Dita Eglīte

Oktobrī Dirty Deal Teatro divus vakarus piedāvāja Jurija Djakonova pēc H.Pintera lugas „Mīļākie” motīviem iestudēto izrādi „Mīļākie – akts”.

Diemžēl pabiju tikai vienā vakarā. Kaut gan DDT principā ir radījis jau zināmu atkarību – jo zinu, ka neviens projekts te netop „kautkasjaujādarair” režīmā un kamēr nebūšu noskatījusies visu, ko te piedāvā, droši vien miera nebūs. Un izrādās, ka daži iestudējumi pat būtu vismaz divas reizes jāredz. Ja tic kaut vai „Mīļākie-akts” programmiņai, kurā izrādes veidotāji uzsver – „katru reizi skatītājs ieraudzīs citus akcentus un variācijas, ko piedāvā tēma”.

Un patiesībā vēl viena izrāde notiek arī lielākajai daļai skatītāju aiz muguras, kur sēž pats Djakonovs ar (acīmredzot) Pintera tekstu un mikrofonu rokās, brīžiem komentējot vai papildinot Elīnas Lutces un Andreja Filipova dejattiecības. Līdzās viņam pie kodoskopa tikpat dzīvi darbojas arī mākslinieks Rūdolfs Baltiņš. Atsevišķās ainās Baltiņš un Djakonovs klusītiņām, bet tik izteiksmīgi pūš ūdens piles, kurām projekcijā uz fona sienas aiz dejotāju „spēles laukuma” jārada kustīgas „bildes”… Tas savukārt liek aizdomāties par trauslo attiecību pasauli, kura ir tik jūtīga un līdz galam neprognozējama.