Ina Ločmele*

No 28. līdz 31. augustam Diseldorfā Vācijā notika viens no pasaules nozīmīgākajiem profesionālās dejas pasākumiem – 15. starptautiskā dejas biennāle “Internationale Tanzmesse NRW”. Starp 50 valstu pārstāvjiem biennālē jau otro reizi bija arī Baltijas dejas stends, kurā tika prezentēti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dejas mākslinieki un organizācijas, popularizējot arī Baltijas Dejas platformu, kas notiks 2026. gada 23. – 25. aprīlī Viļņā. Starptautiskā dejas izstāde “Internationale Tanzmesse NRW” kopš 1994. gada reizi divos gados notiek Ziemeļreinas-Vestfālenes reģiona galvaspilsētā, uz vairākām dienām Diseldorfu pārvēršot par pasaules dejas galvaspilsētu. Izstāde kļuvusi par tradīciju, kur tiekas un sadarbības veido horeogrāfi, izpildītāji, menedžeri, producenti, festivālu organizatori un citi dejas nozares profesionāļi no visas pasaules.

Paralēli izstāžu stendiem un tīklošanās pasākumiem “Tanzmesse” piedāvā intensīvu programmu. Šogad tās bija 19 pilnmetrāžas izrādes, 27 atvērtās studijas (open studio) formāta izrādes un 18 mākslinieku prezentācijas. Programmas izrādes un mākslinieki tiek izvēlēti konkursa kārtībā, un pieteikties konkursam var tikai to valstu mākslinieki, kuras piedalās biennālē ar izstāžu stendu. Tādējādi Baltijas valstu dejas organizāciju dalība “Tanzmesse” ar kopīgu stendu “Baltijas deja” paver iespējas arī Baltijas māksliniekiem startēt konkursā un tikt iekļautiem programmā. Šogad “Tanzmesse” no Baltijas atvērtās studijas (open studio) formātā piedalījās lietuviešu mākslinieki – “Be Company” ar izrādi “She Dreamt of Being Washed Away to the Coast” (horeogrāfs Luks Karvelis).

Kopā ar partneriem no Lietuvas Dejas informācijas centra Anastasiju Kaminski, Ievu Pranckūnaiti, Gintari Masteikaiti un Igaunijas partneriem –no “Sõltumatu Tantsu Lava” Trīnu Aronu un Anniku Aderu Latviju biennālē pārstāvēja Latvijas Dejas informācijas centra valdes locekle, horeogrāfe un dejotāja Rūta Pūce un arī es, Baltijas Dejas platformas projekta vadītāja, producente Ina Ločmele.

“Internationale Tanzmesse NRW” piedalījās 1500 mākslinieku un vēl pulks dejas organizāciju pārstāvju, kuratoru, festivālu un dejas māju direktoru no visas pasaules. Dejas izstādē iepazīta Ķelnes dejas filmu festivāla –“Moovy dance film festival” direktore Agota Harmati, kura stāstīja, ka ik gadu ir atvērta dejas filmu pieteikumu pieņemšana, bet līdz šim no Latvijas neviens pieteikums neesot saņemts. E-pastos apmainījāmies ar Latvijas horeogrāfu, kuri veido dejas filmas, kontaktiem, lai iedrošinātu viņus startēt arī Ķelnes “Moovy dance film festival”. 

Valstis, kuru finansējums laikmetīgajai dejai ir krietni lielāks, veido papildu programmu biennālei, noīrējot telpas un prezentējot savas valsts skatuves mākslu, kas paredzēta starptautiskai auditorijai. Starp māksliniekiem bija arī Ēriks Ēriksons no Zviedrijas, kurš prezentēja performanci “Vērpete”, kuru viņš ir veidojis kopā ar latviešu horeogrāfu un dejotāju Krišjāni Santu. Starp zviedru mākslinieku izrāžu prezentācijām prātā palika horeogrāfes Annas Kēlstrēmas un mākslinieces Helēnas Bīstrēmas izrāde “City Horses”. Izrāde tapusi, iedvesmojoties no zirgu skulptūrām pilsētvidē. Arī no tā, kā pilsētvidē tiek attēloti karavadoņi, karaļi un kā – sievietes. Šeit deja satiekas ar publisko vidi un vides objektiem, skulptūrām. Tā kļūst par urbāno horeogrāfiju nepārtrauktā kustībā un reflektē par varu, eksistenci un sievietes ķermeni publiskajā telpā. Izrāde iedvesmo ar savu autentiskumu un abstrakciju.

Kopumā, izvērtējot gūto pieredzi dejas izstādē “Internationale Tanzmesse NRW”, jāsecina, ka ir svarīgi, lai līdz ar organizāciju pārstāvjiem biennālē piedalītos arī mākslinieki – jo vairāk, jo labāk, ko arī uzkrītoši var redzēt citu valstu pārstāvniecībā. Tīklošanās, starptautiskas sadarbības veidojas personiskā līmenī un ir grūti nododamas citam. Daudz dabīgāk sadarbības aizmetņi veidojas, ja uzsāktajā sarunā var iesaistīt māksliniekus. Tas savukārt ir jautājums par pieejamo finansējumu gan māksliniekiem, lai viņi personīgi varētu doties uz biennāli, gan arī kopīgai šīs pieredzes organizēšanai ar Latvijas Dejas informācijas centru.

Dalība “Tanzmesse” notika ar Baltijas Kultūras fonda, Kultūras ministrijas un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” (“Nordic Culture Point”) atbalstu.

*Ina Ločmele ir producente un projektu vadītāja, Latvijas Dejas padomes priekšsēdētāja. Kopš 2018.gada kopā ar Latvijas Dejas informācijas centru un Intu Balodi veido Baltijas valstu laikmetīgās dejas organizāciju kopprojektu “Baltijas dejas platforma”.