Inta Balode

7. maijā (otrā izrāde šodien, 8. maijā) “D Fab” telpās Rīgas pirmizrādi (pasaules pirmizrāde bija Rēzeknes „GORĀ” tieši Dejas dienā, 29. aprīlī) piedzīvoja Lilijas Liporas veidotais dejotājas Evas Vancānes un velotriālista Jāņa Lāča duets „Abi”. Izrāde par attiecībām – tieši tik vienkārši. Neparasta ir divu tik dažādo ķermeņu satikšanās. Nav ne mazāko šaubu, ka velosipēds ir daļa no Jāņa ķermeņa; to noteikti inervē smadzeņu impulsi, jo vai citādi tas spētu tā dejot. Mirkļi uz savām kājām tiek izcelti kā maza bērna mācīšanās staigāt vai totāls kompromiss viņas, kas atņem pusi personības, dēļ. Izrāde ir saruna un saskare starp šo vīrišķīgo un vienlaikus kautrīgo ķermeni, kas turklāt vēl arī runā īsta vīra balsī (tīši čīkst velosipēda bremzes, nošvirkst riepas), un trauslo sievietes dejotājas ķermeni, kas meklē atskaites punktus savai dejai, tas ir, vietai šai pasaulē.

Interesanti vērot arī varas attiecības – vīrietis, lai arī reāli augumā ir tāds pats kā sieviete, ekipējuma dēļ ir milzis. Otrs varas līmenis parādās kustību materiālā – izrādes autore ir sieviete horeogrāfe, līdz ar to velotriālists izmanto pats savu kustību materiālu, dejo pats sevi, kamēr dejotājas kustību partitūrā jūtams un redzams ārējais spēks, zināma kontrole. Īsti nav izprotama bērnišķīgo kostīmu izvēle – jo darbs nav bērnu izrāde, tas nav arī tik viennozīmīgs kā stāsts par princi-vardi, kura tēls rotā Jāņa šortus un kreklu. Lai gan, protams, tēma ir citādā pieņemšana ar visām dīvainībām, kas nāk komplektā.

Mūziku sacerējis Kaspars Tobis; zinu, ka nācās to darīt ļoti īsā laikā, varbūt tāpēc tā šķiet tik bezpersoniska un sapludina visu teju vai viendabīgā elektroniskā atmosfērā, lai gan deja tāda nebūt nav. Kopumā izrādes struktūra brīžiem ir pārāk shematiska un racionāla – tā pretendē uz skaidru stāstu, attiecību dinamiku, bet tādā gadījumā trūkst motivācijas konfliktiem, izlīgumiem un citiem dialoga pavērsieniem. Bieži gan izrādes savu dzīvību turpina iegūt pēc pirmizrādes, un šajā gadījumā idejas un cilvēkresursu potenciāls ir ļoti liels. Vēl aizvien acīs redzu vairākus mirkļus no izrādes, kuros ar aizrautību un arī bailēm vēroju viņu abu fizisko un emocionālo tikšanos. Vai viņi beigās paliek kopā? To var uzzināt, aizejot uz izrādi.