Svētdien, 23. decembrī, Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītā projekta „Teātris.zip” ietvaros tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas abos Latvijas Televīzijas kanālos būs skatāms Pētera Čaikovka balets „Riekstkodis”.

LTV1 ēterā tiešraide sāksies plkst. 17:55, bet LTV7 – plkst. 17:45. Galvenajās lomās būs Elza Leimane-Martinova un Raimonds Martinovs, pie LNO orķestra diriģenta pults – Farhads Stade.

LTV1 baleta izrādi demonstrēs pilnā apjomā, bet LTV7 skatītājiem visu izrādes laiku būs iespēja ielūkoties teātra aizkulisēs, vērojot, kā šāda izrāde top.

Tiešraidi abos kanālos nodrošinās 37 Latvijas Televīzijas profesionāļi, tostarp 11 operatori, izrādes tiešraides režisors Juris Sējāns un aizskatuves tiešraides režisore Maija Dance.

„Tā būs neparasta un pārsteigumiem bagāta tikšanās ar izrādes veidotājiem –  baletdejotājiem, mūziķiem, rekvizitoriem, gaismu māksliniekiem, uzbūves meistariem, tērpu māksliniekiem un daudziem citiem. Skatītājs varēs kļūt par pārraides režisoru arī pats pie savas režijas pults – televīzijas pults, pārslēdzot kanālus un izvēloties, ko skatīties,” atzīmē LTV1 kultūras, bērnu un izklaides raidījumu satura redaktore Daina Markova.

Pārraide (gan izrāde, gan notikumi aizkulisēs) būs redzama arī Latvijas Televīzijas mājas lapā www.ltv.lv, tāpēc iespēju kombinēt katram savu „Riekstkoža” skatīšanās variantu būs daudz. Savukārt mājas lapas sadaļā „Teātris.zip” jau pirms izrādes varēs iepazīties arī ar izrādes libretu, iestudējuma vēsturi, veidotājiem un izpildītājiem.

Pirmo reizi Latvijas Televīzijas vēsturē tiešraide, pateicoties LTV jaunās pārvietojamās televīzijas stacijas video un audio tehnikas iespējām, tiks nodrošināta modernākajām tehnoloģijām atbilstošā HD kvalitātē, kuras piesātināto un dzidro attēlu, kā arī augstākās kvalitātes digitālo skaņu varēs novērtēt „Lattelecom” interaktīvās televīzijas lietotāji.

Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa 2000. gadā veidotā iestudējuma darbība pārcelta uz 19. gadsimta nogales Rīgu: te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes.

Baleta scenogrāfiju un kostīmus veidojis pasaulslavenais krievu izcelsmes mākslinieks no Francijas Aleksandrs Vasiļjevs. “Riekstkoža” iestudējumam tikuši uzšūti 180 skatuves kostīmi, daļa audumu atceļojusi no Francijas, daļa sameklēta tepat, Rīgā. Eglei izmantoti tikai 19. gadsimta beigu rotājumu zīmējumi.

„Riekstkodis” pirmizrādi piedzīvojis 1892. gadā Sanktpēterburgas Marijas teātrī un ir Pētera Čaikovska pēdējais balets. Viena gada laikā sacerētā mūzika neapšaubāmi ir mūsdienās vispazīstamākā baleta mūzika, bet „Riekstkodis” – viens no vispopulārākajiem Čaikovska skaņdarbiem. Šis ir arī viens no Latvijas skatītāju visiemīļotākajiem un pieprasītākajiem baletiem, „Riekstkoža” iekļaušana LNO repertuārā ziemas mēnešos ir stabila tradīcija un biļetes uz šo izrādi vienmēr ir izpārdotas.