Dita EGLĪTE

Divas atšķirīgas izrādes divus vakarus pēc kārtas Dailes teātra mazajā zālē rādīja Līgas Libertes studija Body and Soul. Viena lieta gan abiem priekšnesumiem kopīga – tie bija pārdomāti, ar skaidri paustu jēgu un ideju. Kaut pašos priekšnesumos vēl jāmācās atteikties no „daudzvārdības”, koncentrējot savu vēstījumu.

No izrādes Kā tev iet? visvairāk atmiņā, šķiet, paliks Mārtiņa Oliņa izteiksmīgās rokas (kur nozīme arī precīzajam gaismojumam). Veiksmīgi izvēlēta mūzika, veidojot skarbuma un maiguma kontrastus. Varbūt pārāk uzkrītoša likās visai lielā atšķirība starp pašas Līgas Libertes graciozi vijīgo plastiku, apdejojot gan ratiņus, gan sadejojot ar Mārtiņu Freimani un Oskaru Sadovski. Vēl nekorektāka šķita ofisa krēsla iesaistīšana līdzās ratiņkrēslam. Kaut gan izrādes pieteikumā atšķirīgais attaisnots ar „mums nav mērķis kļūt vai izlikties vienādiem, jo mēs tādi neesam.” Taču patika iestudējuma noskaņa, ritms, enerģija un atvērtība, kas brīžiem lika aizdomājoties par dzīves neprognozējamību. Dejotāji vairakkārt it kā pakāpjas vai atbalstās uz ratiņiem, un krīt. Bet krīt, lai atkal celtos un kustība turpinātos…

Savukārt otrās izrādes Atraitnes spilgtākais tēls pilnīgi noteikti bija Rolanda  Meržejevska „beigtais” kavalieris (nav godīgi, ka viņa vārds neparādās izpildītāju sarakstā): fantastiska, vienā emocijā sastingusi seja, kurā nenotrīc ne vaibsts – neatkarīgi no tā, cik un kādi pikantumi apkārt grozās. Priekšnesuma sākumā patiesībā labu brīdi nevar sagaidīt, kad beidzot varēs lielākā gaismā apskatīt noslēpumaini seksīgos un reizē eleganto dāmu ietērpus. Tāpat ievaddaļā šķiet, ka izrādei derētu cita vieta – kabarē tipa krogs, piemēram. Taču, stāstījumam attīstoties, skaidrs, ka Atraitnes sevī ietver gan atraktīvu izklaidi, gan dejas izrādi: ar skaistām un artistiskām meitenēm (katrai sejā nolasāms pa traģiskam un komiskam stāstam), kā arī asprātīgu dejas saspēli ar Lindas Leen dziesmu tekstiem un Kārļa Lāča teātra mūzikas dramatismu.

Ar tēmu saistīti raksti:

DANCEPUNKC saruna ar skatītāju Beatrisi

Inta BALODE Vai citādi dejotāji?