2013.gada 17. un 18.decembrī Latvijas Nacionālajā operā viesosies Marijas teātris ar Anželena Prelžokaža baletu „PARKS”. Izrāde notiks Marijas teātra Simfoniskā orķestra pavadījumā. Baleta “PARKS” pasaules pirmizrāde notika 1994. gada aprīlī Parīzes Operā, savukārt, pirmizrāde Marijas teātrī balets piedzīvojis pirms diviem gadiem – 2011. gads 14. aprīlis. Izrādē skan Volfganga Amadeja Mocarta mūzika, mākslinieks ir Tjerī Lepru un skaņu noformējumu veidojis Gorans Vejvoda. Anželens Prelžokažs pavisam noteikti ir viens no mūsdienu pieprasītākajiem laikmetīgā baleta horeogrāfiem.

Anželens Prelžokažs par savu baletu “Parks” saka:

Kas mūsdienās atlicis no mīlestības, kurai jācīnās ar krīzi, šaubām un AIDS? Kādu ceļu mūsdienās iet jūtas un kaislības? Kā zināms, pretestība pastiprina tieksmi. Bet arī centieni apslāpēt kaislību un ievirzīt to nekaitīgās sliedēs daudzkārt pastiprina mīlestību. 

No vienas puses Mocarts mūs ieved gadsimtu atmosfērā, no otras puses Sadovņiki, personāži, kas vienlaikus ir no viduslaikiem, baroka laikmeta un 20 gadus tālas nākotnes. Tas ir mūžīgs tēls, kas it kā regulāri atgriežas, lai rosinātu mīlestību. Tas, iespējams, ir Kupidons – šajā ziņā es, protams, neesmu pārāk oriģināls. Oriģinālas ir viņu pieņemšanas: te viņi ir kalēji, te pļauj zālāju – viņi it kā kopj sievišķīgas kaislības iekšējo dārzu. Man gribējās kaut ko īpašu maniem Sadovņikiem, lai viņi atšķirtos. Mēs strādājām kopā ar Goranu Vejvodu un viņam izdevās radīt īpašu atmosfēru un atrast mūsu Sadovņikiem arī pulsējošu ritmu.

Izdevumā “Kommersant” par izrādi lasām:

“Parkā” nav puantes. Bet ir perfekti organizēta telpa, kas pēc mīļotās pilsētas arhitektūras tik labi pazīstama visiem Sanktpēterburgas iedzīvotājiem. Ir, protams, (kur gan likties?!) “Ziemeļu Versaļas” – Pēterhofas jūras rezidences – tēls. Ir kurtizāņu spēles, dāmas krinolīnā, vīrieši kamzoļos – izcils kostīmu krāšņums, kas aizrauj gan uz skatuves, gan dzīvē.

Trīsdaļīgā izrāde “Parks” XXI gadsimta stilistikā interpretē “Riekstkoža” rožaino tēmu: sievietes dvēseles pieaugšana, sirds pieaugšanas tēmu pārvēršot juteklības augšanas tēmā. Rīts – mijkrēslis – nakts: trīs “aspirantūras” kursi Sadovņiku četrotnes kontrolē. Ārējais izskats – melna uniforma, ādas cimdi, lielas spīdīgas brilles – viņus padara līdzīgus motociklistiem rokeriem. Pēc būtības viņi ir pavadoņi. Viņu solo, kas atklāj katru cēlienu, aizvelk vadus uz gaidāmo sižetu un palaiž pa tiem aktīvas darbības strāvu. Briesmīgo Sadovņiku četrotnes horeogrāfija ir tehnoloģiska un precīza, aiz racionāli sakārtotajām kustībām slēpjas laika nesaudzīgums (Gorana Vejvodas muzikālais noformējums). Marijas teātra kvartets (Deniss Zaiņetdinovs, Fjodors Murašovs, Aleksejs Ņedviga, Antons Pimonovs) ielikuši visu mīlestību pret mūsdienu deju, reizēm šīs mīlestības dēļ ziedojot darbību viengabalainību.

Biļetes uz izrādi nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs.