Inta Balode

18. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā notiks ar lielām cerībām gaidītā Allas Sigalovas baleta “Otello” pirmizrāde. Cerības saistās ar atmiņām par nu jau tālajā 1998. gadā A. Sigallovas iestudēto baletu “Dzeltenais tango”, tāpat ar interesi tiek gaidīta melnādainā viesdejotāja Serža Deroša Otello lomas interpretācija. Iemesls gaidām ir arī tas, ka pēdējo gadu ne-klasikas iestudējumi mūsu baletā nav bijuši pārāk pārliecinoši. Un, protams, ne bez vainas ir arī mūžam aktuālais Viljama Šekspīra lugas “Otello” sižets, kas pavisam droši sola kaisli, mīlu, intrigas, nodevību un traģēdiju – jebkurā gadījumā spilgtas emocijas, kuru izpausme ķermenī visos laikos ir viens no būtiskākajiem dejas pievilkšanās spēkiem. Sagaidot pirmizrādi, piedāvājam ieskatu pāris dejas vēsturē būtiskās un interesantās lugas “Otello” interpretācijās.

Viens no modernās dejas ietekmīgākajiem pamatlicējiem, meksikāņu horeogrāfs Hosē Limons (José Limón) radīja 20 minūšus garu izrādi „Mora pavana” (The Moor’s Pavane) ar Henrija Pērsela (Henry Purcell) mūziku. Pirmizrāde notika 1949. gadā Amerikas dejas festivālā Konektikutas koledžā. Izrāde tiek iestudēta vēl līdz šodienai. Viens no nozīmīgākajiem Otello lomas interpretiem pēc paša Hosē Limona, kurš dejoja oriģinālversijā, bijis arī Rūdolfs Nurijevs.

Iespēja redzēt dejojam Hosē Limonu.

Ieskats Hosē Limona dejas kompānijas 2004. gada versijā

Baletu Otello veidojis arī mūsdienu ietekmīgais baleta horeogrāfs, Hamburgas baleta vadītājs Džons Noimaijers. Viņa versijā izmantota Arvo Pērta, Alfrēda Šnitkes un Naná Vasconcelos mūzika. Pirmizrāde notika Hamburgas baletā 1985. gadā.