Gunta Bāliņa*

Šodien baleta māksla gan skatītājiem, gan tās radītājiem vairāk interesē nevis kā pašmērķīga estētiska kvalitāte, bet kā iespēja baleta formā iekļaut un risināt filozofiskas problēmas, cilvēku savstarpējo attiecību konfliktus. Arī izprast citu laikmetu likumsakarības un norises.

Monumentālajos klasisko baletu iestudējumos bieži vien sastopamies ar to ierobežojošiem kanoniem, kas,  iespējams, reizēm pat stindzina to izpildītājus. Protams, var padziļināt tēlu interpretāciju, libreta ietvaros savērpt jaunas attiecības, taču tām tik un tā jābūt pakārtotām uz visiem laikiem aprobētai horeogrāfijai, stilam, etiķetei. “Apburtā princese”, “Gulbju ezers”, “Žizele” vienmēr paliks “Apburtā princese”, “Gulbju ezers” un “Žizele” ar visām no tā izrietošajām sekām. Mūsdienu horeogrāfiem un dejotājiem daudz tuvāki ir laikmetīgie meklējumi, modernais balets, kur visnotaļ ietilpīgajā žanrā var eksperimentēt, justies kā mākslinieks – radītājs. 

Diemžēl baleta mākslai mūsdienās nepieciešami visai prāvi finanšu resursi. Tāpēc pasaulē eksistē daudz mazu kompāniju, kas priekšroku dod kamerbaletiem, horeogrāfiskām miniatūrām. Jāteic, ka mūsdienīgi meklējumi atsaucību galvenokārt gūst jauniešos. Vecākās un vidējās paaudzes skatītāji pie mums ir visai konservatīvi, lēni un negribīgi pieņem avangardu. Viņi priekšroku dod vecajai, labajai klasikai. Tā tas ir bijis un ir  kopš Latvijas baleta dibināšanas dienas.

Šodien Rīgas baletam ir bagāts radošais potenciāls. Baletā ienāk jauno horeogrāfu paaudze, un mums ir tiesības gaidīt no viņiem interesantus darbus. Trupā ir daudz jaunu, talantīgu dejotāju ar labu izpildījuma kvalitāti, par ko varējām pārliecināties Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) Jaunajā zālē izskanējušajā radošajā baleta horeogrāfu un dejotāju darbnīcā “Iespējams XI” šīgada 2. jūnijā. Tās programmā klasiskā baleta  pas de deux un variācijas mijās ar vairākiem laikmetīgā baleta jaundarbiem. 

Baleta vakaru “Iespējams XI” atklāja ar jaunu Jāzepa Vītola simfoniskās svītas “Dārgakmeņi” V daļas “Brilijants. Heksagons” versiju Izabellas Monastirskas-Urtānes horeogrāfijā, kuru izdejoja Emma Lagūna, Krista Štrausa, Nikola Anna Bloma, Elenda Neilande, Oļesja Čudakova, Jete Lakuča. J. Vītola muzikālā  svīta “Dārgakmeņi” ne vienu vien reizi ir uzrunājusi dejas horeogrāfus. Tas ir visspožākais instrumentācijas paraugs, kura piecas daļas – “Ametists”, “Smaragds”, “Pērles”, “Rubīns”, “Briljants” – komponists sarakstījis 1924. gadā. Pēterburgas periodā tapušais skaņdarbs sākotnēji bija veltīts Idas Rubinšteines baleta studijai. Mūzika bija tik spilgta, ka iekaroja ne vien koncertskatuvi, bet arī dejas sacerētājus. 1961. gadā, Helēna Tangijeva-Birzniece iestudēja J. Vītola svītu “Dārgakmeņi” – vienu no savas daiļrades spožākajām horeogrāfiskajām miniatūrām. Savukārt 2013. gadā LNOB pirmizrādi piedzīvoja Elzas Leimanes un Raimonda Martinova “Dārgakmeņu” horeogrāfiskā versija. Šoreiz – jaunās horeogrāfes I. Monastirskas-Urtānes  svītas V daļa “Brilijants. Heksagons”, kuru droši var nosaukt par bezsižeta “balto baletu”. Horeogrāfiskā partitūra viegla, pārdomāta, pamatā balstīta uz tādām klasiskās dejas kustībām kā arabesques, pas de chat, sissonnes u.c., kā arī stilistiski izturētām un oriģinālām roku pozīcijām. Iespējams, horeogrāfe iedvesmu smēlusies no Džordža Balančina (George Balanchine) horeogrāfijām. 

Pas de deux no 1841. gadā iestudētā komponista Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) un horeogrāfu Žana Koralli (Jean Coralli Peracini), Žila Pero (Jules Perrot) un Mariusa Petipā (Victor Marius Alphonse Petipa) nemirstīgā baleta “Žizele” izpildīja LNOB solisti Ivanna Sulima un Dariuss Florians Katana. Pas de deux no baleta “Žizele” veidots izteikti klasiskās dejas tradīcijās un prasa no izpildītājiem ne tikai augstu tehnisko sniegumu, bet arī dziļu emocionālu piepildījumu. Kā zināms, Ā. Š. Adāna balets ir pieredzējis daudzus pārveidojumus savā ilgajā skatuviskajā mūžā, tāpēc bija interesanti vērot I. Sulimas un D. F. Katanas izpildīto pas de deux interpretāciju. Nenoliedzami, ka mākslinieki ir mēģinājuši  izdejot savu stāstu un savas izjūtas. Kaut arī I. Sulimas uztraukums lika par sevi manīt jau pirmajās kustībās (developpe à la seconde u.c.), adagio daļā atzīmējami viegli pacēlieni, par ko uzslavas pienākas partnerim. Turpmākajā daļā skaisti rond de jambe en l’air, bet nemuzikāli un bez lēciena izpildīti soubresaut, viegli un gaisīgi entrechat-quatre, bet nemuzikāli izpildīti grand pas chat. Lielāku vērību ieteiktu pievērst pēdām, sevišķi pas de deux beigu daļā, virzoties uz skatuves sesto punktu pirms fināla grand pas chat lēcieniem. D. F. Katanas  sniegums variācijā bija gan emocionāls, gan tehniski teicams. Tomēr pirouette tehniku vēlams stiprināt. 

Ceriņu fejas variāciju no Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese” izpildīja LNOB soliste Elina Bidna. LNOB skatuve ir pieredzējusi daudz cēlu un majestātisku šīs lomas izpildītāju, piemēram, Martu Bilalovu, Litu Beiris, Zani Lieldidžu-Kolbinu u.c., tāpēc šoreiz E. Bidnas mākslinieciskais sniegums  nepārliecināja, lai gan tehniskais kustību izpildījums bija teicams.

Radošie eksperimenti vienmēr bijuši saistoši gan jaunajiem horeogrāfiem, gan skatītājiem, gan izpildītājiem. “Iespējams XI” bija vērojamas divas Pepeina Luksa Geldermana laikmetīgā baleta horeogrāfijas: Morisa Ravēla “Pavane pour un souvenir passe”, kuru izpildīja Nikola Anna Bloma LNOB koncertmeistares Natālijas Dirvukas klavierpavadījumā, un “Rival Consoles” skaņdarbs “Resonance” Emmas Lagūnas un Finiana Patrika Heptinga sniegumā. 

Gamzati variāciju no Ludviga Minkusa (Léon Fyodorovich Minkus) baleta “Bajadēra” dejoja Krista Štrausa. Kādā no intervijām  (2019. gadā), vēl būdama Rīgas Baleta skolas trešā kursa audzēkne, Krista teica: “Klasiskais balets un iespēja strādāt Latvijas Nacionālajā baletā ir mans sapnis kopš bērnības… Mūsu baleta unikālais, klasiskais repertuārs man ir sirdij vistuvākais.” Šodien sapnis ir piepildījies, un Krista ir LNOB baleta māksliniece. Laikam jau tāpēc likumsakarīgi, ka radošās dejas meistardarbnīcas vakaram izvēlēta viena no vispopulārākajām un reizē visvairāk kritizētajām M. Petipā baleta variācijām. Viegls, gaisīgs lēciens, plašs solis, mazliet nedrošas en dedans pirouttes attitude. Ieteiktu māksliniecei vairāk vērības piegriezt roku kustībām, īpaši delnām (ļoti saspringtas) un noteikti muzikalitātei. Variācijas pēdējie lēcieni  grand pas chat – nepiedodami ārpus mūzikas. 

Patīkamu pārsteigumu bija sagādājusi LNOB vadošā soliste Annija Kopštāle, kura skatītājiem piedāvāja savu horeogrāfisko miniatūru “No more” ar Melānijas de Biasio mūziku. Kā vienmēr – tehniski perfekta visās pirouttes un citos griezienu veidos. Mazāk pārliecināja horeogrāfiskās leksikas izmantošana un oriģinālu kustību izvēle. Līdz ar to izpildījums teicams, bet horeogrāfiskā partitūra nepārliecināja.

Pirātu dēkas, mīlestības likstas, harēmi, austrumu tirgus un cīņas, kā arī unikālā Ž. Pero, A. Senleona un M. Petipā horeogrāfija kopš 1935. gada padarījusi Ā. Š. Adāna baletu “Korsārs” par LNOB repertuāra neatņemamu sastāvdaļu. Medoras un verga pas de deux, kas mūsdienās ir kļuvis par žanra klasiku, bija izvēlējušies Sofija Beļkina un Fabio Sonconji. Tehniski nevainojama bija abu mākslinieku adagio daļa. Pārliecinošs bija F. Sonconji sniegums variācijā, gan dubultās tours en l’air, gan saut de basque un kodas lēcieni bija izpildīti teicami. Savukārt S. Beļkinai zināmas grūtības sagādāja variācijas vidusdaļa,  neizpratni radīja muzikālais sadalījums sissone simple on points daļā, un, protams, neveiksmīgs bija fouetté en tournant en dehors kodā! Neskatoties uz šīm tehniskajām neveiksmēm, gribētos pateikt paldies par uzdrošināšanos un novēlēt turpināt sevi pilnveidot šajā grūtajā, bet skaistajā dejas žanrā.

Patiess prieks par horeogrāfes Elzas Leimanes un Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas nodaļas kursa absolventes Marias Popovas sadarbību miniatūrā “Unbothered” ar Ninas Simounas mūziku. Ar vieglu ironiju par to, ka kaut kas traucē, bet kas – nevar saprast! 

Šīs radošās meistardarbnīcas atklājums – Justīna Teličena! Vispirms jau Nikijas variācijā no L. Minkusa baleta “Bajadēra”. Mākslinieces veidotais Nikijas tēls bija patīkams ar savdabību, pārdzīvojuma tiešumu, jaunības pievilcību. Emocionāli piepildītas bija visas horeogrāfiskās partitūras kustības. Vienīgā iebilde –  vairāk pievērst uzmanību muzikalitātei, soļu precīzai iekļaušanai muzikālajā pavadījumā. Mūsdienās tā ir viena no lielākajām nepilnībām LNOB baleta mākslinieku un arī Rīgas Baleta skolas audzēkņu deju sniegumos! 

Pilnīgi negaidīti un pārsteidzoši J. Teličena kopā ar P. L. Geldermanu atklājās duetā no baleta  “Anna Kareņina” (B. Eifmana horeogrāfija, P. Čaikovska mūzika). Iestudējot šo baletu, Boriss Eifmans rakstīja: „Anna ir atkarīga no miesiskās mīlas. Šī atkarība pamazām kļūst slimīga, kam kā likumsakarīgs iznākums seko pašnāvība. Manuprāt, Anna ir kā vilkate, kurā sadzīvo divi cilvēki: sabiedrības dāma, ko pazīst Kareņins un dēls, un kaislību pārņemta sieviete. Kas ir būtiskāks – ļauties iluzorajai ģimenes idillei vai patiesu jūtu kaismei? Vai mums vispār ir tiesības sagraut ģimeni, pamest bērnus kaislības dēļ?” Māksliniecei pārliecinoši izdevās radīt šo sarežģīto, pretrunīgo, lepno un skaisto sievietes tēlu. Garīgi bagāto, gudro un stipro Annu, kura saceļas pret laulību bez mīlestības. Pārsteidzoši, bet Justīna spējusi  izsekot savas varones traģēdijai, iedziļinoties pat viņas psiholoģijā. Skatītājos tas raisīja dziļas simpātijas, sajūsmu, bravo saucienus un apbrīnu par abu mākslinieku emocionālo piepildījumu. Liels paldies Justīnai un Pepeinam Luksam par fantastisko sniegumu! 

Noslēgumā: LNOB radošā darbnīca “Iespējams XI” sniedza pārliecinošu ieskatu gan klasiskā baleta pas de deux, gan variācijās, apliecinot, ka klasiskais balets tomēr vēl ir “dzīvs” un atbalstāms. Klasiskās dejas pamatus tomēr apgūst gan skatuviskajā tautas dejā, hip hop dejā, laikmetīgajā dejā, sporta dejā utt. Vienlaikus ir patīkami, ka šajā meistardarbnīcā uz skatuves bija ne tikai klasiskā baleta mākslinieki, bet arī Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmas absolvente Maria Popova, apliecinot, ka laikmetīgajā dejā nav nekādu kustības ierobežojumu.

Lai visiem mums skaista un saulaina vasaras atpūta, un ar jauniem spēkiem uzsākt jauno 2023./2024. gada sezonu!

Foto: Daina Vīksna

*Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Dr. paed., Mg. art., digitālās Nacionālās enciklopēdijas redakcijas locekle, horeogrāfe, pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja. Vairāku desmitu publikāciju un zinātnisko monogrāfiju autore, bijusi LR Kultūras ministrijas konsultatīvās Dejas padomes priekšsēdētāja un Latvijas Nacionālās kultūras padomes locekle, Valsts izglītības satura centra Mūsdienu dejas padomes locekle.