paliek neapskatīti. Dejai kā nišai pietrūkst savas autentiskās balss citu mākslas nozaru vidū, un mediji ir tas rīks, kas to varētu veicināt. 

Izskan aicinājumi arī dejas profesionāļiem. Rūpīgi izlasīt Dejas balvas nolikumu, pirms pieteikt savu darbu, jo dažbrīd pieteiktie darbi neatbilst vairākiem no nolikuma kritērijiem un tiek tērēts Dejas balvas žūrijas laiks. Pārdomāt savu darbu tematiku. Ir būtiski nepazaudēt saikni ar šodienu, ar svarīgiem un aktuāliem tematiem. Ir jau skaisti veidot darbus par tēmu “es, mana sirds un skaistā daba”, tomēr dejas māksla spēj daudz vairāk. Vienlaikus tiek pausta vēlme redzēt vairāk starpžanru pasākumu, vairāk izrāžu, nevis tikai studiju atskaites koncertus. Tāpat žūrija atgādina darbus pieteikt laicīgi (pēc nolikuma – 30 dienu pirms notikuma), lai nodrošinātu, ka žūrijas locekļi paspēj tos noskatīties.

Diskusijas ieraksts šeit.