Anna Tata

Skatoties izrādi, man radās ideja šo rakstu veidot kā “abas malas” – kaut ko vienu nostatīt pret kaut ko citu.

Nosaukums pret ideju

Deju lielizrādē “Abas malas” īsti nesaskatīju abas malas. Protams, scenogrāfijā bija redzams taisnstūra veida laukums, kas visticamāk bija domāts kā Daugava. Skatuves malās dažāda veida un izmēru plaknes (iespējams, Daugavas krasti), kas lieliski kalpoja projekcijām, bet ne tik parocīgi dejotājiem. Tomēr nekur tālāk kā vizuāls risinājums, manuprāt, nosaukumā pieteiktais netika attīstīts. Nosaukums man rosināja plašu domu klāstu, kā varētu atspoguļot šo abu malu ideju. Varbūt caur Latvijas dažādajām vēsturiskajām situācijām, mūžīgo cīņu par valsti un tautu, mūžīgo mainību un attīstību, dualitāti, kas skar ne tikai indivīdu, bet arī nāciju, spēju atrast un izprast sevi, kas tu esi, kas mēs esam. Pavisam drosmīgs būtu risinājums dualitātes tēmu meklēt tieši dejotāju kustībās un horeogrāfijā, bet šāds piedāvājums droši vien Kultūras ministrijai liktos pārāk avangardisks un nesaprotams. Daudz piemērotāks nosaukums izrādei, ko redzēju 2018. gada 18. novembrī, būtu pirmās daļas nosaukums – “Likteņupe”.

Svētki pret valsti

Valsts svētkos ar latvieti notiek kas dīvains un mistisks. Viņš pēkšņi aizmirst šodienu, uzvelk tautas tērpu un atceras brīvības cīņas. Priecājas par pagātnes uzvarām, bet nedomā par rītdienu – rītdiena būs rīt, un tad arī par to domās. Tomēr mani māc aizdomas, ka tie latvieši senajā 1918. gadā vēlējas domāt par rītdienu šodienā. Kāda dāvana viņiem simtgadē? Tauta, kas vairās savas balss un rīcības. Priekā!

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/141336/2018-latvijas-hronika-5-serija-krista-burane

Dejotājs pret dejotāju

Latvijā ir brīnišķīgi dejotāji ar plašu kustību un stilu amplitūdu, izturību, tehniku un atdevi. Par to varējām pārliecināties arī deju lieluzvedumā “Abas malas”. Visu dejotāju priekšā, kas piedalījās izrādē, paklanos.

Sociālo tīklu lentes liecina, ka starp dejotājiem arī augušas jaunas draudzības saites.

https://www.facebook.com/hashtag/abasmalas

Horeogrāfs pret izaicinājumu

“Abas malas” bijis liels izaicinājums. Daudz dejotāju, liela telpa. Pieļauju, ka lielā spriedze spieda horeogrāfus pie zemes un baidīja no mākslinieciskā lidojuma. Nervi čupā, un ticība sev kā māksliniekam saplok. Tomēr iestudējuma tapšanas process gana ilgs, lai sevi pamocītu līdz galam, it īpaši simtgades vārdā. Ja dejotājus var tikai slavēt, tad diemžēl jāatzīst, ka horeogrāfi savu darbu izdarīja vien pieklājīgi – pasūtījums izpildīts, bet nekas ārpus konteksta, brīžiem pat neliela mazuma sajūta.

Deja pret specefektiem

Šajā iestudējumā, kur ideja bija celt deju priekšplānā, tā nonākusi aizmugurē. Pat programmiņā dejotāji un horeogrāfi minēti pēdējās lappusēs. Projekcijas, gaisma, skaņa, librets – viss veidots tā, lai deja tiktu labāk “saprasta”. Deja ir abstrakta mākslas forma, un abstraktām mākslas formām ir jādod laiks un telpa, tad tās dod iespēju sevi saprast. Visādi citādi mēģinājumi “palīdzēt” šai mākslas formai bieži vien to pazudina.

Domas pret realitāti

Daudzi dejas profesionāļi droši vien noklusēs savas patiesās domas par šo iestudējumu, it īpaši tie, kas kaut kādā ziņā ir ietekmējuši tā tapšanu. Idejā veidot dejas lieluzvedumu nav nekā slikta vai peļama, bet gala rezultāts dejas mākslas patiesiem mīļotājiem liek saskumt. Dejai šajā uzvedumā tikusi vairāk kordebaleta loma, horeogrāfiem – izpildītāju. Daudzi zālē sēdošie bija sajūsmā par notiekošo, iespējams, pat raudāja, bet diez vai tas bija dejas nopelns. Tauta šo atzīst par simtgades veiksmīgāko pasākumu, tāpēc sūdzēties un kritizēt nedrīkst, it īpaši pēdējā laikā, kad zem naža asmens krituši tādi simtgades notikumi kā “Gaismas raksti” un “Mīlestības vārdā. 18+”. Varu tikai atgādināt, ka arī “Abas malas” maksāja daudz.

Tautas māksla pret mākslu

Svētku laikā esam jau redzējuši un vēl redzēsim daudzus simtgades pasākumus. Tomēr jāatzīst, ka reti kuru simtgades notikumu varu dēvēt par mākslas darbu. Lielākoties tie ir profesionāli izpildīti pasūtījumi, kas no mākslas pārvērtušies “tautas mākslā”. Šoreiz savienojumu “tautas māksla” izmantoju ar negatīvu pieskaņu. Tiek mēģināts pielāgoties “parastajam” skatītājam un apspiests mākslinieciskais lidojums, jo mums tak nepatīk svešais un savādais. Es varu ierindot sevi pie “parastajiem” skatītājiem, bet gribētu atgādināt – vienalga, cik “normāls” vai “dīvains” būtu skatītājs, viņš nav muļķis. Vai šādā veidā tērēta valsts nauda ir nesusi kādu labumu mākslai un tautai, man grūti spriest. Bet iesaku ieskatīties simtgades pasākumu sarakstā un atrast savu mīļāko notikumu.

https://www.lv100.lv/programma/

Eksperts pret skatītāju

Neuzticība parādās ne tikai pret deju, bet arī pret skatītāju. Vēlme visu paskaidrot, lai tas skatītājs saprot, kļūst neizprotami slimīga. Mīļie mākslinieki un kritiķi, skatītājs arī domā! Jautāsiet, kāpēc pieminu kritiķus? Nesen radio raidījumā ļoti pazīstama teātra kritiķe izteica viedokli, ka žūrijai nekādā gadījumā nevajadzētu ņemt vērā skatītāja viedokli, pat tad, ja viņš ir pieaicināts kā viens no žūrijas locekļiem.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/spelmanu-nakts-kritiku-atzinas-pec-ceremonijas.a111759/

Nauda pret mākslinieku

Nauda bieži satrauc, it īpaši māksliniekus. Ideju ir daudz, bet naudas maz. Runājot ar ārzemju māksliniekiem, rodas kauns par to, cik saņem mākslinieki Latvijā. Kauns, jo lielākoties smieklīgi maz. Tomēr tas nemaina faktu, ka es kā nodokļu maksātājs vēlētos redzēt, kur nauda tiek izlietota. Tāpat vēlos, lai ikkatram jaunam, vecam, slavenam vai peltam māksliniekam tiek dota iespēja savu ideju realizēt, piedaloties konkursā ar vienādiem noteikumiem visiem. Atgādinājums visiem, gan sev, gan citiem, ka kvalitatīvs mākslas darbs netiek vērtēts pēc patērētāju skaita.

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/05.12.2018-tiesa-runa-cik-caurskatamam-jabut-valsts-naudas-izlietojumam-kul.id145816/

Viens pret otru

Arī šodienas Latvijā pastāv vairākas “abas malas”. Piemēram, deputāti un tie pārējie. Janas Kukaines iniciatīva manāmi satraukusi deputātus un tos pārējos. Vienus tādēļ, ka bail zaudēt kāroto garozu, citus tāpēc, ka nav izprotams, kāpēc kādam pēc darba līguma beigām jāmaksā tik ilgi un tik daudz.

https://xtv.lv/rigatv24/video/38VNwzzJpPo-25_11_2018_mana_balss_2_dala

Foto: Anna Jurkovska