Andžejs Začiņajevs aka bboy An-Juicy

Amerikāņu melnādaino geto rajoni 20. gadsimta 70. gados. Ielās jaunieši bez perspektīvas un cerības uz labāku dzīvi mēģina sevi uzjautrināt, turoties kopā, vecās ēkās taisot ballītes ar mūziku un kustībām tās pavadījumā. Atdarinot kustības, kas “izrautas” no vairākām, toreiz populārām sfērām (kapoeiras, kungfu, cirka mākslas u. c.), tās sāka apvienot vienā izgājienā jeb īsajā individuālajā šovā, pārsteidzot citus. Tam parādījās nosaukums – breikings jeb bboying. Vēlāk Eiropas žurnālisti, pārsteigti par redzēto, nosauca šo mākslu par deju – break dance.[1]

2018. gadā notika pirmais pilotprojekts, kur breikings jau kā sporta disciplīna tika iekļauts Jauniešu olimpiskajās spēlēs Buenosairesā. Turpinājumā to iekļāva 2024. gada olimpisko spēļu programmā Parīzē.

Tas sekmēja mūsdienu pasaules breika dejotāju jeb bboys un bgirls sadalīšanos divās nometnēs:

– Breikinga evolūcijas atbalstītājos, kas uzskata: “Breikings kā sporta veids ir jauns izaicinājums, kas dod perspektīvas un iespējas jauniem māksliniekiem nopelnīt naudu ar savām prasmēm”.

– Konservatoros, kas uzskata: “Breikings ir nācis kā antidepresants grūtos laikos, jautrs izklaides un sevis apliecinājuma veids, kas veidots ballītei bez formalitātēm, ieņemtajām vietām un izcīnītiem kausiem. Tādam tam arī jāpaliek.”

Breikings ir hiphopa kultūras sastāvdaļa. Kā saka hiphopa kultūras (breikings, dīdžeings, grafiti, MCing) pamatlicēji – vairāku gadu laikā hiphops ka mākslas veids ir sadraudzējis savā starpā tik daudz nāciju un cilvēku, cik nespēja neviens politiķis.

Tieši vienotība, draudzība, komunikācija ar ārzemniekiem, kopīga ballīte (jam), kopīgi treniņi un mērķi nākošajā džemā vai batlā sevi parādīt vēl labāk iededza gaismu jauniešu dvēselēs. To ir izdzīvojuši arī Latvijas breikinga pamatlicēji, piemēram, komandas Gang Breakers, Battle Time Squad un citi. Gang Breakers komandas biedri, nu jau četrdesmitgadnieki, joprojām tiekas, ņemot līdzi ģimeņu pārstāvjus, bērnus, un atceras tos brīžus, kad kopā dejoja breiku un gāja uz kopīgu mērķi.

Tas norāda uz to, ka bboys un bgirls no 70. gadiem līdz divtūkstošajiem darbojās, “dzīvoja” komandās. Sacensības notika galvenokārt kā batli komandu starpā pēc play-off sistēmas (kas uzvar visus, kļūst par turnīra uzvarētāju). Reti notika mūsdienās populāri batli: trīs pret trīs vai divi pret divi. Individuālās meistarības pārbaude līdz divtūkstošajiem gadiem notika pārsvarā apļos, tā saucamajos džemos (jam). Dejotāji iesildījās pirms galvenā turnīra, pamanīja viens otru, sagribēja pierādīt viens otram, ka ir labākais, un sāka batlu bez tiesnešiem, bez laika un izgājienu limita, uzreiz, tepat aplī. Parasti tas bija ļoti iespaidīgs, emocionāls brīdis gan dejotājiem, gan skatītājiem, līdzīgs ielas kautiņam, kuru grib apskatītes visi klātesošie, atbalstot savējo. Atšķirībā no ielas breikingā vienmēr darbojās no touching (angļu val. bez aizkaršanas – A. Z.) likums, proti – tikai kustības un prasmes. Pēc šāda veida batla visi skatītāji paši izdarīja secinājumu – kurš ir stiprāks. Stiprākie dejotāji kļuva par jaunākās paaudzes atdarināšanas objektiem, ideāliem, uz ko tiekties turpmākajos treniņos. Tā šī ielu deja modernizējās, subkultūrā saglabājot ielu raksturu.

Divtūkstošajos gados kļuva populāras individuālās sacensības. 2004. gadā notika pirmais pasaules individuālais čempionāts Red Bull BC One, kuru sponsorēja Red Bull. Kā saka pirmais šo sacensību čempions bboy Omar: “Šīs sacensības bija sākums jaunai ērai breikingā.”

Visi pasaules dejotāji, kuri redzēja šo notikumu, gribēja tur iekļūt un kļūt par individuāliem čempioniem. Par prioritāti kļuva solo meistarība nevis komandas darbs. Komandas sāka sabrukt, stipri dejotāji sāka apvienoties, sāka dominēt privāti mērķi, privāts ieguvums, uzvara, slava, popularitāte, materiālais atalgojums, nevis kādreizējā saliedētība, vienotība, komandas gars, atbalsts un cieņa. Tagad vairākums nolēma nopelnīt, un tas kļuva par jaunās ēras vadmotīvu.

Šobrīd, 2022. gadā, gandrīz visas sacensības notiek batlu formātā – viens pret viens, divi pret divi vai trīs pret trīs. Stipri dejotāji (iespējams, arī no dažādām valstīm) apvienojas, lai uzvarētu turnīrā un izcīnītu galveno naudas balvu. Daudzi dejotāji trenējas vienatnē vai nelielā grupiņā, nevis kopā ar savu komandu, kā tas bija agrāk.

Kad 2021. gada decembrī biju Londonā un meklēju dejotājus, ar kuriem kopā patrenēties, viena no Lielbritānijas skatuves līderiem bboy Spin atbilde bija ļoti vienkārša: “Es nezinu kur kas trenējas. Es eju viens pats uz sporta zāli.” Tas raksturo vairāku mūsdienu breikinga dejotāju pieeju. Zinu bboys, kas trenējas vieni paši, piemēram, ASV – garāžā, Polijā – skolā, vai Nīderlandē – privātmājā. Ļoti nedaudzi trenējas komandā. Tas liecina, ka mūsdienās dominē individuālās sacensības un tāpēc visi kļuva cits citam konkurenti, lai izcīnītu turnīrā galveno balvu. Tādas vērtības kā kopīga rotaļa, kopīgs džems, pieredzes apmaiņa maz kurš novērtē.

2020. gadā vienā no turnīriem Krievijā tiesnesis bboy Killa Kolya no Kazahstānas piegāja pie drauga krievu dejotāja bboy Zip Rock un uzaicināja uz batlu aplī ar 10 izgājieniem kā agrāk – bez tiesnešiem un citiem limitiem. Zip Rock atteicās, jo prioritāte ir veselība un vajag vēl iegūt galveno trofeju sacensībās. Tāda ir jaunā ēra, realitāte.

Breikings kā sporta veids oficiāli parādījās gandrīz visās valstīs jau kopš pirmajām Jaunatnes olimpiskajām spēlēm Argentīnā 2018. gadā. Katrā valstī notiek reitinga sacensības ar mērķi noteikt labākos dažādās vecuma kategorijās. Labākos atbalsta no valsts puses, lai tie varētu sagatavoties Parīzes olimpiskajām spēlēm 2024. gadā. Tas pats notiek Latvijā, breikinga deju skolām sadarbojoties ar Latvijas Sporta deju federāciju. 2021. gadā  notika pirmās reitinga sacensības (trīs posmi), kurās tika noteikti labākie – Latvijas kausa ieguvēji septiņās vecuma/dzimuma kategorijās. 2022. gadā pēc reitinga labākajam Latvijas dejotājam pieaugušo kategorijā ir paredzēts atbalsts no Latvijas Olimpiskās komitejas apmēram 8000 EUR apmērā uz gadu, lai viņš varētu gatavoties Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Pasaulē tiek rīkots arvien vairāk sacensību breikingā kā sporta veidā. Turpina eksistēt arī slavenie turnīri, kuri jau desmitiem gadu tiek organizēti kā kultūras pasākumi (piemēram, IBE, Outbreak Europe, Red Bull BC One, Unbreakable, Battle of the Year, Freestyle Session, u. c.). Mūsdienu breikinga dejotājam ir izvēle un iespēja piedalīties gan vienās, gan otrās sacensībās.

Galvenā motivācija iekļaut breikingu sporta nozarē bija, lai dejotāji jeb atlēti varētu nopelnīt, jo kultūras pasākumos naudas balvas ir nelielas un pārsvarā tikai uzvarētājiem. Salīdzinājumam:

– 2021. gada pasaules čempions breikingā kā sporta veidā saņēma 1900 EUR, otrās vietas ieguvējs – 1000 EUR, trešās – 500 EUR. Visi top 8 dalībnieki saņēma katrs 300 EUR.

– Prestiža turnīra Unbreakable 2021 (kultūras pasākums) uzvarētājs saņēma 1000 EUR. Pārējās vietas – neko.

– Prestiža turnīra batlos divi pret divi Outbreak Europe 2021 (kultūras pasākums) uzvarētāji saņēma 1500 EUR (katrs – 750 EUR). Pārējās vietas – neko.

Viens no bonusiem sporta breikingā ir arī tas, ka valsts sporta federācija var deleģēt sportistus un trenerus uz pasaules vai Eiropas līmeņa turnīriem, apmaksājot ceļa izdevumus, taču pagaidām tā notiek ne visās valstīs, un sportisti mēdz braukt uz sacensībām, pārstāvot savu valsti par pašu naudu. Kultūras pasākumos tā bija vienmēr – gribi piedalīties un pretendēt uz galveno naudas balvu, brauc uz turnīru par savu naudu.

No tā var secināt, ka naudas plūsma sporta breikingā ir lielāka, taču tā joprojām negarantē peļņu visiem top dejotājiem. Īpaši, kad par titulu konkurē 110 atlēti no 57 valstīm (kā bija Pasaules breikinga čempionātā 2021. gadā Parīzē), bet naudu saņem tikai top 8. Ieguldīt savu spēku, enerģiju, veselību, sešas reizes nedēļā trenēties, nestrādāt algotu darbu, lai profesionāli gatavotos Pasaules čempionātam un atbraucot ieņemt, piemēram, 10. vietu un netikt pat pie 300 EUR? Pagaidām grūti teikt, ka breikings ir profesionāls sporta veids. Tāpat kā agrāk tas joprojām paliek brīvā laika pavadīšanas veids, hobijs, dzīvesstils, taču jau bez tās emocionālās garšas, kas bija līdz gadsimtu mijai un divtūkstošo gadu sākumā. Izpildāmo elementu sarežģītības pakāpe izauga ļoti augstu, taču pašu dejotāju baudas izjūta, dejojot un skatoties breiku, neizauga gan.

Manuprāt, vislielākie uzvarētāji mūsdienu breikingā ir bērni un jaunieši, kuriem nauda vēl nav prioritāte. Tieši viņu turnīros, treniņos, komunikācijā vēl var izjust to degsmi, cerību par profesionāla bboy karjeru, to dzīvo enerģiju, emocijas un baudu. Uzvarētāji ir arī tie pieaugušie dejotāji, kuri strādā labi algotu darbu un ir spējīgi regulāri trenēties vakaros un par savu naudu braukāt pa pasauli, baudot dalību breikinga turnīros. Viens no tādiem ir mans paziņa bboy Zavisha, Polijas breikinga izlases līderis, divkārtējs Red Bull BC One Cypher Poland uzvarētājs (2020, 2021). Viņam Polijas pilsētā Belavā ir savs lombardu tīkls, dzīvo lielā privātmājā, brauc ar jaunām mašīnām, vakaros viens pats vai kopā ar draugu trenējas fitnesa zālē.

Mums Latvijā ir augsts bērnu un jauniešu breikinga līmenis. 2019. gadā Daugavpils komanda Factory Kingz kļuva par pasaules junioru U-15 čempioniem prestižākajā kultūras jomas turnīrā Battle of the Year Kids. Ļoti ceram, ka Latvijas jauniešu vidū ir dejotāji, kuri turpinās izcīnīt godalgotas vietas pasaules turnīros arī pieaugušo kategorijā.

Tāpēc mēs, instruktori, Latvijā šobrīd darām visu iespējamo, ieguldot jauniešos visu mūsu pieredzi, zināšanas un prasmes, lai viņi varētu kļūt par profesionāļiem. Tiek organizēti gan starptautiskie turnīri kultūras jomā (piemēram, Skill Deal, NBC Battle Pro – eliminations to Belarus, Battle of Styles – eliminations to Russia u. c.), gan Latvijas kausa izcīņas reitinga turnīri breikinga sporta disciplīnā sadarbībā ar Latvijas Sporta deju federāciju. Un pašlaik viens otram netraucē, tieši otrādi – dod augļus, virza uz priekšu.

Taču joprojām visgrūtākais ir iemācīt jauniešiem baudīt pašu deju, nevis tos bonusus, ko dod uzvara.

Attēls no Andžeja Začiņajeva personīgā arhīva.

[1] Latviešu valodā tiek piedāvāti šādi latviskojumi – breiks (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Jumava, 1999.; 3. izdevums, Rīga, Jumava, 2007), breikdāns (Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Rīga, Nordik, 2004), breikdenss (Baldunčiks J. Anglicismi latviešu valodā. Rīga, Zinātne, 1989); rakstā respektēti autora un Latvijas dejas praktiķu lietotie apzīmējumi – red.